Jau vairāk nekā 190000 Eiropas pilsoņu ir pieprasījuši Eiropas Savienībai (ES) turpināt sargāt Eiropas dabu, saglabājot divu no būtiskākajām direktīvām – Dzīvotņu un Putnu – spēku. Šis ir vēsturiski lielākais iedzīvotāju skaits, kas piedalījies ES publiskajās konsultācijās. Iedzīvotāji savu viedokli ir pauduši, izmantojot platformu Nature Alert: www.wwf.eu/keepnaturealive/. Pasaules Dabas fonds aicina arī Latvijas iedzīvotājus piedalīties un paust atbalstu.
Maijā Eiropas Komisija publiskoja jaunāko vērtējumu ES Dabas stāvoklis (The State of Nature in the EU). Pētījums apstiprina, ka
bioloģiskā daudzveidība Eiropā joprojām samazinās un dabas kopējais stāvoklis vērtējams kā kritisks.
Tajā pašā laikā pētījums pirmo reizi ar konkrētiem piemēriem no dažādām Eiropas valstīm parāda, ka, veidojot atbilstošu dabas aizsardzības politiku, situācija ir labojama.
Pasaules Dabas fonds uzsver, ka šobrīd svarīgākais ir saglabāt tādas ES Putnu un Biotopu direktīvas, kas ir pierādāmi efektīvas. Direktīvas ir galvenais likumdošanas instruments, kas nodrošinātu ES dabas saglabāšanu, tostarp būtisku atbalstu dabas daudzveidības saglabāšanā Latvijā.
Komentējot pārskatu, Tonijs Longs (Tony Long), WWF Eiropas politikas biroja vadītājs, uzsver: «Prezidentam Junkeram vajadzētu rūpīgi izlasīt atskaiti, ko izveidojusi viņa paša Komisija, un izvēlēties pareizos rīkus, kas ļautu saglabāt Eiropas dabu un, to darot, arī atbalstīt ekonomikas atkopšanos.
Eiropas rokās ir nenovērtējams dārgums, kas jānosargā no intensīvas lauksaimniecības, neilgtspējīgas enerģijas ražošanas un transporta attīstības augošajiem draudiem.
Pastāv dažādi risinājumi, kas ļauj strādāt saskaņā ar dabu, un šie risinājumi vienmēr atmaksājas.
Konkrēti piemēri no dažādām valstīm pierāda, ka, efektīvi aizsargājot dabu, tā var atjaunoties, kā arī nest ieguvumus. Jau gandrīz 200 000 ES iedzīvotāju ar saviem parakstiem ir aicinājuši Komisiju aizstāvēt šos likumus, un šīm balsīm jātop sadzirdētām.»
Pārskats apstiprina, ka visā Eiropā daba atrodas kritiskā stāvoklī un tikai 23% sugu un 16% biotopu stāvoklis tiek novērtēts kā labs.
Kā galvenie iemesli pašreizējai situācijai tiek identificēti intensīvā lauksaimniecība, kā arī enerģētikas un transporta infrastruktūra. Kā piemēru var minēt dramatisko upju, mitrzemju un ezeru stāvokli – 51% no mitrzemju biotopiem ir sliktā stāvoklī.
Pasaules Dabas fonds izsaka cerību, ka ES Komisija ņems vērā šo pārskatu, vērtējot pašreizējās ES Putnu un Biotopu direktīvas un to atbilstību izvirzītajiem mērķiem. Pasaules Dabas fonds aicina ES politikas veidotājus Briselē, kā arī dalībvalstis nopietni apsvērt šos secinājumus, nākamajos mēnešos lemjot par ES dabas likumu nākotni. Putnu un Biotopu direktīvām ir liela nozīme Latvijas dabas aizsardzības sistēmas pilnveidošanā nākotnē un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā kopumā, īpaši šodienas situācijā, kad attīstās biznesa sektoru pieprasījums pēc intensīvākas dabas resursu izmantošanas mūsu valstī,» uzsver Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.
Konsultācijas par direktīvām notiks līdz 24.jūnijam.
Iedzīvotāji tiek aicināti paust viedokli, tādējādi parādot savu attieksmi, ka nav vienaldzīga arī Latvijas dabas daudzveidības saglabāšana www.naturealert.eu/lv.
