ASV prezidents Baraks Obama pirmdien nācis klajā ar jaunu plānu cīņā pret klimata pārmaiņām, kura galvenais uzdevums ir būtiski samazināt piesārņojumu no elektrostacijām, kurās kā kurināmais tiek izmantotas akmeņogles. Tiek prognozēta nopietna pretestība no ASV likumdevēju - Kongresa puses, it sevišķi republikāņiem, lai Obamas iniciatīva tiktu apstiprināta.
«Mēs esam pirmā paaudze, kas jūt klimata pārmaiņu ietekmi, un pēdējā paaudze, kas kaut ko šai ziņā var darīt,»
uzsvēris prezidents, paziņojot par Amerikas Tīrās enerģijas plāna galīgo versiju, kas paredz pirmo reizi vēsturē noteikt šīm elektrostacijām oglekļa dioksīda izmešu apjoma ierobežojumus. «Ja to nedarīsim mēs, to nedarīs neviens,» viņš piebildis.
«Neviens izaicinājums nav bīstamāks mūsu nākotnei un nākamajām paaudzēm kā klimata pārmaiņas. Šis ir viens no retajiem jautājumiem, kurā, ņemot vērā tā mērogus,
ja mums neizdosies panākt pareizo risinājumu, mēs vairs nespēsim neko grozīt
un arī nespēsim pienācīgi pielāgoties,» uzsvēris prezidents.
Saskaņā ar šo plānu
ASV administrācija pieprasīs, lai štati ievēro noteiktus izmešu samazināšanas standartus atkarībā no sava enerģijas patēriņa.
Tas paredz līdz 2030.gadam par 32% samazināt oglekļa dioksīda izmešu apjomu no elektrostacijām salīdzinājumā ar 2005.gada rādītājiem. Sākotnējā versijā pirms gada šo rādītāju bija paredzēts samazināt par 30%.
Šo plānu Obama nosaucis par «lielāko un svarīgāko soli», kādu ASV jebkad spērušas šai jomā. Tomēr
gaidāms, ka tas saskarsies ar sīvu pretestību
gan no politiskajiem oponentiem, gan no industrijas puses un, iespējams, radīs arī juridiskus izaicinājumus.
Paredzams, ka klimata jautājums ieņems būtisku vietu arī priekšvēlēšanu kampaņā pirms nākamgad paredzētajām ASV prezidenta vēlēšanām. Demokrātu kandidāti to jau novērtējuši atzinīgi, prognozējot, ka tas piesaistīs investīcijas tīras enerģijas ražošanai un energoefektivitātes uzlabošanai, palīdzēs uzlabot sabiedrības veselību un nostiprināt ekonomiku. Tikmēr republikāņi to vērtējuši kā pārmērīgu valsts regulējumu, kas, viņuprāt, vairos bezdarbu un palielinās iedzīvotāju rēķinus, raksta «USA Today».
Ar akmeņoglēm kurināmu elektrostaciju izmeši veido 40% no kopējā ASV radītā ogļskābās gāzes piesārņojuma, bet šīs elektrostacijas arī ražo aptuveni 37% no kopējā elektroenerģijas apjoma valstī. Akmeņogles, viens no netīrākajiem enerģijas avotiem, Amerikas Savienotajās Valstīs joprojām apsteidz dabasgāzi un kodolenerģiju, un šai industrijai ir vairāki ietekmīgi atbalstītāji, ieskaitot Senāta vairākuma līderi Miču Makonelu.
Obama apsūdzējis plāna oponentus panikas celšanā
un paudis pārliecību, ka prognozes par elektroenerģijas cenu pieaugumu, traucējumiem energoapgādē un kaitējumu valsts ekonomikai nepiepildīsies.
«Kad prezidents [Ričards] Niksons savulaik nolēma kaut ko iesākt pret smogu, kas smacēja mūsu pilsētas, viņi brīdināja, ka tas sagraušot autoindustriju, taču nekas tāds nenotika. Kad republikāņu prezidents Džordžs Bušs 1990.gadā nolēma kaut ko iesākt pret skābajiem lietiem, viņi brīdināja, ka augšot elektrības rēķini un esot gaidāmi traucējumi elektroenerģijas padevē, taču nekas tāds nenotika,» atgādinājis Obama.
Šomēnes ASV prezidents gatavojas apmeklēt Aļaskas štatu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņu aktualitātei. «Mūsu līdzpilsoņi, amerikāņi jau pieredzējuši, ka viņu dzīvesvietas izposta ledāju kušana un okeāna līmeņa celšanās,» viņš norādījis.
Septembrī Obama Baltajā namā plāno tikties ar pāvestu Francisku un kopīgi nākt klajā ar aicinājumu rīkoties, lai novērstu globālās klimata pārmaiņas.
Eiropas Savienība jau apsveikusi Obamas Tīrās enerģijas plānu kā patiesu mēģinājumu samazināt oglekļa dioksīda izmešu apjomu.
