«Dzīvā nauda» tukšajā tarā. Mežmalu «sanitāri» drīz varēs nopelnīt

Evija Hauka
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Agnese Gulbe / LETA

«Redzēji, kaimiņš zaporožecu nopircis!» «Nuja – tukšās pudeles nodeva.» Padomju laikos šī anekdote sasaucās ar dzīves īstenību. Toreiz ar zaļo domāšanu neaizrāvās, bet arī tukšā tara apkārt nemētājās. Tā bija «dzīva nauda». Tagad daudz runājam par tīru vidi un resursu taupīšanu, bet vieglu roku izmetam plastmasas un stikla pudeles. Jautājumu par taras nodošanu likumdevējs jau desmit gadus viļā kā karstu kartupeli. Ņemot vērā vairāk nekā 10 000 cilvēku iesniegumu, ceturtdien Saeima uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) vērtēt dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu.

Bērni un dzērāji lasīja tukšās pudeles

Padomju laiku bērni no vecākiem naudu nediņģēja, jo viņiem bija cits risinājums, proti, uzkāpt bēniņos vai nolaisties pagrabā un piekrāmēt pilnu somu ar tukšajām pudelēm un burkām. Uz taras pieņemšanas punktu bija jāiet uzmanīgi – tā, lai somā negrabētu tukšās pudeles. Neērti taču! Parasti bija jāstāv rindā kopā ar dažiem no padomju darba dzīves pagurušiem «elementiem».

Tomēr desmit minūtes kauna atmaksājās – pēc brīža kabatā dusēja apaļi pieci vai pat desmit rubļi.

Vasaras nogalē gan vecāki brīnījās, kur palikušas ievārījumiem un kompotiem domātās burciņas, kas savukārt bija deficīts, bet tas jau ir cits stāsts.

Kamēr Igaunijā un Lietuvā jau labu laiku sekmīgi darbojas dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, kurā cilvēki par naudu var nodot PET un stikla pudeles, kā arī alumīnija bundžas, Latvijā turpina ieviest atkritumu šķirošanas sistēmu, kurai nav nekādas vainas,

vien ar motivāciju «tagad es domāšu zaļi» nepietiek.

Cilvēku motivē nauda – gan miljonāru, gan bomzīti, kurš, ja vien ar to varēs nopelnīt dienišķajam aliņam, izlodās visus grāvjus un krūmus, meklējot tukšās pudeles.

Igaunija soli priekšā

«Aizvedām divus maisus skārda bundžu, kas bija sakrājušās mājās, un nopirkām kasti ar labu alu,» stāsta labi ģērbusies, kopta kundze. Viņa ar dzīvesbiedru taru nodevusi Igaunijā, kur par vienu vienību (jebkuru) var saņemt 10 centus. Desmit minerālūdens pudeles vai alumīnija bundžas - un lats jau kabatā! Vienīgais nosacījums - alumīnija bundžas nedrīkst būt saspiestas, jo tad taras pieņemšanas automātiskā sistēma tās nespēj atpazīt. Pie mums dažās vietās iespējams nodot stikla burkas un standarta alus pudeles par 5 centiem. Pat mežmalu «sanitārus», kas dienišķā aliņa vārdā gatavi uz lieliem varoņdarbiem, tas īpaši nemotivē.

Latvijā ledus izkustējās šā gada martā, kad platformā «Manabalss.lv» iniciatīva «Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu» savāca vairāk nekā 10 000 parakstu. Saeimai kolektīvais iesniegums bija jāņem vērā.

«Latvijā vēsturiski izveidojies tā, ka pie mums jau pirms vairākiem gadiem ieviesa atkritumu šķirošanas sistēmu. Izveidotā depozītsistēma konkurēs ar atkritumu šķirošanu. Tieši tāpēc mēs 10 gadus nespējam izlemt, kā rīkoties,» skaidro biedrības «Zaļā brīvība» pārstāvis Jānis Brizga.

Kāpēc ir svarīgi nodot tukšās dzērienu pudeles? «Tiek saudzēta vide un taupīti resursi.

Plastmasu iespējams pārstādāt apmēram desmit reizes. Stikla pudeles var lietot atkārtoti.

Otrs variants: stiklu var pārkausēt - bezgalīgi daudzas reizes. Jāņem vērā, ka, ražojot stiklu, tiek patērēts daudz enerģijas. Arī alumīnija ražošanā vides piesārņojums ir milzīgs. Pārstrādājot izmešu ir krietni mazāk,» stāsta vides eksperts. Nav jau gluži tā, ka mēs šobrīd par iepakojuma pārstrādi nemaksājam - dabas resursu nodokli čekā neredzam, bet preces cenā tas tomēr atspoguļojas.

Ledus izkustējies

VARAM līdz nākamā gada 1.martam Saeimā jāiesniedz informatīvs ziņojums par iespēju veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, lai noteiktu PET pudeļu, stikla pudeļu un skārdeņu, kā arī cita veida iepakojuma depozītu sistēmas izveides principus.

Tāpat Saeima uzdeva informatīvajā ziņojumā iekļaut informāciju par sabiedrības, pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju izglītošanas pasākumiem atkritumu šķirošanas jomā, kā arī vērtēt citu Baltijas valstu pieredzi tukšā dzērienu iepakojuma apsaimniekošanas, tostarp depozīta sistēmas jomā.

Lēmuma projektu sagatavojusi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, ņemot vērā šā gada martā 10 594 Latvijas pilsoņu Saeimā iesniegto kolektīvo iesniegumu «Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu».

Kolektīvajā iesniegumā norādīts, ka gan Igaunijā un Lietuvā, gan arī daudzās citās Eiropas Savienības valstīs ir ieviesta dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, kas dod iespēju iedzīvotājiem saņemt atlīdzību par izlietoto stikla vai PET pudeļu un skārdeņu nodošanu.

Latvijā šādas sistēmas nav, un iniciatīvas autori, uzsverot, ka tas veicina apkārtējās vides piesārņošanu, aicina Saeimu lemt par depozīta sistēmas izveidošanu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu