Pirms gandrīz pusotra gada TV redaktore, sabiedrisko attiecību speciāliste un komunikācijas aģentūras «DL communications» dibinātāja Ieva Dzelme-Romanovska pieņēma lēmumu turpmāk uzturā un ikdienā iespējami daudz lietot bioloģiskus produktus. Tas būtiski izmainīja viņas ikdienu, mainīja garšas sajūtu un lika spilgti apzināties, kāda loma ikdienas ēšanas paradumiem ir labas veselības uzturēšanā un laimīgas dzīves apstākļu radīšanā. Piedāvājam viņas pieredzes stāstu.
Kāpēc un kā pievērsies bioloģiskajai pārtikai? Kas tevi uz to pamudināja un kā par to uzzināji?
Veselīgai ēšanai, līdz ar to bioloģiskajai pārtikai pievērsos ar mērķi tādējādi rūpēties par savu un savu tuvinieku veselību. Internetā pieejamajos resursos un grāmatnīcā nopērkamās grāmatās biju lasījusi, ka veselības uzturēšanai un uzlabošanai praktiski visur ieteikts pārskatīt savu ēdienkarti un pāriet uz bioloģiski audzētas pārtikas lietošanu, jo tā ir dabiska, tajā nav pesticīdu un citu kaitīgu vielu, kas diemžēl ir konvencionāli audzētajā pārtikā, un tajā ir tādas vērtīgas vielas, kuru konvencionālajā pārtikā nav.
Iepazīstoties ar dažādu pētījumu datiem, biju šokēta, cik kaitīga patiesībā ir pārtika, ko ikdienā lietojam.
Dati par nopietnu slimību, pat vēža izplatības un kaitīgo vielu lietošanas sakritību ir gana pārliecinoši, lai pieņemt lēmumu mainīt savus ēšanas un iepirkšanās paradumus man šķistu tikai normāli. Patiesībā es sajutos tā, it kā man no acīm pēkšņi būtu nokritušas klapes un es beidzot redzētu to, kas ir pilnīgi loģisks un galvenais – vitāli svarīgs.
Īsumā situāciju ar pārtikas ietekmi, kā es to saprotu, varētu formulēt šādi – cilvēka organisms ir spiests ņemt pretī visu, ar ko to barojam, bet tā pacietības mērs nav bezgalīgs, tādēļ var pienākt brīdis, kad tas, nespējot izturēt kaitīgo vielu ietekmi, sabrūk. Pat ja pieņemtu, ka katrā produktā kaitīgās vielas it kā ir atļautajā līmenī, lietojot vairākus produktus, tās summējas un kaitīgā galu galā jebkurā gadījumā ir par daudz. Rezultātā var sākties nopietnas veselības problēmas. Un aizvien biežāk tas notiek nevis jau cienījamā vecumā, bet vēl knapi pusmūžā. Kādam organisms varbūt ir izturīgāks, bet daudziem tomēr ne, tāpēc man negribas pārbaudīt sava organisma spēju robežas.
Kā līdz ar šo lēmumu mainījās tava dzīve? Kas bija galvenās izmaiņas?
Līdz ar šo lēmumu mana dzīve mainījās pamatīgi. Negribu nevienu maldināt, sakot, ka tas tāds nieks vien bija. Nē, man tas šķita visnotaļ grūti, taču
motivēja pārliecība, ka veselības dēļ tas gluži vienkārši ir jādara.
Pēc visa izlasītā bija pilnīgi skaidrs, ka turpināt dzīvot pa vecam vienkārši nedrīkst. Vispirms nācās saprast, kur vispār iespējams nopirkt bioloģisku pārtiku. Kā ierasts, ieiet lielveikalā un visu tur sapirkt kļuva nereāli. Apzināju lielveikalu bioloģiskās pārtikas stendus, eko veikalus, zemnieku tirdziņu un tiešās pirkšanas piedāvājumu. Sākumā ar ieteikumiem un receptēm man palīdzēja arī draudzene, kura ir īsta eksperte veselīga dzīvesveida jautājumos. Meklēju receptes internetā un pavārgrāmatās, jo biju nolēmusi ne vien pāriet uz bioloģisko pārtiku, bet arī ēst mazāk gaļas un piena produktu, jo pēc visa lasītā biju sapratusi, ka mūsu sabiedrībā šos produktus lietojam par daudz, tādējādi kaitējot savai veselībai. Tas prasīja gan laiku, gan domāšanas un ieradumu maiņu.
Sajūta bija kā izkāpjot no ierastās pasaules un sākot mācīties dzīvot no jauna.
Neiedziļinoties visos sīkumos, varu teikt, ka lielā mērā iecerētais man ir izdevies, taču pieļauju, ka tas būtu sarežģītāk, ja nedzīvotu Rīgā, kur eko produktu piedāvājums tomēr ir plašāks nekā citās pilsētās. Protams, liels atspaids ir paša dārzā izaudzētais, tomēr reti kurš spēj izaudzēt pilnīgi visu nepieciešamo, tāpēc kaut kas vienalga ir jāpiepērk. Iepriecinošā vēsts – kad piešaujas, viss jaunais sāk padoties vienkāršāk un galu galā vairs nesagādā grūtības. Un ir liels gandarījums, piemēram, par to, ka vīram nav jāēd nezināmas izcelsmes gaļas gabals ar pesticīdiem pilniem dārzeņiem vai cits nesaprotams virums, bet ka varu viņu regulāri pabarot garšīgi un veselīgi.
Kā līdzcilvēki reaģēja uz tavu izvēli? Vai saprotoši, vai tomēr kā uz kaprīzi?
Tuvākie cilvēki manu izvēli saprot un atbalsta. Bet, godīgi sakot, citiem pārāk daudz neko neesmu stāstījusi, jo man šķiet, ka nez vai kādu tas īpaši interesētu. Cilvēkiem ir savi ieradumi, ko viņi nemainīs tāpat vien.
Es nevienam negribu neko uzspiest.
Pie vēlmes kaut ko mainīt katram jānonāk pašam. Tikai tad pietiks motivācijas un spēka to tiešām realizēt. Tajā pašā laikā uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai publiskajā telpā par bioloģiskās pārtikas pozitīvo ietekmi uz veselību tiktu runāts pēc iespējas daudz, jo ir būtiski, lai būtu pieejama informācija par to, ka ikdienas ēšanas u.c. paradumi dzīvē var nostrādāt kā viens no faktoriem, kas noved pie nopietnas vai pat nāvējošas slimības vai gluži pretēji – palīdz no tās izvairīties.
Mana pārliecība ir, ka bioloģiskās pārtikas lietošana nespēj kļūt par sabiedrībā ļoti populāru praksi, jo: bioloģisko pārtiku ikdienā sameklēt ir sarežģītāk (nevar vienkārši piekrāmēt groziņu lielveikalā); tā ir dārgāka; apēdot konvencionālo pārtiku, cilvēks uzreiz neizjūt sliktās sekas – nenokrīt zemē beigts, tāpēc saglabājas sajūta, ka viss jau tāpat ir kārtībā; ēst bioloģiski ir laikietilpīgi, jo, lai to realizētu, vienmēr jāgatavo tikai mājās. Sanāk pielikt zināmu piepūli, lai šādu dzīvesveidu realizētu. Taču tas, protams, ir tā vērts un atmaksājas, jo veselība tomēr ir mūsu galvenā vērtība, bez kuras laimīga dzīve un bieži vien dzīve kā tāda nav iespējama. Tāpēc novēlu katram - lai veicas to aptvert un attiecīgi rīkoties, kamēr organisms vēl nav sācis dot ziņu, jo
zāles, laiks un nervi, kas tiek patērēti, cīnoties ar slimībām, izmaksā dārgāk nekā bioloģiskā pārtika.
Tu saki, ka galvenokārt gatavo mājās. Kāda ir tava pieredze ar eko maltītēm ārpus mājas?
Pagaidām mana pieredze rāda, ka diemžēl ārpus mājas paēst no bioloģiskiem produktiem pagatavotu maltīti nav iespējams gandrīz pilnīgi nekur. Nākas vien gatavot mājās.
Esmu iegādājusies arī pārtikas termosiņu, kurā siltu ēdienu var paņemt līdzi,
bet kāda ātrās ēdināšanas pusdienotava, kur varētu tikt pie maltītes no bioloģiskiem produktiem, ļoti noderētu un atvieglotu ikdienu.
Paralēli bioloģiskajai pārtikai tu centies lietot arī ekoloģiskus tīrīšanas un kosmētikas līdzekļus. Varbūt vari izstāstīt, pēc kādiem kritērijiem un kā izvēlies līdzekļus?
Visvienkāršāk un drošāk visus eko produktus – gan ēdamos, gan citus - var atšķirt, uz iepakojuma atrodot zaļās eko lapiņas zīmi. Protams, es nevaru produktus pati nekā pārbaudīt, tādēļ šī ir garantija, ka tas, ko grasos lietot, man nekaitēs.
Vai līdz ar pāreju uz bioloģiskajiem tīrīšanas līdzekļiem ir mainījušies arī tavi sadzīves paradumi? Kā tu tīri dzīvesvietu, ar ko mazgā traukus u.tml.?
Bioloģiskās pārtikas sagādāšana prasa lielāku piepūli nekā dažādu tīrīšanas vai kosmētikas līdzekļu iegāde, jo tos var nopirkt gan eko veikalos, gan šo to arī lielveikalos, un tie jau tik drīz neizbeidzas. Atliek vien ķīmisko līdzekļu vietā nopirkt ekoloģiskos un turpmāk izmantot tos. Tas nesagādā nekādas grūtības, un šajā ziņā ikdienas paradumi nav jāmaina.
Mani īpaši iepriecina, ka ekoloģisko līdzekļu aromāti parasti ir neitrāli vai viegli un patīkami
pretstatā parasto uzkopšanas līdzekļu smakām, kas reizēm ir tik stipras, ka kož degunā un kaklā.
Jau vairāk nekā gadu tu ēd lielākoties eko/bio pārtiku. Vai un kā šajā laikā ir mainījusies tava veselība, pašsajūta?
Man ir vairāk enerģijas. Tas gan varētu būt saistīts arī ar to, ka pavasarī jau otro gadu ik dienu lietoju zaļos kokteiļus. Ēdot ne tikai bioloģiski, bet arī izvēloties pēc iespējas veselīgus produktus, ir viegli uzturēt normālu ķermeņa svaru un pēc maltītēm justies viegli. Bet, kā jau minēju, vislielākie ir ilgtermiņa ieguvumi – apziņa, ka vismaz iespēju robežās nekaitēju savam organismam, to apzināti nebojāju, jo skaidrs, ka tāpat jau dzīvē ir gana daudz faktoru, kas atstāj negatīvu iespaidu un ko ietekmēt nespēju.
Vai un kā mainījusies tava garšas sajūta?
Varbūt tas nav tik daudz saistīts tieši ar bioloģiskās pārtikas lietošanu, cik ar to, ka pēdējā laikā pamatā gatavoju pati un manās maltītēs nav garšas pastiprinātāju. Daudz kas, ko esmu ēdusi agrāk, man vairs negaršo, toties ir sācis garšot kaut kas cits. Īsumā to varētu raksturot tā – veselīgais ir sācis šķist patiesi garšīgs. Piemēram, vairs neēdu neko, kas ir stipri sacepts vai sajaukts ar majonēzi, bet man ir iegaršojušies dažādi sautēti dārzeņi un pilngraudu produkti.
Šķiet, ka garšas izjūta ir pastiprinājusies jeb drīzāk - normalizējusies.
Nenoliedzami, veselīgu ēdienu gatavošana ir paplašinājusi manu redzesloku, mudinot mani pamēģināt tādus ēdienus, ko agrāk nebūtu iedomājusies.
Vai šajā laikā tiešām neesi ēdusi parasto pārtiku? Ja jā, kādas bija sajūtas?
Ēst tikai un vienīgi bioloģisku pārtiku diemžēl nesanāk, jo tā ir grūtāk pieejama un ne visi vēlamie produkti vispār ir atrodami, tāpēc, protams, sanāk apēst arī ko nebioloģisku, taču tādos gadījumos cenšos izvēlēties vismaz kaut ko, kur nebūtu pievienotas E vielas, kādi garšas pastiprinātāji vai citas kaitīgas vielas. Ceru, ja vairumā lietoju bioloģisku pārtiku, kāds bezizejas situācijā apēsts nebioloģisks nieks man tomēr nespēs nodarīt būtisku kaitējumu. Tomēr psiholoģiski jūtos daudz labāk, ja ēdu kaut ko, kas nav nobārstīts ar pesticīdiem vai sašpricēts ar antibiotikām.
Nav noslēpums, ka bioloģiskā pārtika bieži vien ir dārgāka nekā konvencionāli ražotā. Kāda ir tava pieredze šajā jomā? Kā risini izmaksu jautājumu?
Jā, bioloģiskās pārtikas cenas sākumā mani šokēja. Tās ir augstākas nekā konvencionālajai pārtikai, un tas nav noliedzams. Taču, ēdot no bio produktiem gatavotas maltītes, ietaupās nauda, ko agrāk tērēju, pusdienojot ārpus mājas. Tāpat tiek ieekonomēts tas, kas iepriekš tika iztērēts par dažādiem neveselīgiem našķiem, no kuriem līdz ar veselīgas pārtikas ieviešanu savā ikdienā esmu atteikusies. Man ir arī eko veikalu klientu kartes, kas pirkumiem sniedz nelielu atlaidi. Turklāt lielveikalu stendos, par laimi, ir atrodami, piemēram, vietējas izcelsmes eko piena produkti. Un tie pat nemaksā īpaši dārgāk par nebioloģiskajiem. Veselīgus produktus gūstu arī no vīra mammas un savu vecāku dārza.
Bet kopumā, protams, nākas pieņemt, ka veselīgāks ir dārgāks.
Visnepatīkamākais ir secinājums, ka, jo ierobežotāki ienākumi, jo mazāka iespēja sevi nodrošināt ar veselīgu uzturu. Ir tiešām briesmīgi, ka tad, ja nepietiek naudas bio produktiem, cilvēkam nākas sevi indēt, jo nav citas izejas. Atliek vien cerēt, ka organisms būs gana spēcīgs un visu izturēs.
Atceros, ka reiz kaut kur izlasīju interneta komentāru, kurā kāds cilvēks sacīja – ja jau to pārdod veikalā, tātad tas nav kaitīgs un to var droši ēst. Šie, manuprāt, ir vislielākie maldi. Kādam ražotājam vai tirgotājam, protams, ir izdevīgi, ka cilvēki pēc nogurdinošas darba dienas lielveikalā sakrauj iepirkumu groziņā visu pēc kārtas, taču tas pilnīgi noteikti nav izdevīgi pašam pircējam. Vismaz ne ilgtermiņā. Iepirkšanās, visticamāk, būs sanākusi lētāka, taču uz veselības rēķina. Ražotāji un tirgotāji savu daļu būs iekasējuši, bet cilvēku veselības problēmas viņi pēc tam nerisinās. Te atkal vietā ir senais teiciens – slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās.
No sirds novēlu, lai mums visiem izdodas būt veseliem, možiem un laimīgiem!
Ieva arī piedāvā variējamu un vienkāršu recepti gardām, veselīgām un veģetārām vakariņām. Viņa raksta, kā pagatavot pupiņu/cukīni kotletes ar kurkumu, lēcu/brokoļa/burkānu sautējumu un ķirbja/saldā kartupeļa biezeni vai pilngraudu kuskusu ar sīpoliem un burkāniem un zaļajiem salātiem ar dārzeņiem.
Pagatavošana
Pupiņu/cukini kotletes ar kurkumu
Izvāra pupiņas, sacep smalki sagrieztus sīpolus un cukīni. Visu sajauc kopā, pieber sāli (es izvēlos Himalaju sāli), kurkumas pulveri, pavisam nedaudz miltu un sablendē. Masu veido kotlešu formā un no abām pusēm cep uz pannas uz mazas uguns.
Lēcu/brokoļa/burkānu sautējums
Izvāra melnās (beluga) lēcas, mazliet (tā, lai ir diezgan mīksti, bet nejūk laukā) apsautē brokoļus un mazos gabaliņos sagrieztu burkānu. Visērtāk ir sautēt tvaika jeb tā saucamajā ātrvārāmajā katlā. Tas ir neaizstājams virtuves palīgs, ko lietot man savulaik iemācīja mamma, un kas tiešām palīdz ekonomēt laiku un pagatavot veselīgu ēdienu. Izvārītās lēcas, apsautētos brokoļus un burkānus saber kopā, pievieno mazliet sāls un pavisam nedaudz apcep uz pannas. Var cept, izmantojot mazliet sviesta, bet, ja gribas vegānisku risinājumu, - eļļā.
Ķirbja/saldā kartupeļa biezenis
Izsautē vai izvāra gabaliņos sagrieztu ķirbi un saldo kartupeli. Pievieno mazliet sāls un sablendē. Var pielikt arī trešo sastāvdaļu - burkānu.
Pilngraudu kuskuss ar sīpoliem un burkāniem
Kuskusu dažas minūtes uzbriedina vārošā ūdenī. Sacep smalki sasmalcinātu sīpolu un burkānu. Visu sajauc kopā, pievienojot sāli un asumam mazliet kajēnas piparus.
Zaļie salāti ar dārzeņiem
Sagriež vai saplūkā rukolu un salātus, gabaliņos sagriež tomātus, papriku, redīsus. Var pievienot arī, piemēram, ziedkāpostu un mazliet apgrauzdētas saulespuķu sēkliņas.
Viena no salātu mērces versijām: sakuļ vai sablendē eļļu ar franču sinepēm, medu un mazliet citrona sulas. Ja neizmanto medu, bet izvēlas citas mērces sastāvdaļas, ēdiens sanāk vegānisks.
