Bioloģiskie augļi un dārzeņi ir tādi, kas ir audzēti saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem, bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā. Bet TVNET vēlējās noskaidrot, ko tas īsti nozīmē!
Knifiņi, kas jāzina par bio augļiem un dārzeņiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kas vispār ir bio augļi un dārzeņi?
Bioloģiskie augļi un dārzeņi ir tādi, kas ir audzēti saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem, bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā. Bet ko tas īsti nozīmē?
Pirmkārt, bioloģiskajā lauksaimniecībā neizmanto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, tāpat neizmanto sintētiskos minerālmēslus vai citus sintētiskos ķīmiskos līdzekļus pret nezālēm, kukaiņiem vai slimībām.
Piemēram, viens no pasaulē un arī Latvijā populārākajiem augu aizsardzības līdzekļiem ir raundaps, kura sastāvā ir glifosāts, kas var izraisīt cilvēka endokrīnās sistēmas traucējumus un ietekmēt hormonālo sistēmu, un
ir pierādīts, ka glifosāta atliekvielas ir atrastas arī Latvijas iedzīvotāju organismos.
Tāpat arī citu pesticīdu atliekvielu un to kokteiļa ietekme uz cilvēka organismu nav līdz galam izpētīta. Bioloģiskajos augļos un dārzeņos šo atliekvielu nav – jo tās vienkārši tur nevar nokļūt!
Būtiski ir tas, ka bioloģiskā lauksaimniecība tiek uzraudzīta un kontrolēta –
inspektori regulāri pārliecinās, vai bioloģiskās saimniecības ievēro visus nosacījumus, lai būtu bioloģiskas.
Ka labāks - bio vai eko?
Bio, eko, bioloģisks, ekoloģisks – ar šiem terminiem mēdz dažādi manipulēt, bet patērētājam jāzina – attiecībā uz pārtikas produktiem termini «bio», «eko», «bioloģisks» un «ekoloģisks» ir līdzvērtīgi. Tas ir viens un tas pats!
Tāpēc neklausieties tajos, kas saka, ka bioloģisks ir viens, bet eko – kaut kas cits
vai ka viens būtu labāks nekā otrs. Turklāt visi šie termini un to izmantošana ir noteikta likumdošanā, un attiecībā uz pārtikas produktiem tos var izmantot tikai tad, ja produktam ir bioloģiskais marķējums.
Tātad – ja ir «bio» vai «eko», «bioloģisks» vai «ekoloģisks», jābūt arī marķējumam – zaļajai ekolapiņai.
Kāda atšķirība no parastajiem augļiem un dārzeņiem?
Šo jautājumu būtu jāaplūko divējādi – skatoties uz to, kas bioloģiskajos produktos IR iekšā, un aplūkojot to, kas tajos NAV.
Bioloģiski audzēti augļi un dārzeņi neatšķirsies no konvencionālajiem pēc uzturvērtības – tā ir līdzvērtīga, un gan bioloģiskā, gan konvencionālā pārtika spēj vienlīdz labi nodrošināt organisma pamatvajadzības.
Tomēr kopumā pasaulē diskusija par to, vai bioloģiskā pārtika pēc sastāva atšķiras no nebioloģiskās, tiek arvien vairāk risināta zinātniski, un
jaunākie atklājumi apliecina, ka bioloģiskā pārtika varētu sniegt ieguvumu veselībai.
Bioloģiskie augļi, dārzeņi un graudi satur ievērojami vairāk antioksidantu nekā konvencionāli audzētie. To apstiprina pētījums par bioloģisko pārtiku, kurš tiek uzskatīts par nozīmīgāko līdz šim veikto bioloģiskās pārtikas izpētes jomā.
To veikuši Ņūkāslas Universitātes zinātnieki Lielbritānijā. Šis ir lielākais tāda veida pētījums, kurā zinātnieki analizēja vairāk kā 340 iepriekš veiktos starptautiskos zinātniskos pētījumus par atšķirībām starp bioloģiskiem un konvencionāliem kultūraugiem. Pētnieki konstatēja, ka
bioloģiski audzēti kultūraugi satur par 19 – 69% vairāk antioksidantu nekā konvencionāli audzēti.
Pētījumā minēts, ka daudzi no šiem antioksidantu savienojumiem ir tikuši iepriekš uztura un epidemioloģiskajos pētījumos saistīti ar mazāku hronisko slimību risku, tostarp sirds un neirodeģeneratīvām slimībām un dažiem vēža paveidiem.
Pievēršot uzmanību tam, kas bioloģiskajos produktos NAV iekšā, atšķirība ir pārliecinoša – tajos nebūs pesticīdu atliekvielu, kuras ir sastopamas 45% Eiropas Savienībā pārbaudīto nebioloģisko produktu.
Intensīvajā lauksaimniecībā visvairāk ar ķimikālijām tiek apstrādātas zemenes, gurķi, āboli un vīnogas,
tādēļ šos produktus tiešām ir vērts iegādāties bioloģiski audzētus.
Kā audzē bio augļus un dārzeņus?
Bioloģiskie augļi un dārzeņi ir bioloģiski jau no sēklas – to audzēšanā tiek izmantotas bioloģiski sertificētas sēklas. Ja tādas nav pieejamas, tad ar īpašu atļauju bioloģiskais lauksaimnieks drīkst izmantot arī «parastās» sēklas, bet tās nekādā gadījumā nedrīkst būt kodinātas, tas ir – ķīmiski apstrādātas pret slimībām.
Kā bioloģiskajā lauksaimniecībā tiek galā ar augu slimībām, kaitēkļiem, nezālēm? Pirmkārt, izvēloties videi piemērotas, izturīgas un spēcīgas šķirnes un veidojot līdzsvaru ekosistēmu, kurā augi var paši maksimāli izmantot savus dabīgos spēkus.
Augsnes auglību nodrošina ar augu seku, izmanto kompostu no pašu saimniecības, pašu audzētu un gatavotu zaļmēslojumu.
Tāpat bioloģiskie zemnieki izmanto fitopreparātus un daudz ravē.
Dabā un bioloģiski daudzveidīgā dārzā katram kaitēklim ir savs dabiskais ienaidnieks, kas neļauj kaitēklim nodarīt pārāk lielu kaitējumu, un bioloģiskajā saimniecībā viss ir dabīgā līdzsvarā – putni noēd kaitēkļus un līdzās stāda tādus augus, kas palīdz viens otram un atbaida kaites.
Visus bioloģiskos augļus un dārzeņus audzē augsnē – veselīga, auglīga un dabīgi bagātīga augsne ir visas bioloģiskās lauksaimniecības pamats. Katram lauksaimniekam ir arī savas īpašās zināšanas, paņēmieni un metodes, un
vēl bioloģiskajiem lauksaimniekiem raksturīgs tas, ka tie pastāvīgi mācās un apgūst jaunas zināšanas par bioloģisko lauksaimniecību.
Kuri bio augļi un dārzeņi Latvijā ir vispopulārākie?
No Latvijas zemnieku audzētajiem bioloģiskajiem augļiem un dārzeņiem populārākie ir tie, ko cilvēki visvairāk lieto, – kartupeļi, burkāni, bietes, sīpoli. Pēdējos gados arī parādās nepierastāki produkti – lapu kāposts, fenhelis, pastinaks, kas iepriecina tos, kuriem patīk izmēģināt jaunas lietas savā ēdienkartē.
No importa produktiem līderis ir bioloģiskie banāni – šeit Latvija seko Skandināvijas tendencēm, kur
bioloģiskie banāni tiek pirkti pat vairāk nekā konvencionālie.
Cik lielu daļu tie veido kopējā augļu un dārzeņu tirgū?
Bioloģisko produktu īpatsvars kopējā augļu un dārzeņu tirgū varētu būt apmēram 3-5%, taču pakāpeniski šī daļa palielinās. Lielveikalu tīkla RIMI pārstāvji stāsta, ka tieši bioloģiskie augļi un dārzeņi ir tas segments, kurā visvairāk palielinās pieprasījums, un visstraujāk audzis pieprasījums pēc bioloģiskajiem banāniem.
Kā veikalā atšķirt bio produktus no parastajiem?
Kā pārliecināties, ka tirgū vai veikalā pārdotie bioloģiskie dārzeņi vai augļi tiešām tādi ir? Ja produkti ir iepakojumā, uz iepakojuma jābūt ir Eiropas Savienības bioloģiskās pārtikas marķējumam – zaļai ekolapiņai.
Ja tās uz iepakojuma nav – produkts nav bioloģiski audzēts.
Savukārt vietās, kur tirgo nefasētus augļus un dārzeņus, jānovieto dārzeņi un augļi tā, lai tie nesajauktos ar konvencionāli audzētajiem. Ja ir bažas par augļu un dārzeņu bioloģisko izcelsmi, vaicājiet pārdevējam pēc sertifikāta, jo katram nefasētu bioloģisko augļu un dārzeņu tirgotājam jābūt iekļautam bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā.
Āķi, uz kuriem pircēji uzķeras un domā, ka tas ir bio produkts
Tirgū
Pārdevējs apgalvo, ka produkts ir audzēts «bez ķīmijas», bet sertifikāta nav, jo tas jau ir «tikai papīrs».
Šādā gadījumā jautājums vairs nav par bioloģisko produktu, bet par jūsu ticību konkrētajam pārdevējam. Ja ražotājam nav sertifikāta, kas apliecina, ka viņa darbība tiek pārbaudīta, kontrolēta un uzraudzīta, tad varat uz saimniecību braukt ciemos paši un pārliecināties par ražošanas veidu savām acīm. Piesakieties ciemos, uzdodiet jautājumus – nepaļaujieties tikai uz pārdevēja apgalvojumiem, jo kopumā tirgus ir šaubīgākā vieta, kur iegādāties bioloģiskos produktus vai produktus ar izsekojamu izcelsmi.
Zemnieku tirdziņā
Bieži vien mazajos zemnieku tirdziņos vai zaļajos tirdziņos bioloģiskie un nebioloģiskie lauksaimnieki tirgojas vienkopus. Ja divi saimnieki rindā ir bioloģiskie – un tie savu sertifikātu parasti novieto redzamā vietā un lepni izceļ, tas nenozīmē, ka arī trešais būs tāds.
Tāpēc patērētājam jātur acis vaļā un arī skaistā tirdziņā ar jauku, «zaļu» atmosfēru jāpievērš uzmanība produktu izcelsmes apliecinājumiem.
Veikalā
Veikalos mēdz būt atsevišķi nodalīti dabīgo produktu plaukti vai nodaļas, kurās ir gan bioloģiskie, gan nebioloģiskie produkti. Ja produkts ir šādā sadaļā, tas nenozīmē, ka tas noteikti būs ekoprodukts.
Tāpat ir jāpārliecinās, vai uz tā ir marķējums – zaļā ekolapiņa, ja gribam iegādāties bioloģisko produktu.
Iepakojums
Brūns otrreizējās pārstrādes papīrs, lina aukliņa, skaists dizains – tas patērētajam rada patīkamu dabīga produkta sajūtu, taču tas nenozīmē, ka arī produkts būs dabīgs vai bioloģiski audzēts. Marķējums – zaļā ekolapiņa ir un paliek patērētāja galvenais ceļa rādītājs, meklējot bioloģiskos produktus.
Ekoveikalos
Arī mazie veikaliņi, kas pozicionējas kā dabīgu produktu tirgotāji, atšķiras. Ir sertificēti ekoveikali, un ir vienkārši mazie veikaliņi, kuros ir gan lauku produkti, gan mājražotāju produkti, gan bioloģiski produkti. Tāpēc arī šeit patērētājam jāpievērš uzmanība produkta marķējumam vai norādēm uz izcelsmi, ja gribam būt droši, ka tas ir sertificēts produkts.
Savukārt pārdevēja pienākums ir uzrādīt bioloģisko sertifikātu, ja pircējs to pieprasa.