Pētījums: Idealizēta «Straumēnu» viensēta ir pagātne

Pētnieks norādīja, ka vide Latvijas viensētās svārstās no ļoti modernas līdz paplukušai, kurā trūkst kapacitātes un prāta, lai paceltu to līdz estētiskuma līmenim. Pētījumā apkopoti gan pagātnes priekšstati par ainavu, gan mūsdienu saimnieku domas par to, kas ir kvalitatīva viensētas ainava.

Kleperis stāstīja: lai gan viensētu vēsture ir sena, grūdienu tai devusi tieši agrārā reforma pagājušā gadsimta 20. - 40. gados, kad izveidots aptuveni 67 tūkstoši viensētu. Pēc «Jāņa sētas» datiem,

pašlaik Latvijā ir 142 tūkstošu apdzīvotu viensētu un aptuveni 27,5 tūkstoši, kuras ir pamestas.

Pētnieks piebilda, ka ne katra nācija var lepoties ar viensētām, bet tāpat arī reti kur notikusi tāda «spēlēšanās» ar zemi kā Latvijā - intensīvai saimniekošanai agrārās reformas laikā sekoja kari, kolektivizācija, kuras rezultātā notika vērienīgi apmežošanas darbi, kā arī meliorācija. Savukārt, Latvijai atgūstot neatkarību, notika privatizācija un lauksaimniecības intensifikācija. «Vienotais dabas un kultūras mantojums, kuru esam saņēmuši, ir mozaīkveida lauku ainava ar izteiktu skata perspektīvu,» skaidroja pētnieks.

Veicot mūsdienu viensētu saimnieku aptauju, aptaujāti 316 respondenti visos Latvijas novados. Rezultātos redzama cilvēku ietekmēšanās ideālos, jo viņi kvalitatīvā viensētas ainavā uzsvēruši tādus elementus kā veci koki, ābeļdārzs un pļava, kas radot plašuma un dabiskuma sajūtu, kā arī mieru un harmoniju. Cilvēki uzsvēruši dabu kā daļu no kvalitatīvas dzīves. Kāds saimnieks pat norādījis uz brīvību pačurāt savā pļavā kā daļu no viensētas dzīves labumiem. Viensētu estētikai, pēc pētījuma dalībnieku domām, traucē lūžņu kaudzes, nesakoptība un žogi, kā arī nesaskaņota arhitektūra.

Kā viensētas ainavā izzūdošus elementus saimnieki nosaukuši akas, vecus kokus, zedeņu žogus, dabiskās pļavas, siena zārdus un klētis.

Tas cieši saistīts ar izmaiņām saimniekošanas veidā, jo, lai cik estētisku un dabisku saimnieki vēlētos savu sētu, nākas saskarties ar praktiskajām vajadzībām. To parāda viņu atbildes uz jautājumu par to, ko viņi ir gatavi darīt nākotnē savā saimniecībā, - saimnieki gatavi ķerties pie ēku restaurācijas, vēlas rakt dīķi un celt pirtiņu. Cilvēki vēlas arī stādīt kokus un jaunas alejas, bet redzams, ka saimnieki sliecas uz praktiskām lietām, nevis primāri domā par to, kā varētu saimniekot dabai draudzīgāk.

Pētījuma veicēji plāno apkopot padomus saimniekošanai, savukārt Latvijas Dabas fonda vadītājs Jānis Ķuze uzskata, ka ir pat ļoti vienkāršas lietas, kuras saimnieki var veikt dabas daudzveidības veicināšanai savos īpašumos, - piemēram, atbrīvot aizaugušus kokus, ierīkot putnu būrīšus vai arī novietot savā sētā akmeņus, uz kuriem var sildīties ķirzakas.

Ķuze norādīja, ka Latvijas ainava pēdējo piecu gadu laikā ir ļoti mainījusies - vietās, kur iepriekš saimniekots, tagad notiek industriālā saimniecība vai arī tās vienkārši ir pamestas. Pēc viņa teiktā, izmaiņas apturēt nav iespējams, bet ir iespējams saņemt ieteikumus, kā darboties dabai draudzīgāk.