Situācija Šlokenbekas dzirnavezerā apliecina valsts nespēju ātri reaģēt

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Mārtiņš Plūme / LETA

Situācija Tukuma novada Šlokenbekas dzirnavezerā apliecina izpratnes trūkumu un valsts nespēju pietiekami ātri reaģēt šādos gadījumos, viedokli pauda biedrības «Vides aizsardzības klubs» vadītājs Arvīds Ulme.

Ulme uzskata, ka laboratorijas, kurās tiek veiktas piesārņojumu analīzes, strādā pārlieku lēni. Viņš ir pārliecināts, ka šī valsts mazspēja var novest pie tā, ka piesārņojums nonāk pazemes ūdeņos.

Viņaprāt, ilgā neizpratne un brīnīšanās parāda, ka atbildīgajās institūcijās nav kārtības, pirmkārt jau, lai operatīvi noteiktu «kaitējumu», un, otrkārt, lai to apturētu.

«Neesam pat gatavi nosacīti mazai problēmai. Tāpat nav skaidra valsts politika, kā arī morālā attieksme,» piebilda biedrības vadītājs.

Ulme uzskata, ka noslēgtie līgumi ar laboratorijām, kurās veic vides analīzes un pārbaudes, būtu jāmaina un jāuzlabo šo laboratoriju funkcionalitāte, lai nepieciešamos datus tās «dotu pietiekami ātri». Viņš arī pieļāva, ka vajadzētu izveidot vienu «normālu» laboratoriju.

Savukārt prognozējot piesārņojuma sekas, Ulme norādīja, ka piesārņojums Šlokenbekas dzirnavezerā ietekmi uz vidi atstās ilgtermiņā.

Savukārt ekosistēma, pēc piesārņojuma likvidācijas vairs nebūs tā pati, kas bija, norādīja Ulme un piebilda, ka dzīvi organismi pēc tam šajā ūdenstilpē tik ātri var arī neatgriezties. Ekosistēmas atjaunošanās varētu būt vairāku gadu jautājums.

Biedrības vadītājs sarunas beigās arī norādīja, ka šeit «runa nav par dabas aizsardzību, bet par cilvēku aizsardzību».

Jau ziņots, ka ūdens piesārņojuma dēļ Tukuma attīrīšanas iekārtās «Tīle» un Slocenes upē noteikts ārkārtas stāvoklis, kas turpināsies līdz 20.jūlijam. Ārkārtas stāvokli Tukuma novada dome izsludināja pagājušajā piektdienā saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas dzirnavezerā, no kura dažu dienu laikā tika izceltas četras tonnas beigtu zivju.

Ārkārtas situācijas laikā ir noteikti ierobežojumi Tukuma pilsētas kanalizācijas tīkla novadāmajiem ražošanas notekūdeņiem, nepalielinot novadāmo notekūdeņu hidraulisko slodzi. Tukuma novada iedzīvotājiem ar šo lēmumu nekādi ierobežojumi netiek paredzēti. Lai Tukuma attīrīšanas iekārtas ātrāk atgūtos, pat būtu nepieciešams palielināt sadzīves notekūdeņu daudzumu.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Tukuma novada domē, piektdienas vakarā pieņemtais lēmums paredz Tukuma pilsētas kanalizācijas tīklā novadāmajiem ražošanas notekūdeņiem, kas tiek piegādāti no lielākajiem uzņēmumiem - AS «Tukuma piens» un SIA «Puratos Latvia» - par 30% samazināt notekūdeņu piesārņojumu, nepalielinot novadāmo notekūdeņu hidraulisko slodzi.

Tāpat dome nolēma, sadarbojoties ar Engures novada domi, Šlokenbekas dzirnavezerā uzstādīt aerācijas ozonēšanas sūkņus un nodrošināt ūdens līmeņa nepazemināšanu ezerā, par to noslēdzot sadarbības līgumu ar Engures novada domi.

Kā ziņots, piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstošu eiro, pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu