RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Latvijā cīnīsies ar sērgu, kas pārņēmusi pasauli

Santa Kvaste/ TVNET 102
Foto: Reuters/Scanpix

Vakar Ministru kabineta komitejas sēdē izskatīja noteikumu projektu, kas paredz transtaukskābju ierobežošanu pārtikas produktos. Ilgus gadus uzskatīja, ka hidrogenētas augu eļļas, kas ieguvušas cietu konsistenci, ir veselīgākas un vērtīgākas par dzīvnieku taukiem. Taču mūsdienu pētījumos noskaidrots, ka patiesībā tās atstāj ļoti nelabvēlīgu iespaidu uz veselību. Piemēram, sievietēm daļēji hidrogenētu tauku lietošana uzturā var izraisīt neauglību.

Kā tas viss sākās?

Sertificēta uztura speciāliste Baiba Grīnberga TVNET pastāstīja, ka 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pārtikas produktu rūpniecībā tika attīstīta jauna tehnoloģija – katalītiskā hidrogenizācija ar mērķi šķidrās, ar polinepiesātinātajām taukskābēm bagātās eļļas (zivju un augu) pārveidot cietā konsistencē jeb radīt no tām taukus.

Daļēja šo eļļu hidrogenēšana dabiskajā taukskābju struktūrā radīja nevēlamas izmaiņas un veidojās transtaukskābes, taču jauniegūtais produkts ieguva margarīna konsistenci un bija vieglāk izmantojams sviesta vietā mājas apstākļos.

Ilgus gadus tika uzskatīts, ka hidrogenētas augu eļļas, kas ieguvušas cietu konsistenci, ir krietni veselīgākas un vērtīgākas par dzīvnieku izcelsmes taukiem.

Patiesībā - veselībai kaitīgas un pat bīstamas

Taču apmēram kopš 1990. gada tiek iegūti arvien jauni pierādījumi, ka šīs taukskābes ir veselībai kaitīgas un pat bīstamas.

Īpaši nelabvēlīgas ir transtaukskābes, kas uzturā nonākušas no daļēji hidrogenētām (nepilnīgi cietinātām) augu eļļām.

Lielākā daļa pētījumu liecina, ka šādu – daļēji hidrogenētu eļļu lietošanas rezultātā ievērojami pieaug sirds un asinsvadu slimību risks, kā arī cukura diabēta un insulīna rezistences incidence.

FOTO: AP/Scanpix

Grīnberga vērsa uzmanību, ka samērā jauni novērojumi rāda: grūtniecības laikā uzturā nonākušas transtaukskābes nomāc normālu augļa, kā arī vēlāk – zīdaiņa augšanu un kognitīvo attīstību.

Savukārt sievietēm daļēji hidrogenētu tauku lietošana uzturā var izraisīt neauglību.

Pirms desmit gadiem veiktajos pētījumos apstiprinājās aizdomas, ka transtaukskābes asinīs paaugstina zema blīvuma lipoproteīdu daudzumu jeb slikto holesterīnu un samazina labo holesterīnu, tādējādi veicinot asinsvados iekaisuma stāvokli (pieaug C-reaktīvā proteīna koncentrācija asinīs, kā arī citi iekaisuma marķieri) un arī noslieci uz trombu veidošanos.

Zinātniskā literatūrā parādās pamatotas bažas, ka transtaukskābes var veicināt arī liekā svara veidošanos.

Arī atgremotājdzīvnieku treknie produkti (piemēram, sviests, krējums, trekns siers) nelielā koncentrācijā satur transtaukskābes, bet tās šajos produktos nokļuvušas dzīvnieku organismā notiekošo biohidrogenizācijas procesu rezultātā.

Īpaši jābēg no daļēji hidrogenētas augu eļļas

Uztura speciāliste norādīja, ka nav labas ne pilnīgi, ne daļēji hidrogenētas augu eļļas, taču no otrajām jābēg pa gabalu. Lielākā daļa konditorejas izstrādājumu satur transtaukskābes, tāpēc liela uzmanība jāpievērš produktu etiķetēm.

Īpaši vērīgi jāpēta rakstītais uz cepumiem, vafeļu tortēm, it kā veselīgajiem musli batoniņiem, brokastu pārslām, saldētajām «sviesta» mīklām, kuru pagatavošanā reti tiek izmantots sviests, saldējumiem un «tauku pastām», kas veikala plauktos atrodas blakus sviestam, kā arī maizītei. Ja uz etiķetes ir uzraksts «satur daļēji hidrogenētas eļļas/augu taukus» – šādu produktu noteikti nevajadzētu pirkt.

Transtaukskābes nekad neatradīsim labas kvalitātes (pirmā spieduma jeb extra virgin) augu eļļās un tādos veselīgi treknajos produktos kā avokado, rieksti, sēklas, ja vien tie nav pārgrauzdēti, jo arī augstā temperatūrā labās taukskābes var mainīt savu struktūru.

Noteikti neiesaku pirkt tādus riekstus, kas atrodas garšvielu čauliņā.

Tajā visbiežāk paslēpts čili, sāls, hidrogenēta augu eļļa un citi aromatizētāji.

FOTO: AP/ScanPix

Kā izvēlēties veselīgu maltīti ārpus mājas?

Cilvēkiem, kas ikdienā pusdieno ārpus mājās, jāpievērš liela uzmanība pagatavotajam ēdienam, jo hidrogenēti tauki tiek plaši lietoti ēdnīcās, kafejnīcās, arī restorānos. Tajos cep gaļu, zivis, gatavo mērces, pievieno sautējumiem, kā arī plaši izmanto smalkmaizīšu cepšanā. Ēdiena garša no šiem taukiem sliktāka nekļūst, taču kaitējums veselībai ir nozīmīgi liels.

Pašlaik visā pasaulē burtiski cīnās ar šo transtaukskābju sērgu. Sviestu izmantot sanāk dārgi, bet eļļas ir pārāk šķidras. Vēl pa vidu atrodas dabīgi cietie augu tauki – palmu un kokosa eļļas, bet tās nav ieteicamas, jo satur daudz piesātināto taukskābju.

Taču, ja jāizvēlas starp diviem ļaunumiem, tad palmu eļļu lietot ir drošāk nekā daļēji hidrogenētas augu eļļas.

Taču visieteicamāk – ārpus mājām ēst liesus, tvaicētus vai grilētus produktus (kas nav trekni un kam nav pievienoti tauki), piemēram, tvaicētus dārzeņus ar rīsiem, griķiem, bulguru, tvaicētu vai cepeškrāsnī gatavotu zivs fileju vai liesu gaļu.

Mājās – tur gan varam cept bulciņas un cepumus ar sviestu vai rauga mīklai pievienot eļļu sviesta vietā. Paši varam gatavot frī kartupeļus pirmā spieduma rapšu eļļā un būt droši, ka mūsu bērni neapēd ne grama transtaukskābju, uztura speciāliste ieteica.

FOTO: AP/Scanpix

Izskata noteikumu projektu par transtaukskābju daudzumu

Vakar Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, kas paredz transtaukskābju ierobežošanu pārtikas produktos.

TVNET jau ziņoja, ka noteikumi izstrādāti ar mērķi uzlabot Latvijas iedzīvotāju uztura paradumus, tādējādi ilgtermiņā uzlabojot sabiedrības veselību.

Attieksies arī uz ievestajiem produktiem

Noteikumu projektā noteikts maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos, kas tiek izplatīti Latvijā, – gan Latvijā ražotajiem, gan ievestajiem no citām valstīm, gan arī tiem, kas tiek izplatīti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.

Jaunās prasības piemēros tiem pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir transtaukskābes jeb daļēji hidrogenēti augu tauki, kas iegūti rūpnieciski pārveidotas pārtikas ražošanas procesā, piemēram, hidrogenējot eļļas, pārtikas produktus cepot un karsējot eļļās, spiežot eļļas augstās temperatūrās u.c.

Noteikumi neattieksies uz dzīvnieku izcelsmes taukiem un produktiem, kuru sastāvā transtaukskābes radušās dabiski un nav pievienotas pārtikas ražošanas procesos.

Līdzīgas normas kā Austrijā

Plānots, ka maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums būs līdzīgs kā Austrijā, kur šādas normas ir spēkā jau kopš 2009.gada.

Maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt 2 g uz 100 g no kopējā tauku daudzuma.

Tāpat noteikumu projekts paredz noteikt atsevišķas prasības pārtikas produktiem ar samazinātu tauku daudzumu.

Pārtikas produktos, kuros kopējais tauku daudzums ir mazāks par 3%, tas nedrīkstēs pārsniegt 10 g uz 100 g kopējā tauku daudzuma, savukārt pārtikas produktos, kuros kopējais tauku daudzums ir no 3% līdz 20%, nedrīkstēs pārsniegt 4 g uz 100 g kopējā tauku daudzuma.

Jauno prasību uzraudzību īstenos Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Ja, veicot pārtikas produktu pārbaudes, PVD konstatēs pārkāpumus noteiktajās normās attiecībā uz transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, tad pārtikas ražošanas uzņēmums varēs tikt sodīts atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētajam.

Paredzēts, ka noteikumu projektā noteiktā kārtība stātos spēkā 2016.gada 1. janvārī,

nosakot viena gada pārejas periodu to pārtikas produktu ražošanai un iztirgošanai, kuros maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums tiks pārsniegts.

Šos pārtikas produktus būs atļauts izplatīt Latvijā vēl līdz 2017.gada 1.janvārim.

Austrija
102 Komentāri