Kaut kas neiedomājams! Cepumi no šķidruma, ko parasti lej izlietnē

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: voila.lv

Nesen rakstījām par veselīgu maltīšu entuziasti Anniju Apsīti, kura bērnībā cieta no dažādām alerģijām. Šodien piedāvājam kādu ļoti interesantu recepti no viņas bloga voila.lv. Viņa raksta, kā pagatavojusi bezē cepumus no šķidruma, ko cilvēki parasti neizmanto, bet gan izlej izlietnē, - pupiņūdens.

Kad kaut ko ļoti gribas, bet nedrīkst, tad varbūt tomēr drīkst. Un pat nepārkāpjot noteikumus. Kā? Tūliņ pastāstīšu!

Kad biju maza meitene, kļuvu par iespaidīgas alerģijas upuri. Alerģija bija no milzum daudzām lietām, ieskaitot olas. Šoreiz tāpēc stāsts tieši par olām.

Lai arī nebūt neesmu bezē cepumu fane, jo tie man gluži vienkārši visbiežāk šķiet par saldu, tomēr es nespēju teikt nē Cielaviņai. Nezinu, kāpēc, bet tajā brīdī «šis ir par saldu» ir pēdējais, kas nāk prātā. Nu ļoti garšo!

Tomēr tiem, kuriem ir alerģija no olām, bezē kūkas iet secen.

Kā uzcept bezē cepumus un arī Cielaviņu bez olas baltuma? Šķiet teju vai neiespējami, ņemot vērā, ka galvenās sastāvdaļas bezē cepumam ir olas baltums un cukurs.

Un tomēr… iespēja IR! Pati nespēju noticēt, līdz nepamēģināju, bet tas patiešām strādā. Mājinieki teica, ka garšo gluži tāpat kā parastie bezē cepumi, un nesaprata, kāpēc skatos uz viņiem ar jautājuma zīmi virs galvas, kad cepums tika likts mutē nogaršošanai. Jautāsi – no kā gan iespējams pagatavot labu labos bezē cepumus? Pie tam tādus, kas derēs arī vegāniem!

No… šķidruma, kas paliek pāri no pupiņām jeb, kā to sauc ārzemju receptēs, – aquafaba.

Tulkojumā aqua ir ūdens un faba ir pupiņas, līdz ar to sanāk gluži vienkārši – pupiņūdens.

Izklausās drausmīgi? Jā, man arī sākumā bija aizdomas, ka varētu, pirmkārt, nesanākt, otrkārt, negaršot. Vienīgais, kas patiešām ir nepieciešams šai receptei ārpus pupiņūdens un cukura, ir mikseris. Ar roku kult varētu būt ļooooti nogurdinoši un apnicīgi, savukārt fiksais rokas blenderis ir pārāk fikss un var gadīties, ka ne tikai iesit gaisu šķidrumā, bet arī izsit to ārā. Bezē cepumiem derēs, bet Cielaviņai ļoti iespējams, ka nē. Ak jā, starp citu, ar šo brīnumu iespējams pagatavot arī vegānos makarūnus.

Foto: voila.lv

Tātad, kas ir nepieciešams?

  • pupiņūdens jeb aquafaba – paņem turku zirņu konservus (der arī baltās pupiņas) un šķidrumu, ko parasti izlejam izlietnē, ielej tīrā traukā, kurā tālāk kulsi to cietās putās. Lai sagatavotu ~40 nelielus cepumus, pietiks ar 1 iepakojuma šķidrumu. Ideāli perfekti nevainojamam rezultātam vēl varu ieteikt vispirms pupiņūdeni pavārīt uz lēnas uguns, lai papildus izgaro tajā esošais ūdens – šķidrums kļūs koncentrētāks un vieglāk putosies.

    Pēc reducēšanas šķidrums noteikti jāatdzesē.

  • cukurs vai pūdercukurs (droši vien nepūderēts arī der)*;
  • virtuves gadžets;
  • 1 tējkarote ābolu etiķa (var arī iztikt);
  • vaniļas cukurs/vaniļa;
  • grauzdēti zemesrieksti (pēc izvēles);
  • pēc izvēles cepumus var mazliet iekrāsot arī ar, piemēram, biešu pulveri vai aveņu pulveri.

* Jāpiemin, ka cukura un aquafaba attiecība dažādās receptēs būtiski atšķiras, kamēr vienā receptē ir minēti 160 ml un 1 glāze cukura, citā ir 400 ml un 1/2 glāze cukura. Esmu pamanījusi, ka,

jo vairāk cukura pievienosi, jo spīdīgākas un stingrākas putas.

Gatavojot pašai, attiecība ir bijusi aptuveni 1:1 (šķidrums un cukura daudzums). Stingrumam mēdz pievienot arī cream of tartar vai sodu. Man sanāca arī bez abiem pēdējiem.

Foto: voila.lv

Kas jādara?

Jākuļ! Sākumā kul pliku pupiņūdeni, līdz tam parādās baltas putas, pēc tam pamazām (!) pievieno cukuru un kul, līdz gatavs. Vidēji no 1 bundžas notecinātai sulai varētu būt nepieciešamas aptuveni 6 minūtes kulšanas. Baltumam jābūt tik cietam, lai, apgriežot bļodu otrādi, tas no vietas ārā nekustētos. No vienas bundžas turku zirņu šķidruma sanāca tik baltuma, cik attēlā ar rozā ziediem.

Sagatavo cepeškrāsni ne karstāku par 100 grādiem. Ar konditorejas maisiņu vai karoti uzliek cepumus uz cepešpannas. Pa virsu uzber grauzdētus, sakapātus/viegli sablendētus zemesriekstus.

Cepumi ir nevis jācep, bet jākaltē!

Kaltēšanas ilgums ir aptuveni 1,5 stundas. Ja cepumi sāk brūnēt, tas nozīmē, ka temperatūra ir bijusi par augstu. Es pat kādu brīdi turēju mazliet pavērtu krāsni, lai nav par karstu. Jāsaka gan, ka man garšo pat vairāk tad, ja ir mazliet piededzinātas/brūnas apakšiņas, bet tā it kā neskaitās pareizi :)

Savukārt ar riekstiem, lūk, šādas ņammas sanāk – šie sanāca patiešām ĻOTI gaisīgi un viegli cepumiņi! Ar riekstiem man personīgi garšo daudz, daudz labāk. Nav tik saldi.

Tikai UZMANĪBU (!!!) – lai cepumi saglabātu savu kraukšķīgumu un vieglumu, tie jāglabā kastītē, kurā netiek klāt mitrums, tātad noslēgtā traukā. Ideālā variantā traukā vēl varētu iemest tās paciņas (Silica Gel), kas atrodas Nori lapu un kapsulu iepakojumos – tās uzsūks visu lieko mitrumu sevī.

UZMANĪBU NR.2 –

Aquafaba, tāpat kā olbaltumi, neputojas, ja trauks, kurā tie atrodas ir taukains!

Tāpat, ja gribas pielikt kakao, tad putas saplaks.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu