Liela daļa veikalos nopērkamo augļu un dārzeņu ievesti no citām valstīm. Portāls TVNET sarunā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālistēm Tatjanu Marčenko un Inesi Levani skaidroja, kā šos produktus apstrādā un kā no šīm ķīmiskajām vielām atbrīvoties.
PVD rīcībā ir tikai informācija par svaigiem augļiem un dārzeņiem, ko Latvijā ieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES). Dienestā neuzskaita, cik daudz un kādus produktus ieved no citām ES valstīm. To kvalitāti un nekaitīgumu uzrauga attiecīgās valsts pārtikas uzraudzības iestāde.
Valstis ārpus ES, no kurām Latvijā ieved augļus un dārzeņus, ir Ukraina, Turcija, Krievija, Argentīna, Uzbekistāna, Čīle, Izraēla un citas. (Skat. tabulu.)
Levane pauž pārliecību, ka Latvijas augļu un dārzeņu audzētāji, kurus kontrolē PVD inspektori, neizmanto produktu apstrādē ķīmiskas vielas pēc ražas novākšanas. Vienlaikus viņa piekrīt, ka pircējus varētu mulsināt tas, ka āboli ir spīdīgi, gludi un tādi kā vaskoti.
Daļa ābolu šķirņu, tostarp Latvijā augušās, pašas veido vaska kārtiņu.
Savukārt daļa ābolu pirms nonākšanas pie pircējiem tiek vaskoti ar atļautiem pārtikas vaskiem, kas ir dabiskas izcelsmes pārtikas piedevas. Vaskošanai biežāk pakļauti āboli, ko Latvijā ieved no citām valstīm.
«Cilvēkiem ir jāsaprot, ka pirms ābolu lietošanas uzturā tie ir jānomazgā,» Marčenko saka.
Āboli jāmazgā nevis ar aukstu, bet ar karstu ūdeni. Pēc tam tie jānoslauka.
Tādā veidā ābolus var atbrīvot no vaska kārtiņas. «Ja ābolus nomazgā ar karstu ūdeni, nav nekādu problēmu.»
Arī iegādātās ogas un garšaugus pirms ēšanas vajadzētu nomazgāt. Protams, zemenes sezonas laikā nevajadzētu mazgāt ļoti karstā ūdenī un pēc tam stipri slaucīt dvielī.
PVD pārstāves saka, ka ir noteiktas normas, cik daudz vaska ražotājs katram ābolam drīkst uzziest.
Vai ieteicams ēst pirktos augļus ar visu mizu?
«Viss ir relatīvs, Pirmkārt, tas atkarīgs no sezonas. Ja ir ābolu ražas sezona, tos var ēst ar visu miziņu,» Marčenko saka, bet norāda uz ķirurgu teikto, ka ābolu sezonā palielinās strutaino saslimšanu skaits. Tas ir saistīts ar ābolu miziņās esošo fermentu askorbināzi.
Speciālistes arī atgādina – jo ilgāks laiks pagājis kopš produktu novākšanas un ilgāk to uzglabā, jo mazāk tajā ir vitamīnu, arī C vitamīna. Tāpēc labāk izvēlēties tos augļus un dārzeņus, kas audzēti tepat Latvijā, nevis vesti tālu un ilgu ceļu no eksotiskām valstīm. Vitamīnu daudzums samazinās arī augļu un dārzeņu apstrādes procesā, piemēram, mizojot ar aprūsējušu nazi.
Atgriežoties pie augļu un dārzeņu apstrādes ar ķīmiskām vielām pēc novākšanas, Levane saka, ka
dažādās Eiropas valstīs ir atšķirīgs atļauto vielu saraksts.
Piemēram, dienvidu valstīs atļauts augļus apstrādāt ar tiabendazolu, bet Latvijā ne. Šī ķīmiskā viela, kas iznīcina dažādus slimību izraisītājus, vairāk nepieciešama dienvidu valstīs. Latvijā augušajiem augiem tā neesot vajadzīga.
PVD pārstāve vēlreiz saka, ka Latvijā augļu un dārzeņu ražotāji tos pēc novākšanas neapstrādā ar ķīmiskām vielām. «Lielo primāro ražotāju Latvijā ir ļoti maz. Jebkura ķīmiska viela apstrādei maksā naudu. Mūsu mazajiem uzņēmējiem vienkārši nav tādas naudas, par ko iegādāties šo ķīmiju lielos daudzumos. Apstrādājot viņiem jāievēro lietošanas instrukcija, kas ir uzrakstīta attiecīgajam ķīmiskajam produktam. Tas nav lēts prieks.»
Citrusaugļiem jānorāda apstrāde
Patlaban noteikumi nepieprasa, ka produktu marķējumā būtu jānorāda augļu un dārzeņu apstrāde ar ķīmiskajiem līdzekļiem. Izņēmums ir vairums citrusaugļu – apelsīni, citroni un mandarīni. Uz pomelo un laimiem tas neattiecas. Citrusaugļus apstrādā ar ķīmiskām vielām, jo tie ir ļoti jutīgi pret dažādām slimībām.
Ja citrusaugļus pēc novākšanas apstrādā ar ķīmiskām vielām, tas jānorāda marķējumā.
Tiesa, parasti šis marķējums, kurā norādīta apstrāde ar ķīmiskām vielām, nav pieejams pircējiem. Visbiežāk pārdevējs šo informāciju neuzraksta pie augļiem un dārzeņiem, ko izvieto veikalā. Noteikts, ka pircējs noteikti jāinformē tikai par produkta izcelsmes valsti vai vietu, bet ne par apstrādē izmantoto ķīmiju.
Pircēji par ķīmiskām vielām var uzzināt tikai tad, ja augļi un dārzeņi veikalos tiek izvietoti ražotāju kastēs, uz kurām saglabājies marķējums. Tāpēc, iespējams, labāk ieteicams iegādāties citrusaugļus, ko ražotājs iepakojis pa diviem vai četriem gabaliem, nevis sabēris lielās kastēs.
Līdzīgi ir ar pesticīdiem – tos izmanto pārtikas ražošanā, bet nenorāda uz marķējuma, kas pieejams gala patērētājiem. PVD pārstāves apgalvo, ka pēdējos gados ļoti reti augļos un dārzeņos tiek atklāta pieļaujamā pesticīdu daudzuma pārsniegšana. Pesticīdi netiek uzskatīti par lielu problēmu Eiropas līmenī.
Biežāk pesticīdu normu pārsniegšana fiksēta vīnogām.
Šogad PVD saņēmis tikai dažus paziņojumus, ka saistībā ar augļiem un dārzeņiem varētu būt nopietns risks. Šādi gadījumi ir, piemēram, sulfītu normu pārsniegšana žāvētās aprikozēs no Uzbekistānas, stikla gabaliņi marinētās bietēs no Polijas, alva konservētos ananasos no Indonēzijas.
Kā notiek no trešajām valstīm ievesto augļu un dārzeņu uzraudzība?
PVD pie Latvijas robežas pārbauda katru uzrādīto ievesto kravu. Tiek skatīti dokumenti un produktu marķējums. Izlases kārtībā notiek arī laboratoriskās analīzes. Tā kā PVD līdzekļi analīzēm ir ierobežoti, laboratorijā pārsvarā nonāk tikai tie produkti, ar kuriem iepriekšējā gadā bijušas problēmas vai arī saņemtas sūdzības. Šo augļu un dārzeņu loks mēdz mainīties.
