Šonedēļ vides aktīvisti iesniedza petīciju Pasaules sulu samita (World Juice Summit) organizatoriem. Petīcijas mērķis ir pievērst mediju un sabiedrības uzmanību apelsīnu sulas ražošanas «tumšajai pusei» – apelsīnu novācēju darba apstākļiem un kaitējumam, kas tiek nodarīts videi un cilvēkiem industriālajā apelsīnu audzēšanas procesā, un panākt, lai Eiropas lielveikali ievieš sociālus un vides standartus savu zīmolu produktu piegādes ķēdēs, TVNET informēja biedrības «Zaļā brīvība» sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Rībena.
Atklāj apelsīnu sulas ražošanas «tumšo pusi»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Lielveikalu zīmoli kļūst aizvien populārāki, tāpēc ir svarīgi, lai lielveikali būtu sociāli atbildīgi – prasītu no apakšuzņēmējiem, kuru produkciju pēc tam marķē kā savējo, lai tie apliecina, ka ražošanas procesā ir ievērotas gan sociālās, gan vides prasības. Apelsīnu sula ir tikai viens no piemēriem, šādas pašas prasības būtu jāpiemēro gan šokolādei, gan pienam, gan citiem produktiem,» uzsver biedrības «Zaļā brīvība» pārstāvis Jānis Brizga.
Apelsīnu sulas industrija ir ekonomiski ļoti ienesīga nozare, taču
astronomiskie ienākumi diemžēl tiek iegūti uz plantācijās un rūpnīcās strādājošo darba apstākļu, kā arī uz vides rēķina.
Kampaņas SUPPLY CHA!NGE 2015. gadā veiktais pētījums atklāj darba tiesību pārkāpumus katrā apelsīnu sulas piegādes ķēdes posmā un industrijas postošo ietekmi uz vidi.
Kampaņa SUPPLY CHA!NGE apvieno sabiedriskās organizācijas no visas Eiropas un vairākām jaunattīstības valstīm. Tās galvenais mērķis ir padarīt privāto preču zīmju produktu iegūšanu godīgāku un ilgtspējīgāku.
Apelsīnu sulas industrijai kā Brazīlijā, tā Eiropā ir raksturīgs, ka tirgu kontrolē nedaudzas kompānijas. Kaut arī trīs no piecām apelsīnu sulas glāzēm nāk no Brazīlijas, to uz pārējo pasauli eksportē tikai trīs kompānijas: Citrosucro, Cutrale un Luis Dreyfus. Eiropa ir svarīgākais eksporta tirgus, un arī piegādes ķēdes otrā galā pastāv līdzīga monopolizācija, jo
arvien mazāks skaits lielveikalu ķēžu dominē Eiropas mazumtirdzniecībā.
Būtiska Eiropas mazumtirgotāju stratēģija ir tā saukto lielveikalu zīmolu jeb privāto preču zīmju produktu (angliski – private labels) ražošana. Tā vietā, lai pirktu un pārdotu neatkarīgu kompāniju produktus, lielveikali arvien biežāk iegūst un pārdod produktus ar savu zīmolu.
Eiropā šādā veidā tiek pārdoti 66% visas apelsīnu sulas. Pētījums rāda, ka
lielveikali neuzņemas savu daļu atbildības par piegādes ķēdēm un to produktiem.
Tāpēc petīcijas mērķis ir panākt, lai Eiropas lielveikali ievieš sociālus un vides standartus savu zīmolu produktu piegādes ķēdēs.