Kasparam Vendelim (38 gadi) ir savdabīgi uzskati par ēšanu. Vēloties nodzīvot līdz 120 gadiem, viņš cenšas ēst diezgan daudz taukvielu, bet atteikties no glutēnu saturošajiem graudaugiem. Arī viņa ģimene, kurā aug trīs bērni, īsteno līdzīgu dzīvesveidu.
Kaspara vīzija
Pirms iepazīstināšanas ar saviem ēšanas principiem Kaspars pastāsta par savu dzīves vīziju. Pa pusei jokojoties, pa pusei nopietni domājot, vīrietis vēlas nodzīvot līdz 120 gadiem. «Vismaz šodien 120 gadu mūžs ir gandrīz neiespējams, bet tomēr tas ir iespējams. Tas ir uz robežas starp iespējamo un neiespējamo. Varbūt nākotnē mēs varēsim dzīvot vēl ilgāk – varbūt 140 un 160 gadu ilgs mūžs nav tik tāla nākotne.. Turklāt nav tik svarīgi, cik ilgi nodzīvo, galvenais – lai ir forši.»
Dzīves ilguma raksturošanai viņš izmanto analoģiju ar maratonskriešanu. Pats noskrējis piecus maratonus, Kaspars zina, cik daudz darba un enerģijas jāiegulda, lai to izdarītu. Pati maratona diena, kad maršruts pabeigts, ir kā medus kūka, salda odziņa.
Lai noskrietu maratonu, pirms tam ir jāskrien ļoti daudz reižu.
Par sportista ieguldīto darbu un pārvarētajām grūtībām parasti neviens nezina un nejautā.
Savu mērķi nodzīvot 120 gadus Kaspars uzskata par eksperimentu, kurā nav iespējams kļūdīties. Pat ja viņš nomirst rīt, parīt vai pēc dažiem gadiem un visi teiks, ka viņš ir kļūdījies, viņš pats domās pretēji.
Kas vieno ilgdzīvotājus?
Kaspars izpētījis, ka pasaulē ir vairākas vietas, piemēram, Grieķijā, Sicīlijā, Dienvidamerikā, kur daudz ļaužu dzīvo ilgāk par simts gadiem. Visus šos cilvēkus vieno vairākas lietas. Pati svarīgākā ir veselīgs uzturs.
Kaspars uzskata, ka veselīgs uzturs ir izšķirošs cilvēku veselībā, labsajūtā un dzīvē.
Vēl ilgdzīvotājiem raksturīgas fiziskas aktivitātes (viņi daudz staigā vai nodarbojas ar sportu), labas attiecības ar ģimenes locekļiem (viņu radinieki ir vienota ekosistēma), kā arī aktīvas sociālās saites. «Sakārtojot šīs četras jomas, rodas priekšnoteikumi, lai varētu nodzīvot 120 vai vairāk gadus.»
Strīdi par galvenajiem enerģijas avotiem
Kaspars piekrīt, ka par veselīga uztura principiem pasaulē tiek lauzts daudz šķēpu, bet vairums ir vienisprātis, ka jāēd daudz dārzeņu, lai uzņemtu dažādus vitamīnus, antioksidantus un citas vērtīgas vielas. Tāpat ir pārliecība, ka cilvēkiem jāēd produkti, kas dod enerģiju. Taču daudzi strīdas, no kādiem produktiem cilvēkam jāuzņem enerģija. Ir trīs lielās enerģijas devēju grupas: ogļhidrāti, olbaltumvielas un taukvielas.
Ar vienu gramu ogļhidrātu un olbaltumvielu var uzņemt gandrīz 4,5 kalorijas, bet ar vienu gramu tauku – 9 kalorijas.
No tā var secināt, ka visvairāk enerģijas ir tieši taukos. Tāpēc ar taukvielām bagātu uzturu var uzņemt vairāk enerģijas nekā ar to pašu daudzumu ogļhidrātiem piepildīta uztura. Cilvēkam kā kustīgai būtnei ir efektīvāk pārnēsāt un uzturēt ķermenī enerģiju tauku formā, jo tikpat lielā svarā ir divreiz vairāk enerģijas.
Tauku nomelnošanas kampaņas beigas
Kaspars ir daudz diskutējis un iesaistījies pat asās vārdu pārmaiņās ar tradicionālajiem dietologiem par veselīgu uzturu. Tauku nomelnošanas kampaņa esot sākusies pagājušā gadsimta 50.gados, bet 80.gados tā nostiprinājusies. Tad daudz runāja par holesterīna daudzumu asinīs, kas parādot risku saslimt ar sirds-asinsvadu slimībām. Kaspars piekrīt, ka starp šiem rādītājiem ir saistība, bet noliedz, ka tur būtu cēloņsakarības.
Viņš domā, ka pēc vairākiem gadiem arī Latvijā, līdzīgi kā patlaban Amerikā, sapratīs, ka tauku nomelnošana ir nepareiza.
Kāpēc rodas liekais svars?
Viņš uzskata, ka daudz cilvēku ir korpulenti un ar lieko svaru, jo viņiem ir nepareizi izveidojusies vielmaiņa, kas liek nepārtraukti uzkrāt taukus, lai vēlāk, kad būs grūtāki laiki, tos varētu izmantot. «Piemēram, ziemā. Taču mēs vairs sen nedzīvojam apstākļos, kad pienāk grūti laiki, jo lielveikalos ēdiens ir arī ziemā.»
Daudz cilvēku, kuri ēd daudz ogļhidrātu, dzīvo nepārtrauktā badā, un viņiem gandrīz visu laiku gribas ēst.
Kaspars ir pārliecinājies – ja cilvēks grib notievēt, viņam jāēd daudz taukvielu.
Viņš pats nekad nav bijis resns vai ar lieko svaru, bet vēl nesen viņa svars bija 82-83 kg. Bet, tā kā viņa augums ir 174, tad normālam svaram vajadzētu būt 72-74 kg. Pirms tam viņam bija neliels vēders, kāds ir daudziem cilvēkiem. Neviens neteica, ka viņš ir ļoti resns vai arī ļoti slaids.
Tā kā Kaspars visu mūžu aktīvi sportojis un trenējies, viņš ir pārliecinājies, ka ar fiziskām aktivitātēm nav iespējams samazināt svaru. Tas ir tikai mīts. «Es vienmēr esmu gribējis dabūt nost 8-10 kg, bet man nekad tas nebija izdevies ar tradicionālo pieeju – daudz sportot un ēst atbilstoši klasiskajai uztura piramīdai.»
Ko Kaspars mainīja savā ēdienkartē?
Tad Kaspars nolēma mainīt savu ēdienkarti, izvēloties produktus ar augstu tauku saturu, bet mazu ogļhidrātu daudzumu. Tādā veidā viņš ne tikai notievēja, bet arī būtiski uzlaboja savu pašsajūtu un darba spējas. Viņam vairs nenāk miegs pēcpusdienās, kad daudzi, kuri ēd daudz ogļhidrātu, jūt apātiju un miegainumu. Taukvielām bagātu uzturu viņš salīdzina ar kamīnā ievietotām oša malkas pagalēm, kuras nodrošina siltumu uz ilgāku laiku, bet ogļhidrātu ēšana salīdzināma ar kamīnā iemestiem papīriem, kuri deg un dod enerģiju tikai uz īsu brīdi. Lai ar papīriem sasildītu mājokli, cilvēkam visu laiku jāstāv blakus kamīnam un jāmet tajā iekšā papīri.
Pārslēdzoties uz taukvielām bagātu uzturu, Kaspars pirmajās nedēļās zaudēja aptuveni pusotru kilogramu. Un tad 10 kilogramu divos mēnešos. Viņš nesamazināja ēdiena daudzumu, taču norāda, ka nav pareizs uzskats, ka katram Latvijas iedzīvotājam ik dienas vajadzētu uzņemt 2000 kalorijas. Viņam pilnībā pietiek ar 1500 kalorijām. «Ja vien cilvēkam nav ļoti liela slodze vai intensīvs fizisks darbs, viņam tik daudz nav jāēd.»
Ēdot daudz taukvielu, vienkārši negribas tik daudz ēst.
Nenotiek arī straujas insulīna svārstības, kas negatīvi ietekmē pašsajūtu. Cilvēkam daudz labāk darbojas organisms, tostarp smadzenes, viņš apgalvo.
Ko tad īsti viņš ēd?
Patlaban Kaspara ēdienkartē ir diezgan daudz olu, saldais krējums, sviests, trekna gaļa (gan cūkgaļa, gan liellopa un pīles gaļa). Viņam ļoti garšo kotletes, kas darinātas no maltiem cūku vaigiem un liesas karbonādes. Tāpat viņš daudz lieto avokado, dažādas augu eļļas, riekstus, zivis. Viens no viņa iecienītākajiem ēdieniem ir sviestā cepts kale jeb lapu kāposts, jo tā krokainajās lapās uzkrājas ļoti liels daudzums taukvielu. Arī kotletēs var iemānīt ļoti daudz taukvielu.
Vēl viņam ļoti garšo no kauliem vārīts buljons, kas esot ļoti vienkārši pagatavojams – ieliek katlā kaulus un atstāj vārīties uz vairākām stundām. Noslēgumā pievieno garšvielas un zupai nepieciešamās sastāvdaļas. Gaļas buljonu Kaspars uzskata par tik vērtīgu produktu, ka mēdz arī sasaldēt, lai laika trūkuma brīžos varētu atsaldēt un uzreiz lietot.
Kādreiz gaļas veikalā domāja, ka Kaspars kaulus pērk sunim, taču tagad ir pieraduši, ka viņš tos vāra savai ģimenei.
Viņa ģimene neatbalsta buljona kubiņu un kausētā siera izmantošanu, lai padarītu zupu garšīgāku. Viņi dod priekšroku pašgatavotam buljonam.
Šad un tad Kaspars lieto arī kartupeļus, bet ar tiem daudz neaizraujas. Piemēram, ja cepeškrāsnī gatavo dažādus dārzeņus, tad kartupeļi veidos tikai nelielu daļu no maltītes, nevis pamatu, kā tas ierasts daudzās ģimenēs. Arī rīsus un augļus, it īpaši saldos, ģimene lieto ierobežotos daudzumos.
Ja ģimene mielojas ar kukurūzas čipsiem jeb tortiljām, Kaspars gatavo dažādas gardas mērces, piemēram, tomātu mērci un maltās gaļas mērci. Parasti visās mērcēs tiek pievienots arī saldais krējums.
Vīrieša ģimene uzturā nelieto kviešus, miežus, rudzus un auzas.
Glutēnu saturošie graudaugi Kasparam ir pilnīgs tabu, jo viņš tos uzskata par kaitīgiem veselībai.
Tie esot slikti ne tikai celiakijas un glutēna nepanesības gadījumos. Arī it kā veseli cilvēki var būt jutīgi pret glutēnu, kaut medicīnas pārbaudes to neuzrāda. Un nepatīkamas sajūtas ir tipiskas pēc miltu produktu ēšanas.
Viesībās cenšas izvēlēties mazāko no ļaunumiem
Kaspars saka, ka neesot piedzīvojis īpašas grūtības, pārejot uz jauno ēdienkarti. Lai gan iepriekš viņam ļoti garšoja maize un alus, viņš esot diezgan viegli uzvarējis vēlmi pēc šiem produktiem.
Lai gan Kasparam ir ļoti stingra pārliecība par uztura principiem, tie neesot kļuvuši par viņa reliģiju. Piemēram, aizejot uz viesībām, viņš cenšas izvēlēties produktus, kuriem nebūtu pievienoti milti, kā klasiskajām karbonādēm un tortēm, taču labprāt notiesā kotletes, ja tās ir bez miltiem vai maizes. Ja neveselīgas maltītes ir reti, tās neatstāj paliekošu negatīvu iespaidu uz veselību.
Lai gan Kaspars nav sajūsmā par daudzajās bērnu ballītēs redzēto ēdienkarti, kas balstīta uz kviešu miltu izstrādājumiem un dažādiem neveselīgiem našķiem, viņš neaizliedz ar tiem aizrauties arī saviem bērniem. «Esmu novērojis, ka bērni ir kā apsēsti uz baltmaizes ēšanu.»
Baltmaizē esošās vielas varot salīdzināt ar heroīnu – abi izraisot pamatīgu atkarību.
Kaspars arī zina, kā rīkoties, ka gadījies saēsties pārāk daudz. Tad palīdz pārtrauktā gavēšana. Viņa gadījumā tas nozīmē neēst 20-24 stundas vienu reizi nedēļā. Dažādos pētījumos secināts, ka cilvēkiem, kuri ik pa laikam piedzīvo bada sajūtu, ir labāka pašsajūta, spēcīgākas darba spējas un ilgāka dzīve.
Cilvēka organisms ir uzbūvēts tā, ka bez ēdiena viņš var iztikt vairākas dienas, jo pat vistievākā cilvēka organisms ir uzkrājis vairākus desmitus tūkstošu kaloriju, Kaspars saka.
Ģimenē līdzīgi uzskati
Runājot par savu ģimeni un tās ēšanas paradumiem, vīrietis atzīst, ka ļoti svarīgi ir runāt par saviem uzskatiem un plāniem ar ģimenes locekļiem - sievu un bērniem. Turklāt tas attiecas ne tikai uz ēšanas izmaiņām, bet arī citām tēmām.
Jebkurai problēmai ir daudz vieglāk tikt pāri, ja ģimenē par to runā.
Pretējā gadījumā neizrunātās lietas uzkrājas un vēlāk var radīt sarežģījumus attiecībās. «No sīkumiem veidojas visa dzīve.»
Savukārt Kaspara tuvāko radu lokā ne visiem ir līdzīgi uzskati par ēšanu. Viņš ir pārliecinājies – ja cilvēks pats nevēlas mainīt savus ēšanas paradumus un uzlabot veselību, neviens cits no malas viņam nespēs palīdzēt. Protams, līdzcilvēki var palīdzēt ar dažādiem «plāksteriem», piemēram, aizvest pie dakteriem un uz fizioterapiju, bet vispirms katram pašam ir jāvēlas sakārtot sava dzīve un jāatrod iedarbīgākie veidi, kā tas darāms.
Nebūtu pareizi aizbildināties ar vecumu un vārgumu pat tad, ja cilvēkam ir 80 gadi.
«Cilvēki ir cēlušies augšā pat no lielākiem sūdiem,» Kaspars saka un piebilst, ka priecājas par ļaudīm, kas sirmā vecumā izvēlējušies mācīties un darīt viņus interesējošas lietas. Vīrietis aicina cilvēkus uzņemties atbildību par savā dzīvē svarīgām lietām, tostarp pārtiku un bērnu audzināšanu. Dažkārt ir ērti deleģēt atbildību citiem, piemēram, skolai, taču tas nebūtu īsti pareizi.
