Eiropas Komisija (EK) nolēmusi iekļaut Latvijas lielos pelēkos zirņus Eiropas Savienības (ES) Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā, pavēstīja Zemkopības ministrijā (ZM).
Latvijas lielos pelēkos zirņus iekļauj ES Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrijā skaidroja, ka Latvijas lielie pelēkie zirņi atšķiras ar īpaši lieliem un rupjiem zirņiem – 1000 zirņu masa sasniedz 360 līdz 380 gramus. Kaut gan zirņu skaits pākstī nav liels, to kompensē šās šķirnes labas kulinārās īpašības – relatīvi īss vārīšanās laiks un izcila garša.
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts ir vienīgā vieta pasaulē, kurā tiek veikta lielo pelēko zirņu selekcija pārtikas vajadzībām. Šeit arī ir radīta šķirne «Retrija». Zirņu kvalitatīvās īpašības nodrošina tieši Latvijas augsnes un klimatiskie apstākļi. Svarīgas ir gadiem izstrādātās prasmes šī kultūrauga audzēšanā un ievākšanā, lai nodrošinātu gan kopražas pieaugumu, gan produkta kvalitāti. Piemēram, augsnes sagatavošana, audzēšanas mistra attiecības pareiza izvēle, kā arī ievākšanas laika pareiza izvēle.
ZM atgādināja, ka 2014.gada 4.februārī EK tika nosūtīts pieteikums, lai produktu «Latvijas lielie pelēkie zirņi» ierakstītu ES Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā.
«Latvieši gadu simtiem ir ēduši zirņus. Jau pirms mūsu ēras zirņi kopā ar miežiem un pupām ir bijis viens no galvenajiem ēdieniem, un tie savu nozīmi saglabāja līdz pat kartupeļu ēras sākumam 19. gadsimtā. Mūsdienās tūristu ceļvežos pelēkie zirņi ar speķi tiek piedāvāti kā īpaši latvisks ēdiens, ko ir vērts nobaudīt,» atzīmēja ministrijā.
ZM arī piebilda, ka Latvijai EK bija jāsniedz papildus skaidrojumi, jo saskaņā ar regulu tikai izņēmuma gadījumos produkta nosaukumā var ieļaut valsts nosaukumu. Kā būtiskākais arguments tika minēts fakts, ka Latvijas valsts kopējā teritorija, salīdzinājumā ar citām valstīm, ir ļoti maza, turklāt tai ir diezgan izlīdzināts reljefs un vienmērīgi klimatiskie apstākļi, kā arī vienotas kultūras tradīcijas šī Latvijas lielo pelēko zirņu iegūšanā, pagatavošanā un pasniegšanā.
Jau vēstīts, ka Eiropas Parlaments 2012.gada 13.septembrī pieņēma regulu, kas ļaus divreiz ātrāk reģistrēt ES līmeņa kvalitātes zīmes, kas apliecina lauksaimniecības produktu ģeogrāfisko izcelsmi vai tradicionālu ražošanas metodi.
2013.gada oktobrī EK aizsargājamo produktu sarakstā iekļāva Latvijas pārtikas produktu - sklandrausi, savukārt pērn - salināto rudzu rupjmaizi, piešķirot produktiem EK Garantētās tradicionālās īpatnības sertifikātu, kas nodrošina to kā īpašu ģeogrāfiskās izcelsmes produktu turpmāku aizsargāšanu ES līmenī.Latvijā iepriekš neviens produkts nebija saņēmis šādu sertifikātu.
EK reģistrā pašlaik ir reģistrēti aptuveni 1100 pārtikas produkti ar garantētu tradicionālu īpatnību.