Bisfenols A mūs nogalina lēni un mokoši. Pieņemti stingrāki ierobežojumi

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Ir pagājuši pieci mēneši, kopš Eiropas Savienībā bisfenols A tika klasificēts kā viela, kas atstāj toksiskas sekas uz cilvēka reproduktīvo sistēmu. Pētījumi rāda, ka BPA izraisa krūts un prostatas vēzi, spontāno abortu, diabētu, sirds un asinsvadu slimības, kā arī smadzeņu darbības un uzvedības traucējumus. Eiropas komisija ir lēmusi, ka no 2020. gada tiks aizliegti kaitīgo vielu saturošie termočeki visā Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka stingrāki un plašāki aizliegumi tikai sekos. Pagaidām mēs ikdienā saskaramies ar bīstamo vielu.

Kustība «Par veselīgu Latviju» 2016. gada nogalē portālā «Manabalss.lv» sāka parakstu vākšanu par ķīmiskās vielas un hormonālā traucētāja - bisfenola A aizliegšanu pārtikas iepakojumos. Iniciatīvu ir rosinājuši desmitiem gadu ilguši pētījumi zinātnes centros, kas veicinājuši bisfenola A ierobežošanu.

Jau 2011. gadā bisfenols A tika aizliegts visā Eiropas Savienībā izmantošanai bērnu pudelītēs. Vēlāk Beļģija, Zviedrija, Francija un Dānija aizliedza bisfenola A izmantošanu visos pārtikas iepakojumos, kas domāti bērniem līdz triju gadu vecumam. 2015. gadā Francijā noteikts pilnīgs bisfenola A aizliegums visām vecuma grupām.

Bisfenols A kā hormonālais traucētājs ir atzīsts par vienu no galvenajiem vēža cēloņiem. Latvijā vēža statistika ir biedējoša.

Pēdējo 15 gadu laikā, no 2000. līdz 2015. gadam, Latvijā vēža pacientu skaits ir gandrīz dubultojies.

Tātad jāatzīst, ka veselības nozare un sabiedrība kopumā nav sapratusi un risinājusi īstos šīs nāvējošās slimības cēloņus, uzskata kustība «Par veselīgu Latviju».

Onkologu profesionālās asociācijas jau brīdinājušas, ka vēža izplatība drīzumā sasniegs epidēmijas apmērus. «Diemžēl veselības nozares centieni «cīņā ar vēzi» ir pilnīgi izgāzušies. Problēma rodas, jo visas pūles veltītas cīņai ar sekām, bet netiek pietiekami risināti šīs milzīgās problēmas īstie cēloņi,» uzskata kustības vadītāja Ilze Roze.

«Tehnoloģijas mums nepalīdz atbrīvoties no cēloņiem, tikai palīdz labāk cīnīties ar sekām. Nav saprotams pamatojums, kādēļ veselības nozare katastrofāli maz uzmanības pievērš tieši slimību cēloņiem.»

Zaļi domājošie kustības pārstāvji uzskata, ka

viens no galvenajiem slimību cēloņiem ir toksiskās vielas, ko mēs uzņemam ikdienā kopā ar pārtiku.

Mūsdienās gandrīz katrs pārtikas produkts ir iepakots kādā plastmasas iepakojumā: kārbā, plēvē vai pudelē. Bīstamākā viela, kas sastopama plastmasā, ir bisfenols A (BPA).

Tiklīdz BPA nonāk pārtikas produktos, šī kaitīgā viela ļoti ātri iesūcas audos, kas ir īpaši bīstami grūtniecēm, kā arī bērna zīdīšanas periodā. Īpaši bīstama tā ir auglim, jo BPA izraisītās anomālijas ir neatgriezeniskas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu