«Jauns gads, jauns sākums», diemžēl tieši šāds izteiciens ne tā pozitīvākajā nozīmē vislabāk raksturo situāciju nelegālo būvgružu izgāztuvju apkarošanā. Jau trešo gadu mēs turpinām iesākto, mēģinot panākt kontroles mehānismu sakārtošanu, kā arī normatīvo aktu papildināšanu daudz pilnīgākā un padziļinātākā veidolā, tomēr līdz šim iniciatīva risināt ieilgušās problēmas valstiskā līmenī nav panākusi iecerēto rezultātu.
Latvijā joprojām ik gadu vismaz 100 tūkst. tonnu nelegālo būvgružu tiek izgāzti neatļautās vietās, kaitējot ne vien apkārtējai infrastruktūrai un cilvēku veselībai, bet veicinot arī pelēkās ekonomikas veiksmīgu darbību. Rezultātā – būvgružu izvešanas pakalpojumus, īpaši iedzīvotājiem, piedāvā un sniedz komersanti, kuri ne tikai veido nelegālas izgāztuves, bet arī nereti izvairās no nodokļu nomaksas. Līdz ar to deformējas konkurence, samazinās nodokļu ieņēmumi valsts kasē un galu galā zaudētāji ir paši iedzīvotāji.
Protams, jebkādas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas, kas mazina būvgružu nonākšanu dabā un negodprātīgu konkurenci nozarē, ir apsveicamas, tomēr, kopš iepriekšējās «Pieķer būvgružotāju!» akcijas progress likumdošanas sakārtošanā vērtējams kā nepietiekams. Ir veikti atsevišķi grozījumi normatīvajos aktos, piemēram, nosakot obligātu pienākumu būvgružu pārvadāšanas atļaujas saņēmējiem noteiktā termiņā reğistrēties Būvniecībā radušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā (BRAPUS), tomēr šie grozījumi ir «kosmētiski» un nerisina kļūdas pašā kontroles sistēmā.
Būvgružus drīkst pārvadāt tikai tad, ja Valsts vides dienestā (VVD) ir saņemta pārvadāšanas atļauja, ko izsniedz tikai tad, ja ir atbilstošas automašīnas būvgružu pārvadāšanai, būvgružu savākšanas konteineri un ir noslēgti līgumi par būvgružu noglabāšanu. Savukārt pašu būvgružu ceļu var izsekot pēc BRAPUS sistēmas ceļazīmēm. Tas ļauj būvgružu ceļu izsekot no to savākšanas vietas līdz pat poligonam vai pārstrādes uzņēmumam, taču kontroles mehānisms nekādā veidā neierobežo tos uzņēmējus, kas nedz izņem atļauju VVD, nedz arī reģistrējas BRAPUS, kas realitātē nozīmē, ka šādi negodīgi komersanti ar busiņu vai maziņu kravas mašīnu atbrauc pēc būvgružiem, aizved un izgāž, par to aizmirstot. Policija drīkst aizturēt kravu tikai tad, ja pieķer to tieši brīdī, kad atkritumi tiek izgāzti mežā vai kur citur ārpus poligoniem. Taču šādā brīdī pieķert ir visai sarežģīti, pat neiespējami, jo, ieraugot policistus, šoferis vienkārši apgriež mašīnu un aizbrauc. Tieši tāpēc nepieciešams izstrādāt kontroles mehānismu, kas nodrošinātu iespēju policijai uz ceļa veikt pārbaudes un atklāt nereģistrētus atkritumu izvedējus.
Sākotnēji iecerētā kontroles sistēma ir transformējusies par uzskaites sistēmu, jo nav ieviesta online uzskaite, kas katrai kravai dotu unikālu reģistrācijas numuru – derīgu vienu diennakti, pēc kura varētu veikt kontroli uz ceļiem. Pašlaik raksturīga situācija, kad godīgie būvgružu izvedēji mēneša beigās sistēmā ievada datus par izvestajām kravām, bet negodīgie ne tik vien kā neko nereģistrē, bet viņus neviens nav tiesīgs aizturēt un pārbaudīt.
Tā kā jau pavisam drīz sāksies ES fondu projektu īstenošana, kas paredz lielas investīcijas dažādos ar būvniecību saistītos projektos, vēlos uzsvērt nepieciešamību līdz šim laikam veikt visas vajadzīgās izmaiņas normatīvajos aktos, lai spētu motivēt legālos pakalpojuma sniedzējus piedalīties šādu projektu īstenošanā.
Akcijas «Pieķer būvgružotāju!» mērķis ir ne tikai identificēt vietas, kur būvgružus izgāž dabā, bet arī apkopot informāciju par nepieciešamajām izmaiņām, iesniegt priekšlikumus lēmējinstitūcijām un vēlreiz akcentēt nepieciešamību veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai būvgružu izvešanu sakārtotu un pelēko ekonomiku šajā nozarē likvidētu.
Šogad mums ir pievienojušies arī spēcīgi partneri – Latvijas Orientēšanas federācija, kuru aktivitātes ir cieši saistītas ar vides sakārtošanas jautājumiem, tāpēc prognozējams, ka akcijas laikā atklāsies daudz jauna, kā arī tiks apzināts ievērojami lielāks nelegālo būvgružu izgāztuvju skaits.
Kopumā uzlabojumi pamazām notiek, un nenoliedzami SIA «Eco Baltia grupa» aicinājumi sakārtot šo nozari to arī sekmē, tomēr joprojām vides aizsardzības kontrolējošām iestādēm nav iespējams nodrošināt tādu būvniecības atkritumu savākšanas un pārvadāšanas kontroli, lai nepieļautu vides aizsardzības prasībām neatbilstošu būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un šo atkritumu nelegālu apglabāšanu tam neparedzētās vietās, tādējādi izraisot vides piesārņojumu, ainavu degradāciju un vides kvalitātes pasliktināšanos.
No sirds ceru, ka šogad nepieciešamās izmaiņas likumdošanā tiks veiktas un jau nākamajos gados varēsim redzēt ieviesto izmaiņu saldos augļus – tīru un nepiesārņotu vidi, godīgu konkurenci, kā arī atbildīgu atkritumu apsaimniekošanu.
