Vai tu būtu gatavs savu izdzerto minerālūdens pudeli nevis izmest atkritumu spainī, bet gan aiznest atpakaļ uz veikalu, kur par to saņemtu 4 vai 8 centus? Igaunijā tas ir iespējams, Latvijā - nē. Kaimiņvalstī šovasar svinēs desmit gadu jubileju veiksmīgai iepakojumu savākšanas sistēmai, bet Latvijā par to joprojām nevar vienoties...
Igaunijas Vides ministrijas Atkritumu departamenta vadītāja Līsa Rādla (Liis Raadla) TVNET skaidroja, ka plastmasas pudeļu depozīta sistēma valstī darbojas jau teju desmit gadus un tās galvenais princips ir paplašināta ražotāja atbildība.
Ražotājiem un tirgotājiem ir noteiktas saistības. Sistēma paredz, ka tirgotājiem no pircējiem ir jāpieņem atpakaļ dažādi iepakojumi, tostarp tukšas plastmasas pudeles.
Tāpat iedzīvotājiem ir iespēja nodot atpakaļ citus dzērienu iepakojumus: vienreizlietojamo metāla iepakojumu, vienreizlietojamās stikla pudeles, kā arī pudeles, ko var izmantot vairākkārt.
Kā tas praktiski notiek?
Sistēmas mājas lapā teikts, ka sākumā pircēji tirgotājam samaksā ne tikai produkta maksu, kā arī nelielu depozīta summu par iepakojumu.
Bet pēc tam, kad pircēji atdod iepakojumu atpakaļ veikalos, pārdevēji klientiem atmaksā iepakojuma depozīta maksu.
Jautāta, ko sistēma nozīmē iedzīvotājiem, Rādla skaidroja, ka iedzīvotājiem tā saistīta ar motivāciju un garantētu iespēju nodot jebkurā lielākā veikalā tukšo iepakojumu, saņemot atpakaļ depozīta maksu.
Maksa par dažādu iepakojumu noteikta 4 vai 8 centi.
Plastmasas pudeles depozīta maksa ir no 4 līdz 8 centiem.
Par mazās pudeles (līdz puslitram) nodošanu pircējs saņem 4 centus, bet par lielāku pudeli - 8 centus.
Savukārt uzņēmējiem ar sistēmu saistītas dažādas biznesa nianses. Piemēram, iepakotājiem ir jādomā par to, lai produktu iepakojums atbilstu sistēmas prasībām un būtu atbilstoši marķēts. Tirgotājiem ir noteikts pienākums organizēt un pieņemt iepakojumu no iedzīvotājiem.
Bet valdībai depozīta sistēma nozīmē labi darbojošos, efektīvu kārtību. Tā arī samazina atkritumu mētāšanos dabā.
Tagad Igaunijas vidē ļoti reti var ieraudzīt izmestus iepakojumus, ko var nodot pārstrādei.
Igaunijas Vides ministrijas pārstāve esošo sistēmu novērtēja kā ļoti veiksmīgu. Savāktā iepakojuma apjoms ir tuvu 90%. Jaunā kārtība ir veiksmīga arī no ekonomiskā viedokļa. Savāktais iepakojums ir ļoti labas kvalitātes un piemērots pārstrādei. No tā uzņēmēji vēlāk rada dažādas noderīgas lietas.
Mūsu deputāti nespēj vienoties
Savukārt Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Jansone TVNET skaidroja, ka 2013.gadā ministrija izstrādāja un valdība akceptēja normatīvos aktus, kas paredzēja ieviest depozīta sistēmu vienlaicīgi atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam no 2015.gada 1.janvāra.
Abi likumprojekti - likumprojekts «Grozījumi Iepakojuma likumā» un likumprojekts «Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā», kas saistīti ar depozīta sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam, 2013.gada 8.oktobrī tika iesniegti Saeimā.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas
deputātu viedokļi par depozīta sistēmas ieviešanu bija atšķirīgi. Līdz ar to likumprojekti 11. Saeimā netika izskatīti.
Meklē alternatīvas
Patlaban VARAM strādā pie depozīta sistēmai alternatīvu risinājumu izvērtējuma, ievērojot dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas sistēmas attīstību.
Ministrijā izveidotā darba grupa, kurā ir iesaistītas uzņēmēju un nozaru asociācijas un pašvaldības pārstāvošās organizācijas, skata jautājumu arī par to, kā veicināt dalītās vākšanas sistēmas attīstību, un vērtē alternatīvas depozīta sistēmai, kas nodrošinātu maksimālo mērķu sasniegšanu.
Vai tas nozīmē atteikšanos no ieceres?
Uz jautājumiem, vai tas nozīmē, ka VARAM ir atteikusies no ieceres tuvākajā laikā ieviest depozīta sistēmu un kāpēc nevirzīja šo ieceri apstiprināšanai 12. Saeimā, ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kļaveniece vēlreiz atsūtīja iepriekšējo teikumu.
Viņa arī piebilda, ka lēmums par depozīta sistēmas ieviešanu tiks pieņemts pēc tam, kad šajā darba grupā tiks izdiskutēti arī alternatīvie risinājumi, kā veicināt dalītās vākšanas sistēmas attīstību Latvijā.
Potenciālais lēmuma pieņemšanas laiks varētu būt tuvākie trīs mēneši.
Darba grupā ir iesaistījušās lielākās nozaru asociācijas, piemēram, LASUA, LASA, LPS, LLPA, LTRK, pārtikas ražošanas pārstāvji u.c.
