Centra direktors Dr. Efraims Zurofs svētdien paziņoja, ka sakarā ar noilguma ierobežojumiem slepkavības lietās Zviedrijas valdība principā atsakās ne vien vajāt, bet arī sākt izmeklēšanu pret zviedru nacistiskajiem noziedzniekiem vai arī tiem, kuri ieradās no Baltijas valstīm un atrada patvērumu Zviedrijā. Zurofs par to izteica īpašu nožēlu, jo Zviedrijā izglītības darbs holokausta jautājumos tiek veikts labāk nekā jebkur citur pasaulē. Jeruzalemes Vīzentāla centra direktors laikrakstam norādīja, ka juristi apšauba Zviedrijas likumu par noilgumu, norādot, ka starptautiskie likumi varētu attiekties uz noziegumiem, kas saistīti ar genocīdu. Viņš esot lūdzis Zviedrijas premjerministru Jēranu Pērsonu grozīt likumu, taču nesekmīgi. Zurofs ierindoja Zviedriju līdzās Sīrijai, kas pastāvīgi noliegusi, ka bēdīgi slavenais nacistiskais noziedznieks Aloīzs Brunners dzīvojot Damaskā, "neraugoties uz pārliecinošiem pierādījumiem par pretējo". Nesen Brunneram prombūtnē tika piespriests mūža ieslodzījums Francijā, kas līdz ar Vāciju, Austriju, Slovākiju un Poliju pieprasījusi viņa izdošanu. Pārējo valstu vidū, kuras saņēmušas sliktu novērtējumu, ir Venecuēla un Kolumbija. Pārskata posmā no 2001.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.martam centrs iesniedzis Venecuēlai sarakstu ar 18 aizdomās turētiem nacistiskajiem kara noziedzniekiem no Baltijas valstīm, kuri esot emigrējuši uz Venecuēlu, un līdzīgu sarakstu ar 11 aizdomās turētām personām Kolumbijai, taču neviena no šīm valstīm nav atbildējusi, teica Zurofs. Neraugoties uz situāciju šādās valstīs, Zurofs pauda pārsteigumu, cik daudz nacistisko noziedznieku tiek atklāts gandrīz 57 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām. "Faktiski katru mēnesi kaut kur pasaulē tiek atklāts kāds nacistiskais noziedznieks," apgalvoja Zurofs. Viņš uzsvēra, ka ASV un nedaudz mazākā mērā Kanāda ir guvušas vislabākos rezultātus nacistisko kara noziedznieku vajāšanā, taču nevis par kara noziegumiem vai genocīdu, bet gan par imigrācijas un naturalizācijas likumu pārkāpumiem, kurus ir vieglāk pierādīt. Pārskata periodā Amerikas Savienotajās Valstīs notiesātas sešas personas, bet Kanādā - trīs. Raksturojot Kanādu, Zurofs norādīja, ka tā līdz ar Vāciju šajā jomā ir guvusi pieticīgus panākumus. Šajā kategorijā iekļauta arī Polija, kas nesen nodibinājusi Nacionālās piemiņas institūtu. Pārskata posmā Polijā viens cilvēks notiesāts par genocīdu un sākta izmeklēšana 48 lietās. To valstu sarakstā, kuras guvušas minimālus panākumus, iekļautas Lietuva, Francija un Itālija. Īpaši asi Zurofs kritizēja Lietuvu, kas izveidojusi Speciālās izmeklēšanas nodaļu, kura sākusi izmeklēt 100 jaunas lietas, taču neviens lietuviešu nacistiskais noziedznieks nav nosēdējis nevienu dienu cietumā. "Faktiski tas nozīmē, ka nacists, kuram ir laba veselība, var būt pārliecināts, ka viņš paliks brīvībā, kamēr nebūs pārāk slims, lai stātos tiesas priekšā," teica Zurofs. Itālijā un Francijā esot lielas grūtības vērsties pret vietējiem nacistu kolaboracionistiem. Par Lielbritāniju un Skotiju, Horvātiju, Igauniju, Kostariku, Austriju un Austrāliju pārskatā teikts, ka to pūliņi ir bijuši nepietiekami vai neveiksmīgi. Runājot par Austrāliju, uz kurieni pēc Otrā pasaules kara aizbēga simtiem, ja ne tūkstošiem, kolaboracionistu un noziedznieku, Zurofs norādīja, ka tā nav veikusi nekādas juridiskas darbības ne pret vienu no viņiem. Pēc viņa teiktā, Austrijai vajadzēja būt vienai no līderēm nacistisko noziedznieku vajāšanā, taču tā izdarījusi ļoti maz. Pārskata posmā tika sākta izmeklēšana 10 jaunās lietās, taču nevienā netika pasludināts notiesājošs spriedums un netika ierosināta neviena jauna lieta. Kā izteicās Zurofs, abās valstīs politiskais klimats nav labvēlīgs.