Ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu cieši saistītais metalurģijas magnāts Kantors apsūdzēja Igauniju un Latviju, ka tās noliedz padomju Sarkanās armijas lomu Austrumeiropas atbrīvošanā no nacistiem, un paziņoja, ka šāds uzskats pielīdzināms holokausta noliegšanai.

"Eiropas Savienība kādu oportūnistisku un politisku iemeslu dēļ nepievērš pienācīgu uzmanību tam, kas notiek Latvijā un Igaunijā," dienu pēc Putina līdzīgām apsūdzībām paziņoja Kantors.

"Latvija un Igaunija jau ir pārkāpusi visas pieņemamās robežas. Kādam vajadzētu sacelt trauksmi, jo Sarkanās armijas lomas noliegšana Eiropas atbrīvošanā no fašisma ir dziļa liekulība. Tā ir pielīdzināma holokausta noliegšanai. Vai Aušvica atbrīvojās pati no sevis? Vai nāves nometnes Polijā? Nē!"

Pēc viņa domām, vajadzētu iejaukties Eiropas Padomei.

"Eiropas Padome nepietiekami novērtē Baltijas neonacisma problēmu, jo pret šo problēmu vajadzētu cīnīties jau saknē, sākotnējā ikdienišķā līmenī, nevis tad, kad tā kļūst par valsts ideoloģiju," uzskata Kantors.

Kā jau ziņots, Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Igaunijas un Latvijas varas iestādes pieļauj nacistu heroizēšanu, bet Eiropas Savienība (ES) pret to izturas vienaldzīgi.

"Atklātu izbrīnu un nesapratni izraisa daži fakti, ar kuriem mēs saskaramies dažās Austrumeiropas valstīs. Mēs zinām, ka virknē Eiropas valstu holokausta noliegšana ir krimināli vajājama, tajā pašā laikā Latvijas un Igaunijas varas iestādes atklāti pieļauj nacistu un viņu līdzskrējēju heroizēšanu. Un šie fakti paliek Eiropas Savienības neievēroti," tikšanās laikā ar Eiropas Ebreju kongresa izpildkomitejas locekļiem pavēstīja Putins.

Politiķis norādīja, ka Igaunijā pēc neatkarības atjaunošanas nav notiesāts neviens nacistu noziedznieks. "Latvijā katru gadu 16.martā ar oficiālo varas iestāžu atļauju notiek neonacistu saieti, kas veltīti "Waffen SS" latviešu leģiona izveidošanas gadadienai," paziņoja Putins. "Mēs arī redzam dīvainu, teju liekulīgu dažu Eiropas struktūru attieksmi pret karavīra atbrīvotāja pieminekļa pārcelšanu Tallinā."

Putins arī pateicās Baltijas valstu ebreju organizācijām, kuras "tieši, godīgi un atklāti paudušas savu nostāju šajā jautājumā. Gribu izteikt atzinības un pateicības vārdus," sacīja Putins.

Kā vēl vienu nacistisku noskaņojumu pastiprināšanās piemēru viņš pieminēja "dažu Ukrainas politisko spēku mēģinājumus nomazgāt baltus Ukrainas Nacionālistu organizācijas un Ukrainas Sacelšanās armijas locekļus, kuri ir vainīgi ebreju masveida iznīcināšanā Ukrainā. Uzskatu to par absolūti nepieņemamu!" paziņoja Putins.

Viņš norādīja, ka Krievija ar lielu cieņu izturas pret ebreju organizāciju darbu, lai saglabātu vēsturisko patiesību par holokaustu un citiem nacisma noziegumiem, kā arī piemiņu par karavīru varoņdarbu, kuri gāja bojā, atbrīvojot Eiropu no "brūnā mēra".

Latvijas un Igaunijas amatpersonas ceturtdien noraidīja Putina apsūdzības.

Kā aģentūru LETA informēja ĀM Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā, Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) noraida Krievijas prezidenta Vladimira Putina pret Latviju vērstos izteikumus.

ĀM pauž neizpratni un kategoriski noraida jebkurus mēģinājumus piedēvēt Latvijas valstij ekstrēmisko ideoloģiju atbalstīšanu un kultivēšanu.

"Krievijas pusei ir labi zināma Latvijas valdības nostāja par totalitāro režīmu darbības izvērtējumu. Latvijas valdība vienmēr ir uzsvērusi, ka totalitāro režīmu noziegumiem pret cilvēci, tajā skaitā holokaustam, nav noilguma. Latvija ir nosodījusi un paudusi savu principiālo nostāju gan pret labējā, gan kreisā ekstrēmisma un radikālisma izpausmēm, tajā skaitā antisemītisma, ksenofobijas un citām neiecietības formām, kas Latvijas sabiedrībai ir svešas un nepieņemamas," teikts ĀM medijiem izplatītajā paziņojumā.

ĀM aicina Krievijas pusi objektīvi vērtēt Latvijas nostāju minētajā jautājumā un nemaldināt savas valsts iedzīvotājus un starptautisko sabiedrību.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) uzskata, ka Krievija līdz šim nav objektīvi izvērtējusi pagātnes notikumus un turpina vēsturi izmantot politisku mērķu sasniegšanai, aģentūru LETA informēja ministra preses sekretāre Inga Saleniece.

Ministrs aicina Krieviju nepalikt par vēstures ķīlnieci, bet domāt par nākotni un strādāt pie spriedzes mazināšanas starp kaimiņvalstīm, vēsturniekiem kopīgi izvērtējot arhīvos pieejamos vēsturiskos dokumentus.

Komentējot Putina izteikumus, Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Teniss Lukass valdības preses konferencē norādīja, ka Krievijā nacistu ir vairāk nekā Igaunijā pilsoņu.

"Krievijā atklātu nacistu ir vairāk nekā Igaunijā pilsoņu. Tādēļ Krievijas izteikumus attiecībā uz nacisma izpausmi Igaunijā nevar uztvert nopietni," sacījis Lukass. "Mēs nekādā veidā neglorificējam nacistus, bet Maskavai, kā izskatās, ļoti nepatīk, ka Igaunija nacistu laiku un staļinismu uzskata par vienlīdzīgi ļauniem un noziedzīgiem režīmiem."

"Domāju, ka ir pienācis laiks, lai mēs Putinu sāktu uzskatīt par vienkāršu politiķi un mums nevajadzētu pievērst tik daudz uzmanības tam, ko viņš saka," piebilda Lukass.

Ekonomikas un komunikāciju ministrs Juhans Partss uzskata, ka Krievijas prezidents vienkārši ir nepareizi informēts. Citādu izskaidrojumu viņa izteicieniem ministrs neredz.

"Igaunijai pastāvīgi izteiktās apsūdzības nacismā no Maskavas liecina, ka Putins nav informēts par reālajiem faktiem šajā jautājumā Igaunijā," piebilda Partss.

Finanšu ministrs Ivari Padars gan uzskata, ka Krievijas prezidenta izteikumi Igaunijai ir aizskaroši.

"Dažkārt šie komentāri pat šķiet smieklīgi. Bet tas ir tālu no joka, jo daudzi cilvēki ārpus Igaunijas var uzskatīt, ka Maskavai ir taisnība, kaut arī tā nav. Mums ir jāpaskaidro, ka tas viss, kas šobrīd tiek izplatīts, ir absolūtās muļķības," sacījis Padars.