Nesen Zemkopības ministrija informēja, ka pieci Latvijas novadi nav noteikuši ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumus savā teritorijā. Šo novadu vidū bija arī Pierīgā esošie Babītes un Mārupes novadi. Vai tas nozīmē, ka Pierīgā varēs audzēt ĢMO?
Vai Babītē un Mārupē varēs audzēt ĢMO?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kate Nītiņa TVNET norādīja, ka saistībā ar nodomu noteikt aizliegumu ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanai Mārupes novada teritorijā līdz 2030.gadam šogad martā un aprīlī iedzīvotāji tika aicināti izteikt viedokļus publiskā aptaujā.
15.aprīļa sanāksmē jautājumu par aizlieguma noteikšanu ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanai novada teritorijā līdz 2030. gadam ir izskatījusi Mārupes novada Vides un komunālo jautājumu komiteja, kas uz domes sēdi lēmusi virzīt lēmumprojektu «Par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu Mārupes novadā».
Domes sēdē par aizliegumu visā Mārupes novada administratīvajā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus līdz 2030.gadam tiks lemts nākamajā nedēļā, 22.aprīlī.
Iespējamas arī dažādas problēmas
Nītiņa skaidroja, ka aptuveni 10% no tiem, kuri izteica savu viedokli aptaujā, šādu aizliegumu neatbalstītu, taču bez paskaidrojumiem (aptaujā bija iespēja tos sniegt).
Mārupes novada domes Vides un komunālo jautājumu komitejas vadītājs, deputāts Jānis Rušenieks informēja, ka komitejā deputāti kopumā pauduši atbalstu šādam aizliegumam, taču ir definējuši arī virkni problēmjautājumu, kurus paredz uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).
Būtiskākais ir par kontroles mehānismu,
jo pašvaldība var pieņemt aizliegumu, taču neveic un neveiks kontroli, jo tai šādi pienākumi nav deleģēti.
Tas ir Vides ministrijas, vides kontroles iestāžu pienākums. Tāpat arī nav skaidrs, kā Latvija rīkosies, ja šādi aizliegumi ir/būs pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, jo pašlaik ES atsevišķas kultūras - soju, rapsi, kukurūzu - jau ir atļauts audzēt.
Vēl viens jautājums ir par to, kas maksātu par iespējamām tiesvedībām, kompensācijām komersantiem, ja tie kādā brīdī lemtu sūdzēt pašvaldību tiesā par komersanta nostādīšanu atšķirīgā, nelabvēlīgākā stāvoklī, konkurējot ar citiem uzņēmumiem.
Kāda situācija ir Babītes novadā?
Savukārt Babītes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Lelde Drozdova-Auzāne pauda šādu Babītes novada pašvaldības nostāju: ja valsts ir noteikusi šāda aizlieguma nepieciešamību, tad arī valstij ir jāuzņemas atbildība par šīs politikas īstenošanu.
Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence pauda - ja valsts ir noteikusi, ka šādiem ierobežojumiem/aizliegumiem ir jābūt, tad uzskatām, ka pašai valstij (nevis pašvaldībai) ir jālemj par modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumiem/aizliegumiem konkrētās pašvaldībās. Līdz ar to runa nav par atbalstu vai atļaušanu, bet par pašu principu, kā tas tiek darīts.
Bet jautāta, ko Babītes novads darīs šajā situācijā - atļaus vai aizliegs ĢMO savā novadā, Drozdova-Auzāne atbildēja, ka
Babītes novads šajā situācijā neko nedarīs.
Pārjautājot, vai tas nozīmē, ka novadā varēs audzēt ĢMO, sabiedrisko attiecību speciāliste rakstīja: «Nē. Mēs atbildējām, ka neko nedarīsim.»
Zemkopības ministrija novadam neesot neko prasījusi.
TVNET jau ziņoja, ka patlaban ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumus savā teritorijā noteikuši 104 novadi no 110, pieci novadi nav noteikuši aizliegumu, savukārt Salaspils novads publicējis nodomu par aizliegumu, pagājušajā nedēļā informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.