Šodien vairākās kristiešu mājās iedegsies pirmās Adventes laika svecīte, kas vēsta, ka baltie Ziemassvētki jau tuvojas. Tāpat daudzviet Latvijas pilsētās tiks aizdegts vēl kāds svētku vēstnesis - izrotāta Ziemassvētku egle. Nedēļas nogalē notiek arī vairāki gadatirgi un pasākumi. Kāds šo laiku pavada dziļā pārliecībā un saskaņā ar baznīcas kalendāru un vēstījumiem, citiem tas ir vienkārši Ziemassvētku tuvošanās laiks.
Lai vai kā, ir vērts atkārtot, ko īsti šis miera laiks jau izsenis simbolizē, kādas krāsas tam piedēvētas un ko katra svētdiena apzīmē.
* Kristīgajiem četras nedēļas ilgais Advents ir kristietības reliģijas centrālās figūras - Jēzus Kristus gaidīšanas laiks; latīņu valodas vārds «advenire» nozīmē «atnākšana».
* Adventa laiks ir saistīts ar diviem atslēgas vārdiem: atnākšana un gaidīšana. Tā ir gatavošanās Ziemassvētkiem, ar kuriem beidzas šis laiks. Tā ir gatavošanās Jēzus Kristus pirmās atnākšanas pieminēšanai. Pēc baznīcā sludinātā, pirmo reizi Jēzus Kristus nācis pazemībā, mīlestībā, piedošanā.
*Katrai Adventes svētdienai baznīcas liturģijā ir sava nozīme. Pirmās svētdienas tēma ir kunga gaidīšana - kad viņš nāks, viss tiks atjaunots - pasaule un katrs cilvēks. Otrā svētdiena mudina cilvēku «gatavot kungam ceļu», atvērties jaunajam un dievišķajam. Trešajā svētdienā baznīca priecājas par tuvojošos Kristus nākšanu un pestīšanu. Ceturtajā svētdienā uzmanība ir vērsta uz Mariju, kas nes zem sirds Dieva dēlu un drīz dāvās Jēzu pasaulei.
*Mūsdienās Adventes svētdienās bieži tiek lietots šāds tematisks iedalījums:
1. svētdiena — Dieva solījums par pasaules Pestītāju Ēdenes dārzā;
2. svētdiena — praviešu solījumi Vecajā Derībā par pasaules Pestītāja nākšanu;
3. svētdiena — Jāņa Kristītāja norādījumi par Pestītāju tautas vidū;
4. svētdiena — Kristus norādījumi par Viņa otro atnākšanu Lielajā Tiesas Dienā.
*Adventa laiks ir sevis izvērtēšanas un vienlaikus labošanās, sirds izmaiņas laiks, kad cilvēks dodas prom no tā, kas viņu apsūdz, pie tā, kas viņu attaisno.
*Pirmo Adventes vainagu 1833. gadā, izpušķojot koka krustu ar egļu zariem un iededzot 23 sveces, pasaulei dāvināja Hamburgas bērnu patversmes bāreņi.
*Klasiski Adventes vainagu pin no priežu, egļu, tūju vai kadiķu zariem, kas liecina par cerību un mūžīgo dzīvību. Tas, ka šis koks vienmēr ir zaļš, norāda uz to, ka mēs gatavojamies vienmēr esošā, mūžīgā valdnieka dzimšanai, nākšanai pasaulē.
*Aplis ir mūžīga ritējuma zīme. Un sveces, kuras aizdedzinām katru svētdienu, aizvien vairāk izgaismo ceļu, pa kuru Dievs mums tuvojas. Tā gredzena forma simbolizē uzticību Dievam, viņa solījumiem. Adventes vainags norāda arī uz Kristu kā karali un uzvarētāju pār tumsu.
*Adventes vainaga dekorēšanai var izmantot sarkanas vai violetas lentes. Sarkanā krāsa simbolizē Jēzus mīlestību uz cilvēkiem, violetā – grēku nožēlu un atgriešanos līdz Kristus otrreizējai atnākšanai.
*Latviešu valodnieks Jānis Endzelīns ir piedāvājis Adventes laiku dēvēt vīriešu dzimtē, tas ir, par Adventu, bet katru tās svētdienu sieviešu dzimtē — par Adventi.
Daudziem no mums Advents ir tas laiks, kad klusām gaidām pienākam Ziemassvētkus. Četru svētdienu garumā mūsu mājās iemirdzas sveces liesmiņa, kurai simboliku varam pielīdzināt katrs pēc savām izjūtām. Tas ir meklējumu sevī laiks. Dienas, kad esam kopā ar ģimeni, sev tuvajiem. Lai mierīgs šīs svētku gaidīšanas laiks!
