Pirms pāris gadiem sabiedrība smīkņāja par katru censoni, kurš uzdrīkstējās sākt audzēt vīnogas plašpatēriņam. Tagadējā situācija, kad Latvijā jau ir krietns pulks veiksmīgu vīnogu audzētāju, strauji atspēkojusi pieņēmumu, ka mūsu zemē izaudzēt gardas vīnogas nav iespējams. Kas tad ir tas svarīgākais, kas nepieciešams, ja esi arī sevī sajutis izaicinājumu pamēģināt?
Par to mums pastāstīja vīnogu stādu audzētājs un šķirņu kolekcionārs Gatis Kužums. Gata saimniecība atrodas Bauskas novadā, Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā, kur pašlaik pārbaudes nolūkos dārza apstākļos tiek audzētas vairāk nekā 300 vīnogu šķirnes divos laukos Saulainē un Mežotnē. Katru gadu kolekcija papildinās ar 50 jaunām šķirnēm, atmetot mūsu apstākļiem nepiemērotās.
«Vīnogu audzēšanu iesāka mans tēvs pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā. Pirmā vīnoga mūsu dārzā bija ‘Zīda Ķekars’, kuru vēlāk aizstāja tēva drauga un domubiedra Paula Sukatnieka izveidotā šķirne ‘Supaga’, un tā vēl joprojām aug un ražo tai pašā vietā tēva mājās Bauskas pilsētā. Nebiju nemaz domājis turpināt tēva aizsākto, jo likās, ka tās 20 šķirņu vīnogas, kuras tēvam auga, ir tās labākās Latvijas apstākļiem un nekas jau nu labāks pie mums izaugt nevar. Pēc tēva aiziešanas mūžībā pagāja trīs gadi, kad rudenī pie mājas necilā vīnogu krūmā ieraudzīju divus izcilus vīnogu ķekarus ar lielām ogām. Kad tās nogaršoju, sapratu - ja tādas vīnogas var izaugt Latvijā, tad tādām nu patiešām ir nākotne!
Vērīgāk ieskatoties, pie sienas uz stieples atradu arī šķirnes nosaukumu – ‘Osobij’. Tā manā mantojumā nonāca izcila deserta vīnogu šķirne.
Ar to tad arī aizsākās mana aizraušanās ar vīnogām un jaunu galda vīnogu šķirņu meklēšana un pārbaude,» par visa aizsākumu stāsta Gatis Kužums.
Ar ko sākt?
Vajadzīga auglīga vieta
Lai vieta nav smilšaina(ja tīra smilts, būs daudz jāielabo), ir saulaina un nav mitra. «Visvērtīgākais, ja velēnkarbonāts, kāBauskas apkaimē. Tā skaitās visauglīgākā zeme. Vēl šādas augsnesir Dobeles rajonāun Jejgavas rajonāun pa kriksītim citur.» zina stāstīt vīnogu audzētājs Gatis Kužums.
Pirms stādīšanas jāpārbauda vai apakšā nav āderes. Tad augs var nīkuļot.
Lai daudz saulītes
Vīnogām patīk daudz saules, tāpēc ieteicams tās stādīt dienvidu vai dienvidrietumu pusē. Noteikti nederēs mājas ziemeļu siena.
Sāc ar bedri
Iesākumā izrok bedri, kurā sapilda trūdošus kūtsmēslus, kompostu, melnzemi, neitralizētu kūdru.un vēl pieber granti,To visu sajauc, lai zeme ir irdena un nelīp.Veidojot lielākus stādījumus, paredzēto platību dziļi apar un kad augsne sasēdusies, stāda.
«Pēc stādīšanas kārtīgi salej un vairāk nelaista. Vīnoga nav gurķis tai mitrums pietiks,» brīdina vīnogu audzētājs.
Vīnogu stādi amatieriem
Pilnīgiem amatieriem vīnogu audzētājs iesaka sākt ar P. Sukatnieka šķirnēm(Zilga un Supaga). «Ar garantiju visā Latvijā var stādīt arī tādas šķirnes kā Valiant un Žemčug belij. iesaka Gatis Kužums. Ja gatavojas stādīt lielākas platības. Vīnogu audzētājs iesaka nepirkt uzreiz stādus lielām platībām, bet
paņemt no katras izvēlētās šķirnes pa 10 stādiem un pavērot, kā tās aug.
Kad stādīt?
Vīnogas var stādīt tikai maijā, pēc salnām, līdz 1. jūlijam! «Es parasti atzīstu, ka iestāda līdz Jāņiem. Protams, ir izņēmumi – pats esmu stādījis 10. jūlijā un vainas nav, bet nu jo ātrāk, jo labāk ieaug,» stāsta Gatis Kužums.
Kopšana
«Nav nepareizu kopšanas variantu, ja stāds aug un ražo. Cik vīnogu audzētāju – tik daudz ideju un jaunatklājumu. Protams, nevajag aizlaist un vīnogas ir jākopj. Jāsaprot, ko tu audzē un kā to darīsi,» uzsver Gatis Kužums.
Padomi
galvenais ir spēcīgas un veselīgas saknes, nevis zaļais dzinums, tāpēc noteikti iesakāms novērtēt stāda saknes daļu.
Ja vēlies satikt Gati klātienē un uzzināt vairāk par vīnogu šķirnēm unstādīšanu , tad apmeklē ikgadējo izstādi «Latvijas vīnogas», kas norisināsies 23. un 24. septembrī Bauskas pils viesmīlīgajās telpās. Izstādes laikā būs iespēja arī doties aplūkot Gata vīnogu laukus ekskursijās!
