Piektdien Vācijas parlamentā ceturto reizi valsts pēckara vēsturē notiks balsojums par uzticību valdībai, kas saistīts ar valdības lēmumu mobilizēt 3900 karavīru ASV militārās kampaņas atbalstam Afganistānā. Sociāldemokrātu deputāte Krista Lērhera ceturtdien paziņoja par savu izstāšanos no sociāldemokrātu partijas, un gaidāms, ka viņa tik un tā balsos pret Šrēdera mobilizācijas plānu. Šrēders pirmdien piedraudēja atkāpties no amata un lauzt valdošo sociāldemokrātu un Zaļās partijas koalīciju, ja netiks apstiprināta kareivju mobilizācija nosūtīšanai uz Afganistānu. Savukārt otrdien viņš pieprasīja uzticības balsojumu valdībai. Tādējādi Šrēdera valdošajai koalīcijai Bundestāgā pieder 340 vietas un vairākuma iegūšanai balsojumā nepieciešams iegūt vismaz 334 balsis. tas nozīmē, ka viņš vēl var atļauties līdz sešu SPD-Zaļās partijas koalīcijas biedru negatīvu balsojumu. SPD vadītāji ceturtdien pauda optimismu par gaidāmā balsojuma rezultātiem, jo divi citi opozicionāri tagad nolēmuši balsot par kanclera plānu. Uzticības balsojums kancleram ir tiks svarīgs, ka viens slimais sociāldemokrātu deputāts parlamentā tiks nogādāts uz nestuvēm, bet kāda topošā māmiņa, kura ir devītajā grūtniecības mēnesī, ieradīsies ārstu pavadībā. Liels jautājums ir tas, kā balsos Zaļās partijas deputāti. Pašlaik notiek intensīvas konsultācijas ar tiem astoņiem deputātiem, kuri sākotnēji bija pauduši savu opozīciju. Četri ir nosolījušies noteikti balsot "pret", bet Šrēdera palīgi pauž cerības par iespējām pārliecināt pārējos četrus. Novērotāji brīdina, ka pat Šrēdera uzvaras gadījumā novembra beigās gaidāmais Zaļās partijas kongress tik un tā var torpedēt valdību. Zaļās partijas līderi atzīst, ka 70 procenti partijas biedru un funkcionāru ir pret karu Afganistānā. Tomēr televīzijas kompānijas ZDF aptauja liecina, ka 92 procenti Zaļās partijas atbalstītāju vēlas SPD-Zaļās partijas valdības saglabāšanu. Šrēders pirmdien piedraudēja atkāpties no amata un lauzt valdošo sociāldemokrātu un Zaļās partijas koalīciju, ja netiks apstiprināta kareivju mobilizācija nosūtīšanai uz Afganistānu. Savukārt otrdien viņš pieprasīja uzticības balsojumu valdībai. Opozīcijas kristīgie demokrāti un Brīvā demokrātiskā partija (FDP), kuri iepriekš pauda atbalstu kanclera mobilizācijas plānam, tagad paziņojuši par pretēju lēmumu, jo Šrēders to saistījis ar uzticības balsojumu. Vācijas valdības lēmumam par karavīru mobilizāciju nepieciešams parlamenta vairākuma atbalsts, neraugoties uz uzticības balsojuma rezultātiem. Šrēdera koalīcijai 666 vietu parlamentā ir 340 mandāti, tādējādi viņš var atļauties līdz sešiem "pārbēdzējiem" savā nometnē un tik un tā paturēt vairākumu. Pretējā gadījumā valdība izjuks. Pieci valdošās koalīcijas deputāti - četri zaļie un viens sociāldemokrāts - paziņojuši par savu nodomu balsot pret Šrēdera plānu, jo viņi iebilst pret ASV militārajiem triecieniem pēc 11.septembra terora aktiem Ņujorkā un Vašingtonā. Pats kanclers paudis optimismu. "Esmu pārliecināts, ka varam iegūt vairākumu. Tas prasīs vēl vairāk diskusiju un pārliecināšanu, taču domāju, ka visi zina likmes īpašo svarīgumu," viņš sacīja otrdien preses konferencē pēc tikšanās ar sociāldemokrātu un Zaļās partijas deputātiem. Šrēders pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka Vācija piešķirs līdz 3900 karavīru ASV militārajā kampaņā pret Afganistānu, pamatojoties uz Vašingtonas lūgumu. Tā būtu pirmā reize Vācijas pēckara vēsturē, kad tās karavīri piedalītos militārās operācijās ārzemēs. Ja Šrēders nespēs iegūt savu sabiedroto atbalstu balsojumā par mobilizāciju, tas graus viņa pausto solījumu par "neierobežotu solidaritāti" ar ASV cīņā pret starptautisko terorismu. Ja Šrēders balsojumā zaudē, nebūs iespējama plānotā karaspēka mobilizācija Afganistānas operācijai. Tad iespējami vairāki varianti. * Maincas universitātes konstitucionālo tiesību speciālists Frīdhelms Hufens uzskata, ka, visticamāk, Šrēders lūgs valsts prezidentu Johannesu Rauu izsludināt jaunas vēlēšanas. * Visticamāk, ka Šrēders no valdības atlaidīs Zaļo partijas ministrus, ieskaitot ārlietu ministru Joški Fišeru, bet pats paliks amatā līdz nākamajām vēlēšanām. Pastāv arīdzan citas alternatīvas. * Šrēders var izveidot koalīciju ar liberālo Brīvo demokrātisko partiju, taču tas viņam dotu vēl mazāku vairākumu, jo FDP ir 43 deputāti jeb par četriem mazāk nekā Zaļajai partijai. Turklāt alianse ar FDP, kas orientēta uz biznesu un nodokļu samazināšanu, var saniknot daļu no sociāldemokrātu kreisā spārna pārstāvjiem. * Cits variants ir sociāldemokrātu savienība ar kristīgajiem demokrātiem (CDU), tomēr tā ir maz iespējama, jo sociāldemokrāti nevēlas spēcināt kristīgos demokrātus pirms 2002.gada septembrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām. * Šrēders var mēģināt vadīt mazākuma valdību, taču tā var būt pārāk nestabila. * Šrēders var demisionēt. Tad viņam būs jāpaliek kanclera amatā līdz jaunas valdības izveidei. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo partiju izvietojumu Bundestāgā un sociāldemokrātu procentuālo pārsvaru, ir grūti atrast acīmredzamu alternatīvu kandidātu kanclera amatam. Ja Šrēders zaudē piektdienas balsojumu, viņam būs 21 diena jaunas valdības izveidei, pretējā gadījumā Vācijā būs pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas - visticamāk, 3.februārī. ZDF aptauja liecina - ja vēlēšanas notiktu tagad, tad SPD iegūtu 41 procentu balsu, salīdzinot ar kristīgo demokrātu alianses (CDU/CSU) 38 procentiem. FDP iegūtu 7 procentus, bet Zaļā partija - 5 procentus.