Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas kolēģiem izstrādājis saules radiācijas atlantu Baltijas valstīm, informēja LVĢMC pārstāve Sanita Pelēķe.
Tapis saules radiācijas atlants Baltijas valstu reģionam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ar jaunā atlanta palīdzību ir iespējams analizēt saules radiācijas intensitātes telpiskās izplatības raksturu, sezonālās iezīmes, kā arī iegūt augstas kvalitātes references vērtības par periodu no 1991. līdz 2014. gadam.
Atlants veidots, balstoties uz datu kopu, kas satur informāciju par dažādiem saules radiācijas parametriem, kas iegūti no satelītu novērojumu informācijas. Šī datu kopa nodrošina ievērojami augstākas kvalitātes informāciju nekā iepriekš izstrādātās datu kopas.
Kā skaidroja Pelēķe, satelītu novērojumi sniedz būtisku informāciju meteoroloģisko un klimatisko procesu analīzē, jo tie nodrošina iespēju apzināt dažādu meteoroloģisko parametru izplatības un mainības raksturu augstā telpiskā izšķirtspējā. Jo īpaši nozīmīgi tas ir saistībā ar meteoroloģiskajiem parametriem, tostarp saules radiācijas intensitāti, kuru piezemes novērojumu tīklu nacionālā un reģionālā mērogā nodrošina neliels meteoroloģisko novērojumu staciju tīkls.
LVĢMC sinoptiķi Zanita Avotniece stāsta, ka Latvijā saules radiācijas novērojumi ilgus gadus ir veikti vien dažās novērojumu stacijās, tāpēc satelītu novērojumos balstītais saules radiācijas atlants sniedz vēl nebijušu iespēju novērtēt saules radiācijas intensitātes lokālās klimatiskās iezīmes un teritoriālās atšķirības.
Saules radiācijas intensitāte ir parametrs, kura vērtības mainās atkarībā no saules spīdēšanas ilguma un saules staru krišanas leņķa, ko nosaka gadalaiku mainība, kā arī atkarībā no mākoņainuma. Līdz ar to izstrādātais atlants sniedz priekšstatu par maksimāli iespējamajām saules radiācijas intensitātes vērtībām pavasara un vasaras sezonā, gan arī tās zemākajām vērtībām ziemas sezonā, kad nelielā dienas garuma, gan arī ciklonu darbības noteiktā palielinātā mākoņu daudzuma ietekmē saules radiācijas intensitātes vērtības ir viszemākās.
«Šī sezonālās mainības rakstura, kā arī lokālo iezīmju apzināšanās sniedz iespējas efektīvi plānot procesus, kas tiešā vai pastarpinātā veidā ir atkarīgi no saules radiācijas intensitātes, piemēram, plānojot uzstādīt saules kolektorus, nodarbojoties ar lauksaimniecību, pat plānojot tūrisma aktivitātes Latvijā,» norāda sinoptiķi. Kā piemēru viņa min vasaru, kad vidēji visaugstākā saules radiācijas intensitāte ir novērojama Latvijas dienvidrietumu rajonos, jūras piekrastē.