Sestdiena, 16. decembris
RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Talkotājus aicina uzmanīties no pamestām šļircēm un ērcēm

"Latvijas Dzelzceļa" darbinieku talka | Foto: Publicitātes

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina talciniekus ievērot drošības pasākumus talku un pavasara sakopšanas darbu laikā, informēja SPKC pārstāve Anete Jansone.

SPKC speciālisti iesaka, uzsākot darbu, novērtēt vidi, kur sakopšanas darbi paredzēti. Lai nesavainotos, nepieciešams uzmanīgi rīkoties ar talkas inventāru un nezināmas izcelsmes atkritumiem, piemēram šļircēm un stikla lauskām. Tāpat cilvēkiem būtu jālieto aizsargbrilles, strādājot ar tehniku, kā arī cimdi, vācot lapas, zarus un atkritumus.

SPKC speciālisti iesaka atturēties no alkohola lietošanas, veicot sakopšanas darbus, jo tieši tas nereti ir iemesls traumu gūšanai.

Cilvēki tiek mudināti uzmanīt bērnus, kas nereti gūst savainojumus, darbojoties ar asiem priekšmetiem, piemēram, zāģiem un cirvjiem. SPKC aicina pieskatīt bērnus un neatstāt viņus bez uzraudzības, it īpaši gadījumos, kad tuvumā ir atklātas ūdenstilpes, akas, grāvji.

Vietās, kuras zināmas kā narkotiku lietotāju uzturēšanās vietas, noteikti nevajadzētu nodarbināt bērnus,

uzsver SPKC speciālisti. Izmestās šļirces var atrasties jebkur - pat klusos privātmāju rajonos. Tas nenozīmē, ka jāatsakās no šādu teritoriju sakopšanas, tomēr jāievēro piesardzības pasākumi, norāda speciālisti.

Lai izvairītos no saduršanās, noteikti jālieto atkritumu savākšanai piemēroti darbarīki - grābekļi, dārza dakšas, speciāli piederumi atkritumu uzslaucīšanai, lai savāktās lapas un citi priekšmeti nebūtu jāņem ar rokām. Gružu savākšanai jālieto biezi un izturīgi atkritumu maisi, bet rokās noteikti jābūt cimdiem no iespējami bieza materiāla, piemēram, brezenta. Savāktos atkritumu maisus jāizvairās spiest ar rokām vai piespiest sev klāt, jo tajos var būt šļirces, adatas un citi asi priekšmeti.

Visdrošāk

atrastās šļirces un adatas savākt necaurduramos konteineros, piemēram, plastmasas pudelēs,

kuras ieteicams aizskrūvēt. Šādi savāktas šļirces un adatas nevajadzētu izmest sadzīves atkritumu konteineros, bet gan meklēt iespēju sadarboties ar firmām, kas utilizē medicīnas atkritumus, vai ārstniecības iestādēm, kurām ir līgums par medicīnas atkritumu utilizāciju.

Vairākās Latvijas pilsētās darbojas HIV profilakses punkti, kas izplatības ierobežošanas nolūkā veic šļirču apmaiņu injicējošiem narkotiku lietotājiem - šeit atrastās šļirces tiks pieņemtas utilizēšanai. Šādi HIV profilakses punkti atrodas Rīgā, Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Ķekavā, Liepājā, Ogrē, Olainē, Saldū, Talsos, Tukumā, Balvos. Kontaktinformācija pieejama SPKC mājaslapā, sadaļā «HIV profilakse».

SPKC speciālisti norāda - ja vien šļirce nav tikko lietota, saduroties ar adatu, risks inficēties ar HIV ir ļoti neliels. Pat ja adatā saglabājies samērā liels asiņu daudzums, vīruss jau būs gājis bojā. Tomēr joprojām saglabājas iespēja inficēties ar hepatītu vīrusiem, jo īpaši B hepatītu, kas ir ļoti izturīgs ārējā vidē. Cik ilgi šļirces un adatas var būt infekciozas, atkarīgs no ārējās vides apstākļiem un glabāšanās vietas. Svarīgi ir apzināties risku, veicot teritoriju uzkopšanas darbus, un ievērot aprakstītos piesardzības pasākumus, uzsver speciālisti.

Kā rīkoties, ja gadījies sadurties

Ja tomēr gadījies sadurties ar izmestu šļirci, tūlīt pēc negadījuma jānomazgā brūce ar ūdeni un ziepēm, kā arī trīs līdz piecas minūtes skalot brūci zem tekoša, vēsa ūdens un dezinficēt brūci ar 70% spirta šķīdumu vai citu tam paredzētu dezinfekcijas līdzekli. Pēc tam jāuzliek sterils pārsējs.

Ja notikusi saduršanās ar izlietotu šļirci, operatīvu informāciju par to, kā pareizi rīkoties, iespējams iegūt, zvanot pa Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra «Latvijas Infektoloģijas centrs» Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas tālruni 67014552.

Cietušajam, līdzi ņemot šļirci un adatu, ar kuru notikusi saduršanās, ieteicams 48 stundu laikā ierasties stacionāra uzņemšanas nodaļā, lai speciālisti varētu izvērtēt iespējamo risku inficēties un nepieciešamības gadījumā nozīmētu izmeklēšanu un ārstēšanu.

SPKC speciālisti arī atgādina, ka ir sākusies ērču aktivitātes sezona, tādēļ, uzturoties mežā, krūmainās vietās un nekoptās pļavās, jāatceras, ka ērces visbiežāk nokļūst uz cilvēku apaviem vai apģērba potīšu vai ceļgalu augstumā un pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu. Ērces nekrīt no kokiem un krūmiem, norāda eksperti.

Lai nepieļautu ērces piesūkšanos,

apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt. Ieteicams valkāt cepuri vai lakatu.

Ik pa brīdim jāapskata apģērbs, īpaši kājas, lai laicīgi ieraudzītu un notrauktu pa apģērbu rāpojošas ērces. Pēc uzturēšanās ārā nepieciešams pārliecināties, vai uz ķermeņa nav ērču, kā arī jāpārbauda mati.

Var lietot arī ērču atbaidīšanai domātos līdzekļus, apsmidzinot ar tiem apģērbu, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots un ērce varēs nokļūt zem tā.

Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas drīzāk. Tās noņemšanu vislabāk uzticēt ārstniecības personai, jo, nepareizi to noņemot, var saspiest ērces ķermeni, palielinot risku saslimt ar kādu no ērču pārnestajām slimībām.

Ja ērces noņemšana jāveic pašam, jāievēro piesardzības pasākumi - pirms ērces izvilkšanas ar spirtu vai degvīnu jādezinficē vieta, kur tā piesūkusies, ar pinceti jāsatver ērce un, cenšoties nesaspiest, tā lēni jāizvelk.

Speciālisti aicina arī pareizi novērtēt dienas gaisa temperatūru un laika apstākļus, paturot prātā, ka pavasarī itin viegli iespējams saaukstēties, pirmo saulaino dienu iespaidā pāragri atsakoties no siltākas virsjakas, šalles un cepures.

Jau ziņots, ka rītdienas Lielajai talkai oficiāli ir pieteiktas vairāk nekā 1700 sakopšanas vietas, aģentūru LETA informēja kustības «Lielā talka» pārstāve Madara Laicāne.

3 Komentāri