Eiropas nākotnes konvents patlaban turpina intensīvu darbu, lai pabeigtu konstitūcijas projektu līdz ES līderu sammitam, kas 20. un 21.jūnijā notiks Grieķijā. Tomēr viedokļu atšķirības ES pašreizējo un nākotnes dalībvalstu vidū joprojām ir ļoti lielas un pat pieaug. "Mums ir tāda sajūta, it kā mēs pastāvīgi censtos noliekt vējdzirnavu spārnus," izteicies Eiroparlamenta un Nākotnes konventa loceklis Elmars Broks. "Tas mazajām dalībvalstīm nav pieņemami. Vai tad mēs gribam Eiropā direktorātu, kad sešas lielās valstis izlemj visu? Ja tā, tad tas būtu Eiropas Savienības gals," preses konferencē Briselē sacīja Broks, kurš pārstāv Vācijas kristīgos demokrātus. Viņš apsūdzēja bijušā Francijas prezidenta Valerī Žiskāra d''Estēna vadīto prezidiju nevērīgā attieksmē pret 105 locekļu konventa vairākuma un ES mazo dalībvalstu viedokli. Prezidijs piedāvā izveidot ilgtermiņa prezidenta amatu Eiropas Padomei, kas, apvienojot dalībvalstu līderus, būtībā ir ES valdība. "Lielo valstu sešinieks" - Vācija, Lielbritānija, Francija, Itālija, Spānija un Polija - šo priekšlikumu atbalsta. Kā zināms, līdz šim ES prezidentūra pēc rotācijas principa ik pusgadu pāriet citai dalībvalstij, neatkarīgi no valstu lieluma. ES konstitūcijas projekts arī paredz nemainīt Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, tādējādi liedzot iespēju redzēt savus pārstāvjus ES izpildinstitūcijā valstīm, kuras paredzēts uzņemt ES jau nākošgad, kaut gan EK darbojas visu dalībvalstu interesēs. Patlaban EK sastāvā ir pārstāvētas tikai 15 pašreizējās dalībvalstis, tāpēc 10 nākotnes dalībvalstis pieprasa konstitūcijas projektu mainīt. Elmars Broks uzsver, ka jauno priekšlikumu pieņemšanas gadījumā EK kļūs par "mašīnu, kas uzturēs vienotā tirgus darbu", bet Eiropas parlaments - par "gumijas zīmogu", kamēr īstā vara būs Eiropas Padomē ietilpstošo valstu nacionālo valdību rokās. Viņš apsūdzēja d''Estēnu un viņa vadīto prezidiju konventa locekļu iesniegto 1500 labojumu ignorēšanā, kaut gan šie labojumi attiecās uz būtiskiem konstitūcijas projekta punktiem institūciju un ārpolitikas jautājumos. "Tas apliecina, cik daudz ticis paveikts aiz slēgtām durvīm. Tas apliecina, ka šeit noris liela politiska spēle," uzsvēra Broks. Jaunāko konstitūcijas projektu atkārtoti kritizējusi arī EK, paziņojot, ka konventam tas ir jāuzlabo. EK īpaši vēlas, lai konstitūcijā tiktu skaidri pateikts, ka tā pārstāv Eiropas Savienību visās ārlietās, izņemot kopīgo ārējo un drošības politiku. Šī prasība, kuras izpildīšana tiek vērtēta kā maz ticama, dotu EK iespēju pārstāvēt ES starptautiskajās finanšu institūcijās, kur katra dalībvalsts patlaban pārstāv pati sevi. Konstitūcijas projektā arī paredzēts radīt ārlietu ministra amatu. Viņa sēdeklis atrastos EK, taču šo amatpersonu ieceltu nacionālās valdības, kurām tā arī "atskaitītos". Vēl viens trieciens dziļākas integrācijas piekritējiem ir Francijas un Lielbritānijas uzvara kampaņā par nacionālā veto saglabāšanu Eiropas ārpolitikas veidošanā, dzēšot cerības par pāreju uz balsojumu ar balsu vairākumu. Laikraksts "Financial Times" otrdien norāda, ka tas ir trieciens tiem, kuri domāja, ka Eiropas Savienība (ES) var efektīvi strādāt pasaules līmenī tikai tad, ja tā pārtrauc sistēmu, kurā par ārpolitiku bija jāvienojas vienbalsīgi. Jaunajā konstitūcijas projektā ir skaidri pateikts, ka tikai gadījumos, kad valdību vadītāji lūgs ES ārlietu ministru izveidot detalizētus plānus par kopīgās politikas īstenošanu, tiks piemērota nobalsošana ar balsu vairākumu. Vēl viens strīdīgs ārpolitikas priekšlikums - ES diplomātiskā dienesta izveidošana - arī neparādīsies konstitūcijā, lai arī tas var tikt izveidots ar citu nosaukumu. D''Estēns un viņa tuvākie padomdevēji jeb prezidijs pilnu ES konstitūcijas projekta tekstu prezentēs šodien.