Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja «Latvijas Valsts meži» (LVM) pastāvēšanas laikā mākslīga cīņa ar kaitēkļiem ir notikusi tikai vienu reizi, kad izmantojot aviāciju, pielietoti līdzekļi kaitēkļu iznīcināšanai, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» pastāstīja kompānijas valdes loceklis Edvīns Zakovics.
Viņš skaidroja, ka
šāda situācija bija izņēmums un parasti LVM no tādām darbībām cenšas izvairīties.
«Dabā procesi notiek noteiktos ciklos. Piemēram, ja mēs vienā vai otrā Latvijas vietā redzam, ka priežu audzes ir ar ļoti retām skujām, tas parasti ir saistīts ar zāģlapseņu savairošanos un to kāpuriem, kuri skujas apēd. Tam, savukārt, seko zāģlapseņu dabīgo ienaidnieku savairošanās fāze un pēc gada vai diviem šie kāpuri skaits tiek dabiski samazināts. Šādi procesi kavē koku pieaugšanu, bet tie nav nāvējoši kokiem. Turklāt šādi procesi Latvijā notiek visu laiku.
Bīstamība rodas tad, ja kādu iemeslu dēļ aizkavējas kaitēkļu dabisko ienaidnieku savairošanās.
Ja priedes kāpuri ir apsēduši piecus gadus pēc kārtas, tad tiešām rodas problēmas un tas var izraisīt masveida koku bojāeju,» klāstīja Zakovics.
Tostarp viņš norādīja, ka
problēmas rada arī klimata izmaiņas un arvien siltāki laika apstākļi.
«Tā rezultātā Latvijas dienvidos parādās sugas, kuras līdz šim nav bijušas raksturīgas un ienāk dabīgās migrācijas ceļā. Kā piemērus varu minēt tādu kukaiņu kā ozolu mūķenes parādīšanos vai to, ka Zemgalē tika nomedīts šakālis. Tas rada bīstamību, jo
šādām sugām Latvijā ne vienmēr ir dabīgie ienaidnieki, kuri regulē to izplatību,»
pauda LVM valdes loceklis.
Otra bīstamība, pēc Zakovica teiktā, ir saistīta ar cilvēku darbību. «Klasiskākais piemērs ir Āfrikas cūku mēris. Vispār Eiropā šī slimība ir sākusies izplatīties no Kaukāza, kur tā savukārt nonāca no kuģiem, kuri piestāja ostās Gruzijā. Šādas slimības rada milzīgas problēmas gan meža cūku populācijai, gan ekonomikai un cūku audzētājiem Latvijā. Tādēļ tos procesus, kuri notiek dabiski, var uzraudzīt un nepieciešamības gadījumā ar tiem cīnīties, bet
lielākais risks ir saistīts tieši ar tiem procesiem, kuri ir sākušies cilvēku darbības rezultātā,»
piebilda Zakovics.
LVM izveidoti, lai apsaimniekotu valsts mežus – izsolītu ciršanas tiesības mežos, tos atjaunotu, nomātu medību platības u.c. Kompānijas īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja – Zemkopības ministrija.
