Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece vislabprātāk ēd to, ko viņa pati vai kāds cits ir pagatavojis ar mīlestību. Intervijā portālam TVNET viņa atklāj, ka raugās, lai ēdiens būtu veselīgs, taču nav izvēlīga ēdienu ziņā. Mūrniecei ļoti patīk sportot, bet viņa aicina sportisko aktivitāšu mīļotājus zināt mēru, lai netraumētu sevi.
Taujāta par viņas pieredzi ar veselīgu dzīvesveidu, ņemot vērā līdzšinējo darba apjomu un režīmu, Mūrniece caur smiekliem atzīstas: «Es esmu tipiska darbaholiķe. Man ir ļoti augsta atbildības izjūta, varbūt tā ir pat netipiski augsta. Tas ir tāpēc, ka esmu augusi piecu bērnu ģimenē kā vecākais bērns.
Man visu savu apzinīgo mūžu bija jāgana četri palaidņi.
Ar jaunāko brāli man ir desmit gadu starpība, ar jaunāko māsu – deviņu.
Vasarās palaidņi bija jādzenā biežāk, bet mācību gada laikā – mazāk. Taisīju viņiem ēst, organizēju rotaļas un dažādas spēles, tajā skaitā sporta spēles, lai mājas vai dzīvokļa kaimiņi nenāktu sūdzēties, ka bumba tagad tiek sista ne tikai pret grīdu un sienām, bet arī griestiem, lai nekristu zemē apmetums.»
Draugos ar sportošanu
Mūrniecei sportiskās aktivitātes vienmēr patikušas. Skolas vecāko klašu laikā viņa darbojās domubiedru kompānijā, kas vakaros gāja uz brīnišķīgu, plašu un aizaugušu stadionu, kam blakus bija vecs dārzs. «Mēs spēlējām volejbolu, skrējām, lēcām tāllēkšanu. Mūs neviens nespieda. Mums pašiem likās, ka vakaros jāiet spēlēt volejbolu.»
Studiju laikā un pēc tām viņa sportam neveltīja tik daudz uzmanības, taču prātā palikušas obligātās sporta nodarbības. «Tad mēs, klusi īgņojoties par dzīvi, pulksten sešos no rīta devāmies uz sporta centru, lai varētu pusotru stundu paslēpot kādā aukstā ziemas rītā, bet pēc tam uzreiz doties uz lekcijām. Mēs visi bijām ārkārtīgi neapmierināti, jo pēc tam nebija iespējas pat dušā ieiet. Tomēr, īgņojoties par dīvainajām slēpošanas nodarbībām, mēs tās tomēr izturējām.»
Pēc tam Mūrnieces dzīvē sekoja ilgāks sportisko aktivitāšu pārtraukums, bet, strādājot Saeimā, viņa saprata, ka sevi liek manīt muguras problēmas. «Pievērsos īpašiem vingrošanas veidiem – kalanētikai un pilatēm - un nonācu pie tā, ka gandrīz katru dienu apmeklēju nodarbības.
Tad domāju, kāpēc tik ilgi biju aizmirsusi par sportu?
Sports tik lieliski sakārto gan fizisko, gan emocionālo pasauli.
Sports palīdz dzīvot un skatīties uz dzīvi priecīgāk. Daudz ko sāku redzēt citā gaismā.»
Aktīva skrējēja
Lielās darba slodzes un saspringtā režīma dēļ patlaban Saeimas spīkere ir spiesta pievērsties individuālākiem sporta veidiem. «Biju pievērsusies skriešanai, bet darīju to ļoti aktīvi.
Man darbā ir vergtura iezīmes – savus kolēģus vienmēr nostrādinu līdz vēlam vakaram un birojs strādā arī sestdienās. Gan darbā, gan sportā sevi izkalpinu. Tik ļoti, ka ieguvu nelielu fizisku traumu, tāpēc tagad esmu veseļošanās stadijā. Tagad, pavasarī, saule spīd tik spoži, ka tas mudina uzvilkt sporta kurpes un doties skrējienā.»
Citiem sporta entuziastiem Mūrniece ieteica sporta aktivitātes sākt pamazām un raudzīties, lai nenodarītu sev pāri.
Lūdzu, lūdzu, nerīkojieties tā, kā es to darīju, jo tas nav pareizais rīcības modelis.
Uztura paradumi
Saeimas priekšsēdētāja saka, ka nav izlutināta ēšanas ziņā – labprāt iztiek ar vienkāršām maltītēm. «Ja ir ļoti daudz darba, mani sevišķi neinteresē, ko ēdu, tomēr raugos, lai ēdiens būtu veselīgs.
Man nepatīk ne pusfabrikāti, ne gatavie salātiņi.»
Patlaban ēdiena gatavošanai Mūrniecei atliek mazāk laika. Viņas iemīļotākais gatavošanas veids ir dažādu produktu salikšana cepamajā traukā, ko pēc tam ievieto cepeškrāsnī. «Tad viss ir svaigs un garšīgs.»
Viņas galvenā ēdienreize ir brokastis. «Man no rīta garšo auzu pārslu biezputra vai olu kultenis. Es cīnos ar bērnu, kam īsti nepatīk ēst brokastis. Varbūt meitai tas nepatīk tādēļ, ka ēdam ļoti agri – nedaudz pāri pulksten sešiem. Ceļos īsi pirms sešiem.»
Meita pēkšņi kļūst par veģetārieti
Arī Mūrnieces ģimene nav izlutināta ēšanas ziņā. «Mana meita pirms vairākiem mēnešiem kļuva par veģetārieti. Tagad arvien nopietnāk jādomā par ēdienkarti.»
Vecāki nemudināja 16 gadus veco meiteni kļūt par veģetārieti. «Viņa pēkšņi izlēma, ka vēlas pamēģināt. Redzu patīkamu rakstura noturību šajā ziņā. Par to man prieks.»
Mūrniecei vienmēr paticis cept kūkas. «Tā ir mana liela kaislība kopš bērnības, jaunības laikiem, jo padomju laikā nopirkt labu torti nebija tik viegli.
Tāpēc no aptuveni 14 gadu vecuma es ģimenes viesībām vienmēr cepu tortes,
un man bija prieks, ka tās vienmēr apēda pirmās. Tagad kūku cepšanai man vairs nav tik daudz laika.»
Uz jautājumu par mīļāko ēdienu Mūrniece atbild, ka vislabprātāk ēd to, ko viņa pati vai kāds cits ir pagatavojis ar mīlestību. «Kad aizbraucu ciemos pie mammas, pat visvienkāršākā zupa, ko viņa izvārījusi, man ir garda. Patiesībā tā nav zupa, tās ir bērnības atmiņas. Ar mammas sēņu zupu man saistās bērnības atmiņas par kopīgām sēņošanām un vakarēšanu, sēnes tīrot un gatavojot.
Man patīk vienkārši latviešu ēdieni. Saeimas ēdnīcā labprāt izvēlos siļķi.»
Runājot par mediķu un pedagogu novērojumiem, ka mūsdienās bērni kļūst arvien apaļāki un kuslāki, Mūrniece domā, ka tā patiešām ir svarīga problēma.
Kā labi izskatīties?
Jautāta par ārējo izskatu, Mūrniece atklāj, ka šai ziņā ir praktiķe.
«Manā tagadējā amatā ir citas prasības, nekā agrāk. Tāpēc ir svarīgi izskatīties amatpersonai atbilstoši. Man šķiet, jo īsāka frizūra, jo vieglāk to uzturēt kārtībā.
Mans ārējais izskats ir pakļauts lietišķam, funkcionālam stilam. Galvenais ir izskatīties kārtīgi un sakopti. Glamūrs nav manā gaumē!»
