Atkritumu apsaimniekotājs: Jāceļ cena par atkritumu deponēšanu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Lai veicinātu sadzīves atkritumu nenonākšanu apglabāšanai poligonos, kā arī uzlabotu atkritumu dalītās vākšanas rezultātus, Latvijā ir jāceļ cena par atkritumu deponēšanu un jāmotivē iedzīvotāji tos šķirot, norāda atkritumu un vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņš skaidro, ka patlaban esošā maksa par atkritumu apsaimniekošanu ir adekvāta tam pakalpojumam, ko iedzīvotāji saņem. Lauku reģionos maksa ir augstāka, jo tur šo pakalpojumu nodrošināt grūtāk, taču, piemēram, Rīgā maksa par atkritumu izvešanu ir zemāka, jo ir lielāka atkritumu koncentrācija.

Vienlaikus Simanovičs atzīst, ka patlaban esošā maksa par atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotājiem ir nemotivējoša, lai pārorientētos un lielāku uzmanību pievērstu tieši dalītai vākšanai. Valstīs ar labi attīstītu dalīto vākšanu kā viens no motivējošiem faktoriem ir pietiekami augstās atkritumu apsaimniekošanas cenas. Tāpēc, vēloties samazināt izmaksas, cilvēki šķiro sadzīves atkritumus, no tiem atdalot stikla pudeles, PET un skārda iepakojumus un papīru.

«Ilgtermiņā skatoties, iedzīvotājiem ir jāsaprot un valstij jāpasaka skaļi, ka Latvijā atkritumu apsaimniekošanas modelim jāmainās - jāattīsta pārstrāde, jābūvē šķirošanas rūpnīcas. Pakalpojumam būtībā jākļūst dārgākam, jāuzliek augstāki nodokļi par atkritumu deponēšanu, iedzīvotāji jāmotivē šķirot. Turklāt pie zemās Dabas resursa nodokļa likmes Latvija līdz 2020.gadam nesasniegs atkritumu šķirošanas apjomu 50%,» skaidro Simanovičs.

Viņš piebilst, ka Latvija Eiropas valstu vidū ir atzīta par ceturto sliktāko atkritumu šķirotāju.

Kā ziņots, atkritumu un vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa «Eco Baltia grupa» 2013.gadā sasniegusi lielāko apgrozījumu grupas vēsturē - 51,01 miljonu eiro, tomēr ciesti zaudējumi, kas tiek skaidroti ar nemateriālo vērtību pārvērtēšanu, informēja uzņēmumā.

«Eco Baltia grupas» uzņēmumu kopējā peļņa 2013.gadā pirms nemateriālās vērtības norakstīšanas bija vairāk nekā 3,12 miljoni eiro, bet nemateriālo vērtību pārvērtēšanas rezultātā 2013.gadu koncerns noslēdza ar 6,8 miljonu eiro zaudējumiem.

SIA «Eco Baltia grupa» dibināta 2011.gada 8.jūlijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 228 eiro. «Eco Baltia grupa» pilnībā pieder AS «Eco Baltia», kas ir dibināta 2011.gada 11.augustā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 31 907 900 eiro.

«Eco Baltia grupā» iekļauti vides apsaimniekošanas uzņēmumi «Eco Baltia vide», «Eko Kurzeme», «Jumis», «Tehhe», pārstrādes rūpnīcas «Pet Baltija», «Eko Pet» un «Nordic Plast», ražotāju atbildības sistēmas operators «Latvijas Zaļais punkts», kā arī otrreizējo izejvielu tirdzniecības un apstrādes uzņēmums «Eko Reverss».

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu