Skolas pavāre pamanījusi kādu satraucošu tendenci

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: flickr.com

Pēdējā laikā arvien vairāk skolēnu izvēlas nevis ēst skolas ēdnīcā vai kafejnīcā, kur var saņemt veselīgu pārtiku, bet gan skriet uz tuvējiem veikaliem, kur var iegādāties arī dažādas neveselīgas lietas. Tā portālam TVNET pastāstīja kāda pieredzējusi skolas pavāre, kura ieteica aizliegt neveselīgo lietu tirdzniecību bērniem arī parastajos veikalos. Savukārt Veselības ministrijā norādīja, ka jautājumu par skolēnu došanos ārpus izglītības iestādes var risināt attiecīgā skola, sadarbojoties ar bērnu vecākiem.

Kādas skolas ēdnīcas pārstāve portālam TVNET pastāstīja par kādu negatīvu pēdējā laikā piedzīvotu tendenci.

«Skolas kafejnīcā strādāju vairāk nekā desmit gadu, bet pēdējo mēnešu laikā redzu, ka bērni ļoti negribīgi ēd pusdienas.

Kādreiz, kad es vēl gāju skolā, pusdienas ēda visi skolēni. Neatceros, ka kāds būtu atļāvies ēdamzālē vaikstīties vai izteikt nievājošas piezīmes par to, cik maltīte negaršīga.

Bet redzu, ka pēdējos gados bērni ēd mazāk un biežāk dzirdams, ka ēdnīcā pasniegtais ēdiens nav garšīgs.

Tā tas īsti nevarētu būt, jo gatavojam tāpat kā iepriekš, kad visi ēda.

Ne tikai es, bet arī daudzi skolotāji domā, ka bērniem parādījās tik negatīva attieksme pret pusdienām, kad viņi pusdienu vietā izvēlējās doties uz skolas kafejnīcu pēc našķiem.

Bijām cerējuši, ka līdz ar daudzo neveselīgo lietu tirdzniecības aizliegumu skolas teritorijā skolēni labāk ēdīs pusdienas, bet pēdējos mēnešos esmu novērojusi pretēju situāciju: līdz ar aizliegumu bērni skolas pusdienas ēd vēl sliktāk.

Ilgi nesapratu, kāpēc tā, bet tad sapratu: bērni starpbrīžos vairs nedodas uz skolas kafejnīcu, kur varēja iegādāties ierobežotu un kaut cik veselīgu našķu klāstu.

Bērni sākuši skriet ārā no skolas uz tuvējo veikalu, kur var iegādāties pilnīgi visus neveselīgos produktus.

Veikalā viņi pērk gan čipsus, gan kolu, gan citas neveselīgas lietas.

Iepriekš viņi nopirka kādu našķi vietējā skolas kafejnīcā, bet pēc tam nāca uz ēdnīcu pusdienās. Bet tagad viņi sapērkas un saēdas tik daudz neveselīgo produktu, ka pusdienas vispār ignorē. Tagad sanāk,

lai gan skolu kafejnīcās ir aizliegts tirgot neveselīgus produktus, bērni neveselīgos našķus ēd vēl vairāk un biežāk.

Ap skolām esošie veikali ir sajūsmā par izglītības iestādēs noteikto aizliegumu. Viņiem tas ir ļoti izdevīgs, jo apgrozījums ir pamatīgi pieaudzis.

Vai Veselības ministrijai ir plāns, kā novērst, ka parastajos veikalos bērniem ir pilnībā pieejams pilnīgi viss neveselīgo produktu klāsts? Vai ir plānots aizliegt neveselīgo lietu tirdzniecību bērniem arī parastajos veikalos? Tad neveselīgie draņķi bērniem nebūtu vispār pieejami.

Citādi tagad sanāk, ka teorētiski likumā ir noteikts aizliegums skolās tirgot neveselīgus produktus, bet realitātē bērni tos ēd katru dienu un lielā vairumā.»

Risinājums jāmeklē konkrētajai skolai un vecākiem

Savukārt Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Agnese Gusarova TVNET norādīja, ka jautājumā par izglītojamo došanos ārpus izglītības iestādes teritorijas mācību stundu/starpbrīžu laikā attiecīgā izglītības iestāde, sadarbojoties ar bērnu vecākiem, var diskutēt par iespējamiem situācijas risinājumiem un nepieciešamajiem pasākumiem.

Veselības ministrija: bērniem jāēd veselīgi

Viņa vērsa uzmanību, ka veselības saglabāšanā un uzlabošanā noteicošā loma ir atbilstošam uzturam, pietiekamām fiziskajām aktivitātēm, kā arī veselīgam dzīvesveidam kopumā. Īpaši svarīgs veselīgs uzturs ir bērniem, ņemot vērā, ka pirmajos dzīves gados veidojas uztura paradumi, kā arī notiek augšanas un attīstības procesi.

Iekļaujot bērnu un pusaudžu ikdienas uzturā pārtikas produktus ar augstu tauku, sāls un cukura daudzumu, tiek veicināta liekā svara un aptaukošanās attīstība.

Lai uzlabotu ēdināšanas pakalpojumu kvalitāti izglītības un ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, kā arī noteiktu pārtikas produktus, kurus drīkst izplatīt vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs papildus kompleksajai un izvēles ēdienkartei, Veselības ministrija 2015. un 2016. gadā veica grozījumus Ministru kabineta 2012.gada 13.martā noteikumos Nr. 172 «Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem».

Attiecībā uz mazumtirdzniecībā pieejamo pārtikas produktu kvalitātes uzlabošanu Gusarova atzina, ka Veselības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu «Noteikumi par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos», kas paredz ierobežot transtaukskābju daudzumu visos pārtikas produktos, kas tiek izplatīti Latvijā, kā arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Tiek plānots noteikumu projektu apstiprināt Ministru kabinetā tuvākajā laikā.

Tāpat, lai aizsargātu cilvēku veselību no enerģijas dzērienu nelabvēlīgās ietekmes uz organismu, 21.janvārī tika pieņemts «Enerģijas dzērienu aprites likums», kas stāsies spēkā 1.jūnijā.

Likums paredz aizliegt enerģijas dzērienu pārdošanu un iegādāšanos personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, kā arī ierobežot enerģijas dzērienu reklāmu.

Ļoti būtiski, ko un kā ēd ģimenē

Ministrijas pārstāve vērsa uzmanību, ka veselīga uztura veicināšanā bērniem ierobežojumi un aizliegumi attiecībā uz pārtikas produktu izplatīšanu ne vienmēr ir noteicošie, būtiska nozīme ir ēšanas paradumiem un tradīcijām ģimenē.

Veselības ministrija sabiedrības veselības uzlabošanas ilgtermiņa programmas un politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu ietvaros plāno organizēt seminārus un praktiskās nodarbības veselīga uztura un fizisko aktivitāšu popularizēšanai sabiedrībā, t.sk. darbspējīgajiem iedzīvotājiem, īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām.

Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanai, t.sk. sabiedrības izglītošanai par veselīgu uzturu un fiziskām aktivitātēm, ir paredzēts arī finansējums no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem nākamā plānošanas perioda ietvaros līdz 2022.gadam.

Papildus, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu, t.sk. veselīga uztura lietošanu, izglītības iestāžu iesaisti skolēnu un skolas darbinieku veselības veicināšanā, Slimību profilakses un kontroles centrs sadarbībā ar Veselības ministriju, Pasaules Veselības organizāciju, citām ministrijām un valsts pārvaldes institūcijām, kā arī vecāku pārstāvētām asociācijām, šobrīd strādā pie Nacionālā veselību veicinošā skolu tīkla iniciatīvas atjaunošanas. NVVST mērķis ir

apvienot skolas, kas veselību veicinošu skolas vidi redz kā vienu no skolas darbības mērķiem.

Tāpat, lai atbalstītu pašvaldības, sniegtu tām metodoloģisku atbalstu dažādu sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumu risināšanā lokālā līmenī un paaugstinātu pašvaldību darbinieku izglītotību sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumos, tādējādi atbalstot veselības, labklājības un vienlīdzīgu iespēju attīstību reģionālajā līmenī, ir izveidots Nacionālais veselīgo pašvaldību tīkls Latvijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu