Atlīdzība par tukšu plastmasas pudeli; vāc parakstus, lai tā būtu arī Latvijā

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Portālā «manabalss.lv» iniciatīvā par depozīta sistēmas ieviešanu parakstījušies 3,5 tūkstoši iedzīvotāju.

Par depozīta sistēmas ieviešanu parakstījušies 3,5 tūkstoši iedzīvotāju. Lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā nepieciešami 10 tūkstoši parakstu.

Iniciatīvas iesniedzējs Rolands Auza norāda, ka

gan Igaunijā, gan Lietuvā ir ieviesta dzērienu iepakojumu depozītu sistēma, kura paredz, ka iedzīvotāji saņem atlīdzību, ja nodod izlietotās stikla pudeles, PET pudeles un skārdenes.

«Latvijā šādas sistēmas nav, līdz ar to mūsu apkārtne tiek pastāvīgi degradēta, jo būsim godīgi paši pret sevi - ne visiem iedzīvotājiem šķiet būtiski uzturēt tīru apkārtējo vidi un Latvijas dabu,» norāda Auza.

Viņš atgādināja, ka 11.Saeima šo ideju noraidīja. Argumentācija – sistēma esot pārāk neefektīva un dārga. Paradokss - Latvijas ražotāji un daļa tirgotāju ir gatavi sistēmu apmaksāt, valstij tas neizmaksātu neko. «Ražotāji ir gatavi ieviest šo sistēmu un uzturēt to, ņemot kredītus. Ieviešot depozīta sistēmu, šo naudu nāktos atņemt atkritumu apsaimniekotājiem, atgriezt atpakaļ ražotājiem, kas to ieguldītu depozīta sistēmā. Ražotāji nenoliedz, ka visu šo gadu garumā izjutuši atkritumu apsaimniekotāju lobiju, lai nekas tādas nenotiktu. Aicinu Saeimu lemt par PET pudeļu un citu dzēriena iepakojumu depozītu sistēmas izveidi Latvijā,» iniciatīvai piebiedrojusies Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Aģentūra BNS pērn aprīlī jau vēstīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir atteikusies no plāniem ieviest dzērienu iepakojumu obligāto depozīta sistēmu, lai tā vietā novirzītu līdzekļus dalītās atkritumu šķirošanas sistēmas attīstīšanai.

VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola iepriekš norādīja, ka, izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, VARAM darba grupa ir secinājusi, ka depozīta sistēmas ieviešana prasītu būtisku izdevumu pieaugumu, taču mērķis par atkritumu samazināšanu poligonos netiktu sasniegts. Pēc ministrijā paustā, kopējās izmaksas depozīta sistēmas ieviešanai būtu 20 līdz 26 miljoni eiro, turklāt sistēmas uzturēšanai katru gadu būtu nepieciešami vēl 12,8 miljoni eiro.

Latvijā jau vairākkārt ir mēģināts ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam, lai tā cīnītos pret pieaugošo vides piesārņojumu, taču termiņi sistēmas ieviešanai ir pārcelti no gada uz gadu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu