Bijušās Rīgas atkritumu izgāztuves «Kleisti» vietā patlaban paceļas 13 metrus augsts apzaļumots pakalns un pašvaldība aicina iedzīvotājus izteikt idejas teritorijas izmantošanai, informēja Rīgas domē.
Bijušās atkritumu izgāztuves «Kleisti» vietā izveidots 13 metru augsts zaļš uzkalns
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) norāda, ka bijušās atkritumu izgāztuves vietā tagad ir izveidojusies «ne tikai vizuāli pievilcīga ainava, bet, pats galvenais, ir novērsta gruntsūdeņu tālāka piesārņošana».
Atkritumu izgāztuve "Kleisti» atrodas Spilves pļavās starp Iļģuciemu un Bolderāju. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950.gada līdz pagājušā gadsimta 70.gadu sākumam, kad tika atvērta izgāztuve "Getliņi" un lielākā daļa pilsētā radīto sadzīves atkritumu tika vesti uz turieni. Izgāztuves darbības laikā tajā tika apglabāts aptuveni pusmiljons kubikmetru atkritumu. Pašreizējais atkritumu tilpums izgāztuvē ir apmēram 350 000 kubikmetru, jo laika gaitā tie ir sadalījušies un sablīvējušies.
Patlaban ir sakopta pašvaldībai piederošā bijušās atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorija 4,5 hektāru platībā. Te ir pārvietoti sausie atkritumi, izveidojot ap 13 metru augstu uzkalnu, kas pārklāts ar bentonītmāla paklāju, lai nelaistu cauri lietus ūdeņus, uz tā ir uzvesta auglīgā grunts. Teritorija ir apzaļumota. Apkārt kalnam pa perimetru ir izrakti grāvji, kas savāc lietus ūdeņus, kā arī izveidota infiltranta barjera. Izgāztuves aizsargjoslā ierīkoti trīs kontrolurbumi pazemes ūdeņu ņemšanai, lai varētu kontrolēt to piesārņojumu un veikt vides stāvokļa uzraudzību.
Rekultivācijas noteikumi paredz, ka piecus gadus teritoriju attīstīt vēl nevarēs. Pa šo laiku iedzīvotāji aicināti izteikt savas idejas kalna izmantošanai.
Idejas par rekultivētās teritorijas izmantošanu nākotnē var izteikt Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam, rakstot uz e-pastu «dmv@riga.lv» vai zvanot pa bezmaksas uzticības un priekšlikumu tālruni 80000290. Pašvaldībā uzsver, ka uzkalnu nevarēs izmantot koku stādīšanai, lai nesabojātu ūdensnecaurlaidīgo bentonītmāla paklāju.
Rekultivācijas darbus veica konsorcijs BRR, ko veidoja SIA «Būvalts R» un SIA «Roadeks», savukārt SIA «Geo Consultants» nodrošināja būvuzraudzību. Izgāztuves rekultivācija kopumā izmaksāja gandrīz 1,34 miljonus eiro, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli, no tiem 669 822 eiro bija Kohēzijas fonda finansējums, tikpat liels bija Rīgas pašvaldības līdzfinansējums.