Piecu gadu laikā Latvijas pludmaļu tīrība būtiski nav mainījusies, un šogad netīrākā ir Daugavgrīvas pludmale, bet tīrākā - Abragciema pludmale, informēja kampaņas «Mana jūra» komunikācijas speciāliste Sanita Rībena.
Pludmaļu tīrība piecu gadu laikā būtiski nav uzlabojusies; šogad netīrākā Daugavgrīvā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kampaņas «Mana jūra» organizatori ir apkopojuši ekspedīcijas laikā iegūtos jaunākos datus par pludmaļu tīrību 2016.gadā, kā arī par laika periodu no 2012.gada līdz 2016. gadam.
Vidēji Latvijas piekrastē atrodamas 203 atkritumu vienības katros 100 pludmales metros,
kas ir otrs augstākais rādītājs kopš pirms pieciem gadiem tika uzsākti jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējumi visā Latvijas jūras piekrastē.
Apkopojot datus par pludmaļu tīrību piecu gadu periodā, kampaņas organizatori secinājuši, ka
vairāku pludmaļu tīrība piecu gadu laikā ir pasliktinājusies.
Tā tas ir noticis pludmalēs Rucavas novadā, Nīcas novadā, Liepājā, Ventspils novadā un Saulkrastu novadā. Ventspils pilsētā un Carnikavas novadā situācija ir uzlabojusies, savukārt Rojas novadā, Mērsraga novadā un Limbažu novadā tā ir vērtējama kā stabila. Pārējās pludmalēs situācija ir mainīga, bez skaidras attīstības virzības pozitīvā vai negatīvā virzienā.
Monitoringa veikšanas vietās
galvenokārt tika atrasti dažāda lieluma plastmasas gabali un maisiņi, papīra pārtikas iepakojums, plastmasas pudeļu vāciņi un korķi, izsmēķi,
plastmasas virves, plastmasas ēdienu trauki, kā arī dažāda veida un izmēra papīri un kartoni.
Pēc datu apkopošanas kampaņas «Mana jūra» organizatori ir izveidojuši tīrāko un netīrāko pludmaļu topus - tīro pludmaļu sarakstā ievietotas tās pludmales, kurās atkritumu vienību skaits 100 metru teritorijā no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai nepārsniedz simtu. Savukārt par netīrām uzskatāmas pludmales, kurās šis skaits pārsniedz divus simtus.
Tīrāko vietu topā šogad iekļauts Abragciems ar 15 atkritumu vienībām uz 100 metriem, Gaujas ieteka ar 53 atkritumu vienībām, Pūrciems ar 54 atkritumu vienībām un Veczemju klintis ar 57 atkritumu vienībām uz 100 metriem. Tāpat pie tīrajām pludmalēm pieskaitīta Ziemupe ar 76 atkritumu vienībām uz 100 metriem, Miķeļtornis ar 81 atkritumu vienību, Mērsrags ar 83 atkritumu vienībām un Staldzene ar 87 atkritumu vienībām uz 100 metriem.
Savukārt
netīrāko vietu topā iekļauta Daugavgrīva ar 746 atkritumu vienībām uz 100 metriem, Engure ar 627 atkritumu vienībām, Saulkrasti ar 484 atkritumu vienībām,
Vecāķi ar 479 atkritumu vienībām un Majori ar 425 atkritumu vienībām uz 100 metriem. Turklāt pie netīrākajām vietām pieskaitīta Robeža ar 352 atkritumu vienībām uz 100 metriem, Apšuciems ar 286 atkritumu vienībām, Papes bāka ar 279 atkritumu vienībām, Jūrkalne ar 273 atkritumu vienībām, Jaunķemeri ar 216 atkritumu vienībām, Bernāti ar 207 atkritumu vienībām, Zvejniekciems ar 204 atkritumu vienībām, Kolka ar 200 atkritumu vienībām un Salacgrīva ar 200 atkritumu vienībām uz 100 metriem.
Kampaņas eksperts Jānis Ulme norādījis, ka
joprojām vairāk nekā puse no visiem atkritumiem ir plastmasas un mākslīgo polimēru materiāli. Turklāt šosezon arvien redzamāka kļūstot izsmēķu problēma.
Skaitļos reģistrēts izsmēķu daudzums no tikai 10 metriem zonas kopējā 100 metru monitoringa laukumā. Turklāt, vērtējot datus, kampaņas organizatori ņem vērā, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām valstīm, peldvietās un pludmalē smēķēt ir aizliegts, līdz ar to izsmēķu skaits parāda arī ierobežojumu ignorēšanu un kontroles trūkumu.
Kampaņa «Mana jūra» notiek jau piekto gadu. Tās atpazīstamākā iniciatīva ir zaļā ekspedīcija «Mana jūra», kuras laikā katru vasaru tiek mērots vairāk nekā 500 kilometrus garš ceļš gar Latvijas jūras piekrasti. Ekspedīcijas laikā tiek veikts jūras piesārņojošo atkritumu monitorings, iepazīta daba, notiek tikšanās ar vides ekspertiem, koncerti un nodarbības.
Ekspedīcijas dalībnieki veica jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu, 38 speciāli izvēlētās piekrastes vietās apsekojot 100 metrus garu posmu no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai.