Uzmanību, karstums! Pieci ieteikumi drošai atpūtai pie ūdens

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone / LETA

Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir izplatījis brīdinājumu, ka tuvākajās dienās gaidāms stiprs karstums un teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniegs +27 līdz +30 grādus. Daudzi iedzīvotāji no karstuma veldzēsies atpūšoties pie ūdens un peldoties, taču, lai atpūta nebeigtos ar nelaimes gadījumu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina par drošības padomiem, kuri ir jāievēro ikvienam.

Kā liecina VUGD statistika, pagājušajā gadā ugunsdzēsēji glābēji visvairāk izsaukumus, kas saistīti ar glābšanas darbiem uz ūdens, saņēma jūlijā – no 161 izsaukuma 50 bija tieši jūlijā. 2014.gada jūlijā ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpnēm izcēla 37 noslīkušus cilvēkus, no kuriem divi bija bērni, TVNET informēja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste.

Lai šogad peldsezonā nebūtu pārgalvīgas un neapdomīgas rīcības izraisīti traģiski negadījumi, VUGD sniedz piecus svarīgākos ieteikumus drošai atpūtai pie ūdenstilpnēm:

1. Karstā laikā ūdenī nedrīkst lēkt vai strauji skriet iekšā

Meklējot veldzējumu no karstuma, cilvēki nereti strauji dodas ūdenī pārkarsuši, piemēram, ieskrienot ūdenī vai lecot no kāda paaugstinājuma. VUGD norāda, ka ūdenī nedrīkst strauji skriet iekšā, jo gadījumos, ja esat sakarsuši saulē un skriesiet vai lēksiet ūdenī, austajai ķermeņa temperatūrai saskaroties ar zemāku ūdens temperatūru, sāksies muskuļu krampji vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumi. Nav ieteicams lēkt ūdenī no augsta krasta, tramplīna, laipas, tiltiem vai citiem paaugstinājumiem, jo tādējādi var gūt smagas traumas.

VUGD atgādina, ka pareizāk ir ūdenī doties iekšā lēnām un no krasta, ja tas iespējams.

2. Nedrīkst doties peldēties alkohola reibumā

Pēc alkohola lietošanas nedrīkst doties peldēties, laivot vai nodarboties ar kādu no ūdens sporta veidiem. Esot alkohola reibumā, nav iespējams objektīvi izvērtēt savas rīcības sekas, tāpēc, ja esat lietojis alkoholu, domājot par savu veselību un dzīvību, labāk palieciet krastā.

3. Atrodoties uz ūdens, nedrīkst aizmirst par glābšanas vesti

Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti ir jāvelk glābšanas veste. Ja gadīsies iekrist ūdenī, tad tieši glābšanas veste vislabāk pasargās un palīdzēs noturēties virs ūdens.

4. Ūdens tuvumā bērni nemitīgi jāpieskata

Atpūšoties ar ģimeni pie ūdens, bērni nemitīgi jāpatur redzeslokā, jo viņi paši neapzinās riskus un iespējamās bīstamās situācijas, atrodoties ūdens tuvumā. Piemēram, piemājas dīķi vai piepūšamie baseini bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, jo bez pieskatīšanas atstāts bērns var paklupt, pakļūt zem ūdens un noslīkt. Ja pie mājas ir dīķi, baseini vai akas, tie jānorobežo tā, lai bērni vieni paši netiktu tiem klāt. Ūdenī nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, jo tās piesaistīs bērnu uzmanību. VUGD uzsver, ka

atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku!

VUGD aicina vecākus izskaidrot bērniem jautājumus par drošību uz ūdens – piemēram, to, ka bērni nedrīkst doties peldēties vienatnē, peldēt tālu no krasta, un to, ka dižošanās ūdenī un savu spēku pārvērtēšana var beigties ar nelaimi.

5. Ja notiek nelaime, nekavējoties jāzvana uz 112

VUGD aicina iedzīvotājus nedoties peldēties vienatnē, jo, ja notiks nelaime, tad blakus nebūs līdzcilvēku, kuri varētu palīdzēt. Gadījumos, ja cilvēks slīkst, ir jāizvērtē, kā iespējams viņam palīdzēt. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā pareizi satvert cietušo, lai izvilktu viņu krastā.

Slīcējam ir iespējams palīdzēt arī no krasta – pametot virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas palīdzēs noturēties virs ūdens.

Ja notikusi nelaime un ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, ir nekavējoties jāzvana uz tālruni 112.

Nevajag paļauties uz to, ka kāds noteikti jau ir izsaucis glābējus,

jo diemžēl VUGD pieredzē ir gadījumi, kad izmisīgi tiek gaidīta glābēju palīdzība, bet tas ir veltīgi, jo neviens no aculieciniekiem nav piezvanījis uz 112!

Ņemot vērā to, ka ne visas peldvietas ir viegli sasniedzamas un atrodamas, VUGD aicina kādam no nelaimes aculieciniekiem sagaidīt glābējus tuvāk lielākam ceļam un norādīt precīzu nelaimes vietu, lai pēc iespējas operatīvāk būtu iespējams sniegt palīdzību.

VUGD aicina vecākus ar bērniem pārrunāt to, kuros gadījumos ir jāzvana uz 112, kāda informācija jāsniedz piezvanot, un kā jārīkojas, ja notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons. Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo pašam vai jāmeklē tuvākais pieaugušais, jo tad vēl ir iespējams izglābt cilvēkus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu