Engures novada pašvaldība jau gadiem ilgi ir ignorējusi dabas vērtības un pieļāvusi to plicināšanu, uzskata biedrības «Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm» pārstāvis Gints Kauniste.
Vides aktīvists Lapmežciema kapu jautājumā saskata pašvaldības gadiem ilgu bezdarbību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kauniste iestājas pret kapsētas ierīkošanu Lapmežciema kāpās. Viņaprāt, šāds solis nozīmēšot dabas vērtību, īpaši aizsargājamo kāpu nolīdzināšanu. Viņš uzskata, ka pašvaldība gadiem ilgi ir ignorējusi dabas vērtību saglabāšanu, pieļaujot apbūvi uz aizsargājamo teritoriju rēķina.
Kauniste šodien žurnālistiem vērsa uzmanību, ka iepriekš Lapmežciema pašvaldībā bijis daudz brīvas teritorijas, tomēr pašvaldība esot pieļāvusi to apbūvi ar dzīvojamām mājām, neparedzot vietu kapsētām. Lai gan pašvaldība norāda, ka brīvu vietu jaunai kapsētai nav, Kauniste uzsver, ka joprojām pastāv alternatīvas - novadā ir vairākas pašvaldības, kurās vēl ir vietas apbedījumiem. Turklāt esot jāņem vērā arī mirstības rādītāji - pašreizējās kapsētas varot nodrošināt vietas apbedījumu veidošanai.
«Nav steidzamības mainīt likumdošanu, lai leģitimizētu pašvaldības ieceri,» uzsvēra Kauniste.
Viņš pārmetumus velta arī ministriem, kuri neiebilst pret kapsētas ierīkošanu, mazinot dabas vērtību teritorijas.
Tāpat viņš kritizē notikušo iedzīvotāju sapulci par kapsētas ierīkošanu. Kauniste apgalvoja, ka iedzīvotāji pirms gada neko nav zinājuši par kapsētas ierīkošanas plāniem. Pašvaldības pārstāvjiem viņš pārmet sabiedrības maldināšanu par kapsētas ierīkošanas mērķiem.
Viņa ieskatā ikvienam ir jāaizstāv Latvijas dabas parki, kas pieder visiem valsts iedzīvotājiem.
Biedrība gatavojas valdības sēdei iesniegt savus argumentus un panākt noteikumu apstiprināšanas atlikšanu - vai nu pavisam, vai svītrojot normu par kapu ierīkošanu. Tāpat biedrība plāno lūgt valdībai uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pildīt tās nosaukumā iekļauto vides aizsardzības lomu, kā arī organizēt darba grupu un «izdarīt savu darbu līdz galam».
Jau ziņots, ka rīt valdības sēdes darba kārtībā ir iekļauts Ķemeru Nacionālā parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts, kurā cita starpā paredzēts izņēmums, ka turpmāk parka dabas lieguma zonā drīkstēs mainīt zemes lietošanas kategoriju kapsētu ierīkošanas nolūkos.
Kā skaidrots noteikumu projekta anotācijā, izņēmums kapsētu ierīkošanai paredzēts, lai saskaņotu dabas aizsardzības un teritorijas attīstības intereses, ņemot vērā, ka atsevišķas administratīvās vienības, piemēram, Lapmežciema pagasts, pilnībā ietilpst nacionālā parka teritorijā un nacionālā parka teritorijā ir iekļautas arī blīvi apdzīvotas vietas, kurās tradicionāli ir bijušas nelielas kapsētas.
Kā iepriekš skaidroja VARAM, kapsētas ierīkošana Lapmežciema pagastā tiek pieļauta kā izņēmums, jo šis pagasts pilnībā atrodas nacionālajā parkā un no vienas puses to ieskauj Rīgas jūras līcis, bet no otras puses - Kaņiera ezers. Tāpat vērā ir jāņem augstais gruntsūdens līmenis, kas būtiski ierobežo jaunas kapsētas vietas izvēli.
Valdībā iesniegtajos dokumentos teikts, ka saņemta vēstule gan ar iebildumiem pret kapsētas ierīkošanu, gan šo ieceri atbalstoša vēstule. 2015.gada vasarā tā laika valdības vadītājai Laimdotai Straujumai (V) nosūtītu vēstuli pret dabas lieguma zonas atmežošanu kapsētas vajadzībām parakstījušas 30 personas, no tām septiņi ir Engures novada iedzīvotāji. Savukārt VARAM saņēmusi 58 Engures novada Lapmežciema pagasta iedzīvotāju parakstītu vēstuli ar lūgumu paredzēt iespēju dabas lieguma zonā ierīkot kapsētu teritorijas plānojumā paredzētajā vietā.
Šogad martā Lapmežciema pagasta iedzīvotāju sapulcē Engures novada dome sniedza informāciju par plānoto kapsētas izveidi Lapmežciema pagastā, un iedzīvotāji atbalstīja kapsētas izveidi teritorijas plānojumā paredzētā vietā, teikts valdībā izskatāmajos dokumentos.