Lieldienu tradīcijas pasaulē

Kolumbijas laiskā eksotika

Lai svētkus izbaudītu kā nākas, kolumbiešu skolotājiem un skolēniem tiek piešķirta brīva vesela nedēļa, jo par «Semana Santa» dēvētā Lieldienu svinību nedēļa ir gada centrālais notikums. Svinības sākas ar krāšņu karnevālu un turpinās ar ceremoniāliem reliģiska rakstura gājieniem ik dienas un mūzikas festivāliem. Piemēram, Bogotā ir tradīcija šīs nedēļas laikā katru dienu apmeklēt citu dievnamu, piedaloties misēs, saņemot priestera svētību un lūdzoties. Savukārt uz svētku galda Kolumbijā tiek likts vesels lērums eksotisku labumu – iguānas, bruņurupuči un pat mīlīgās kapibaras. Tiesa, šādi ēdieni nav vienkārši gastronomiska izvirtība – kolumbiešu tradīcijās šiem dzīvniekiem piemīt mītiska nozīme, turklāt attiecīgajos platuma grādos tie sastopami ļoti kuplā skaitā, tāpēc to populācija apdraudēta netiek.

Polijas sviesta jērs

Protams, Lieldienas jebkur tiek atzīmētas ar brangu mielastu, taču sviesta jērs poļu gaumē pat pie sātīgajiem svētku ēdieniem pieradušajiem latviešiem varētu šķist nedaudz par daudz. Kas ir sviesta jērs? Pavisam vienkārši – kārtīgs sviesta pikucis jēra formā ar pipargraudiem acu vietā! Ja jūsu skulptora prasmes nav pārāk augstā līmenī, tad mūsdienās veikalos varat iegādāties arīdzan jau gatavus sviesta jērus. Šāda jēra sūtība šai pasaulē ir simbolizēt pavasara iestāšanos, kā arī papildināt jebkuru Lieldienu mielasta ēdienu pēc jūsu ieskatiem. Neatņemami jēra «aksesuāri» ir sarkans karodziņš ar uzrakstu «aleluja», kas simbolizē mieru, kā arī sarkana saitīte ap jēra kaklu, kas simbolizē Kristus asinis. Poļi arīdzan tic, ka, norijot priestera iesvētītu pūpolu, ir iespējams vairot savu veselību.

Čehu Lieldienu flirts

Ja viegla iepēršana ar pūpolzaru jums nešķiet nekas īpašs, tad, iespējams, pie sirds jums ies «pātagošana» pa čehu modei. Lieldienas nav īstas Lieldienas, ja dāma nav iepērta ar pašdarinātu krāsainu pātagu, lai vairotu viņas skaistumu un veselību. Protams, pasākumam nav jāizvēršas vardarbīgam, bet gan simboliskam un jautram. Turklāt jāieper ir tikai tā dāma, kura kungam šķiet vissimpātiskākā. Kā atlīdzību pateicībā par uzmanības izrādīšanu un iepēršanu dāma pasniedz krāsainu olu vai sauju naudas. Ja vecums atļauj, tad balva varot būt arīdzan viskija mēriņš. Tiesa, dāmas nepaliek atbildi parādā - nākamajā rītā viņas savus izredzētos sirdsāķīšus aplej ar ledainu ūdeni. Viss šis pasākums būtībā ir paredzēts tam, lai rastos jauni pāri.

Dānijas Lieldienas Helovīna un Valentīndienas garā

Citur pasaulē staigāšana no mājas uz māju baisā paskatā un saldumu mangošana tiek piekopta veļu laikā, turpretī Dānijas bērni to dara laikā, kad citviet pasaulē atzīmē Jēzus augšāmcelšanos vai vienkārši gaismas atnākšanu. Vienīgā atšķirība no mums jau zināmajām Helovīna laikā piekoptajām aktivitātēm ir tāda, ka Dānijas Lieldienās saldumiem pretī kā pateicība ir jādod pūpolzars, lai svētītu īpašnieka namu. Savukārt pirms Lieldienām Dānijas bērni raksta cits citam vēstules ar dzejoļiem, paraksta vietā atstājot vien sava vārda pirmo burtu un daudzpunkti. Ja saņēmējs uzmin, kurš ir noslēpumainais dzejoļa sūtītājs, tad par atjautību balvā saņem Lieldienu olu.

Kriminālā Norvēģija

«Påskekrim» jeb Lieldienu noziegums laikam ir visdīvainākais Lieldienu atzīmēšanas paradums. Katru gadu šajā laikā Norvēģijas televīzija un radio raida virkni izmeklēšanas filmu, seriālu un raidījumu. Pat piena ražotāji uz Lieldienām speciāli apdrukā piena pakas ar detektīvstāstiņiem un komiksiem. Šī tradīcija Lieldienas saistīt ar noziegumu šķetināšanu aizsākusies 1923. gadā, kad kāds grāmatu izdevējs tieši Lieldienu dienā pirmajā avīzes «Aftenposten» lapā publicēja apjomīgu tikko iznākušā detektīvromāna reklāmu, kas lika tam izskatīties kā ārkārtīgi svarīgam notikumam. Rezultātā romāns kļuva par bestselleru, bet nākamajā gadā ap šo laiku ļaudis jau prasīja jaunus detektīvstāstus. Kopš tā laika aktivitātes Erkila Puaro un Šerloka Holmsa garā un Lieldienas Norvēģijā iet roku rokā.