Lietuvas Seima pieņemtais likumprojekts, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas atomelektrostacijas (AES) Baltkrievijā un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs, palīdzēs pievērst Astravjecas drošības jautājumam lielāku uzmanību diskusijās Briselē, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāte Rebeka Harmsa.
Kā piektdien pēc tikšanās ar Lietuvas Seima spīkeru Viktoru Pranckieti uzsvērusi Harmsa, kas šobrīd uzturas Viļņā, lai gan šo Seima lēmumu var saukt par novēlotu, tomēr ekonomiskā ziņā tas ir ļoti svarīgs solis «pret Maskavas un Minskas plāniem pārdot Eiropai ļoti lētu elektroenerģiju, kas ražota nedrošās kodolspēkstacijās».
«Uzskatu, ka šim lēmumam būs atskaņas Briselē, un tas parādīs, ka Lietuvas cilvēki sākuši daudz nopietnāk diskutēt un pieņemt lēmumus šai jautājumā,» viņa norādījusi.
Vācijas «zaļo» pārstāves vērtējumā Astravjecas jautājums īpaši aktuāli skan šobrīd, tuvojoties Černobiļas kodolkatastrofas gadadienai.
«Ir skaidrs, ka Ignalinas AES bija jāslēdz drošības apsvērumu dēļ, taču šo pašu iemeslu dēļ Eiropas Savienībai tagad jādara vairāk, lai pasargātu Lietuvas, Polijas un visu Baltijas kaimiņvalstu pilsoņus no liela riska, ko rada Astravjecas AES,» uzsvērusi Harmsa.
Vienlaikus viņa atzinusi, ka Eiropas institūciju iespējas ietekmēt Baltkrievijas lēmumus ir ierobežotas.
«Eiropas Komisija strādā šai virzienā, mēs izdarīsim lielāku spiedienu, bet, patiesību sakot, EK nevar lemt par to, kas notiek Baltkrievijas teritorijā. Mēs mēģinām celt šo jautājumu gaismā,» sacījusi Harmsa, kas pirms desmit dienām kopā ar trim EP deputātiem no Lietuvas gribēja apmeklēt Minsku, tikties ar Baltkrievijas izpildvaras un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un apciemot spēkstacijas būvlaukumu, taču šī delegācija netika ielaista valstī.
Pēc deputātes teiktā, viņa pati saskaņojusi šo vizīti un sākotnēji saņemta atbilde, ka tāds brauciens ir iespējams, taču vēlāk Minskas pārstāvji paziņojuši, ka EP deputātu vizīte netiks organizēta.
Kā norādījis EP deputāts no Lietuvas Petrs Auštrevičs, kam arī neizdevās apmeklēt Astravjecu, Lietuvai jāmācās skaidrāk runāt par šo jautājumu.
«Tas ir it kā simbolisks solis, bet Lietuva līdz šim nav spējusi (..) to izcelt Eiropas kontekstā. Lielākoties tiek uzskatīts, ka tā ir Lietuvas un Baltkrievijas attiecību detaļa, kaut kas tāds neskaidrs, sak, mēs ar kaut ko neesam apmierināti un pārmetam kaimiņvalstij. Kamēr šis jautājums netiks izvirzīts Briselē, mēs nepanāksim mērķus, ko esam izvirzījuši,» viņš piebildis.
Saskaņā ar jauno likumu, ko ceturtdien pieņēma Lietuvas Seims, kaimiņvalsts kodolstacija par nedrošu tiek atzīta, ja tās būvniecībā vai darbībā nav ievērotas vides vai radiācijas un kodoldrošības prasības, pārkāpti starptautiskie līgumi un konvencijas, un spēkstacija apdraud Lietuvas valsts drošību, vidi vai sabiedrības veselību savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai tehnoloģisko specifikāciju dēļ.
Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgmants Vaičūns iepriekš paziņoja, ka Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija un šobrīd apturētais Baltijas AES projekts Krievijas Kaļiņingradas apgabalā rada Lietuvai apdraudējumu un pārkāpj konvenciju par kodoldrošību, kas nosaka, ka šādu objektu būvlaukumu izvēle jāsaskaņo ar kaimiņvalstīm un jāizvērtē to iespējamais kaitējums cilvēkiem, dabai un pilsētvidei.
Pērn jūnijā Lietuvas valdība apstiprināja Astravjecas AES un citu trešo valstu kodolstacijās ražotās elektroenerģijas embargo plānu, kas paredz, ka tās imports uz Lietuvu un vienlaikus citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiktu organizēts tikai caur elektrības biržas «Nord Pool» Lietuvas zonu. Polija nesen paziņoja, ka pievienojas Lietuvas iniciatīvai.
