Saistībā ar Otrā pasaules kara vēsturi īstu noslēpumu vai neatrisinātu mīklu palicis pavisam maz. Par vienu no tādām var uzskatīt Vācijas fīrera Ādolfa Hitlera vietnieka nacistu partijas lietās, ministra bez portfeļa, trešās augstākās amatpersonas nacistu hierarhijā Rūdolfa Hesa lidojumu uz Lielbritāniju 1941. gada maijā. Reti par kuru vēstures notikumu ir izteikts tik daudz minējumu, bet dots tik maz neapstrīdamu un patiesi pārliecinošu atbilžu.
Līdz pat šodienai vēsturnieki strīdas, vai Rūdolfs Hess lidoja uz savu risku, ar Ādolfa Hitlera piekrišanu vai pat pēc viņa pavēles. Pēdējie dokumenti, kas attiecas uz "Hesa lietu", vēsturniekiem kļūs pieejami tikai 2018. gadā! Vai tie dos iespēju salikt visus iztrūkstošos punktus uz "i"? Dzīvosim, redzēsim! Tomēr, ja atbilde būtu jāsniedz šodien, drīzāk tā būtu noraidoša, nevis apstiprinoša.
Daudz neskaidrību ir arī par pašu Hesu, viņa personību un dzīvi. Vai nacisma "bībeles""Mana cīņa" ("Mein Kampf") faktiskais līdzautors bija psihopāts vai tikai garīgi nelīdzsvarots cilvēks? Vai Nirnbergas galveno kara noziedznieku prāvā (1945. gada 20. novembris – 1946. gada 1. oktobris) uz mūžu notiesātā fīrera uzticamā līdzgaitnieka vietā Špandavas cietumā sēdēja dubultnieks? Un beidzot – vai 1987. gada 17. augustā 93 gadus vecais Hess izdarīja pašnāvību vai arī – kā reizēm apgalvots – viņu nogalināja?
Hess ir veco un jauno nacistu neapstrīdama kulta figūra. Atskaitot Hitlera dzimšanas dienu, viņiem nav nekā svētāka par fīrera vietnieka nāves dienu. Rūdolfa Hesa pielūdzēji ik gadu dodas "svētceļojumā" uz Vunzīdelu (Bavārijā) – vietu, kur viņš apglabāts. Galēji labējām vācu aprindām Hess ir paraugs un pielūgsmes objekts, jo viņš, lūk, 46 gadus bijis apcietinājumā, vispirms Lielbritānijā, pēc tam – Vācijā, bet visu laiku atturējies izteikt kaut vismazāko nožēlu par savu noziedzīgo darbību un nacistisko pagātni. Viņa leģendārie vārdi Nirnbergas procesā: "Es neko nenožēloju" kļuvuši par neonacistu cīņas saucienu. Demokrātiski noskaņoto publicistu mēģinājumi pierādīt, ka Hess nebija nekas vairāk kā "mākslīgi radīta liela personība", līdz šim nav guvuši cerētos panākumus.
Vai Hesa "uzmācīgā ideja"?
Pirms došanās uz britu salām Rūdolfs Hess veica nopietnu sagatavošanās darbu, vairākas reizes izmēģinot moderno vācu iznīcinātāju "Messerschmitt – 110", kas bija pielāgots tāliem lidojumiem. Viņš arī ļoti detalizēti un skrupulozi izpētīja ieplānotā lidojuma maršrutu: Augsburga – Glāzgova (Skotija), kuras apkaimē atradās hercoga Hamiltona īpašumi. Hess bija ieplānojis tikties ar hercogu, jo uzskatīja viņu par īpaši lielu Vācijas draugu un dedzīgu abu valstu izlīguma piekritēju, kuram bija liela ietekme un pazīšanās britu valdošajās aprindās.
Lidojums noritēja sekmīgi, bez nopietniem starpgadījumiem. Tāpēc visai bieži to uzskata par lidošanas mākslas meistarstiķi. Hesam izdevās izvairīties no "slēgtajām lidojuma zonām" Vācijas gaisa telpā, kā arī apmānīt britu pretgaisa aizsardzības spēkus. Neliels misēklis gadījās tikai pašās beigās – pēdējiem divdesmit kilometriem pietrūka benzīna, un Hess, pirmo reizi mūžā lecot ar izpletni, savainoja kāju. Daudz netrūka, lai iznāktu tā, kā viņš bija pirms lidojuma teicis adjutantam: "Ja viss veiksies labi, tad es jau pusnaktī (viņš izlidoja pulksten 18.10) sēdēšu pie hercoga Hamiltona kamīna un viņa virssulainis pasniegs mums tēju."
Sakarā ar Hesa noslēpumaino lidojumu vairāki Lielbritānijas vēsturnieki izvirza gandrīz vai neticamu apgalvojumu, ka viņš, pašam īsti negribot un pat neapzinoties, bija kļuvis par "britu sazvērestības upuri". Angļu specdienesti esot viņu aizvilinājuši uz britu salām, lai skaidri un nepārprotami parādītu Maskavai, ka ir iespējams angļu un vācu izlīgums (abas valstis tolaik atradās kara stāvoklī), no kā ļoti baidījās padomju diktators Josifs Staļins, jo tad PSRS nokļūtu pilnīgā starptautiskajā izolācijā un paliktu bez jebkāda citu valstu atbalsta. Briti par varītēm gribējuši panākt, lai Staļins, tolaik vēl Hitlera sabiedrotais un kvēls viņa pielūdzējs, mainītu ārpolitisko orientāciju un nostātos viņu pusē.
Populārāka un arī nedaudz ticamāka versija tomēr ir cita. Samērā bieži izsaka minējumu, ka Hesu lidot uz Lielbritāniju pamudināja neviens cits kā Albrehts Haushofers, pazīstamā vācu ģeopolitikas teorētiķa Kārļa Haushofera dēls, kurš bija iedomājies, ka ļoti labi pārzina Lielbritānijas vēsturi un izprot britu mentalitāti. Haushofers visādi centās stiprināt un atbalstīt Hesa nodomu, mēģinot panākt Lielbritānijas un Vācijas saprašanos. Viņam fīrera vietnieka uzmācīgā ideja par to, ka tieši viņš ir "Dieva un fīrera izredzētais", kas var nodrošināt mieru, šķita visai pievilcīga. Vēlāk gan sekoja rūgta vilšanās.
Berlīnes reakcija
Par sava vietnieka pazušanu Hitlers uzzināja tikai 11. maijā, kad Hesa adjutants Karls Heincs Pinčs nodeva viņam sava šefa vēstuli, kurā bija izklāstīti misijas motīvi. Kad fīrers to izlasījis, viņš nobālējis un pavēlējis arestēt Pinču, kā arī otro Hesa adjutantu Alfredu Leitgenu. Uz fīrera rezidenci Oberzalcbergā nekavējoties izsauca vācu gaisa karaspēka ("Luftwaffe") pavēlnieku, reihsmaršalu Hermani Gēringu un ģenerāli Ernstu Udetu, kurš Vācijā pārzināja lidmašīnu būvi. Abi mēģināja nomierināt satraukto fīreru un vienā balsī apgalvoja, ka Hess droši vien nav sasniedzis sava lidojuma galamērķi un gājis bojā avārijā, jo perfekti neesot pārzinājis izvēlētās lidmašīnas tehniskās iespējas.
Drīz Vācijā kļuva zināms, ka Hesam tomēr izdevies sekmīgi piezemēties Glāzgovas apkaimē, kur viņš arestēts. Visu kārtīgi neizsverot un neapdomājot, Berlīne steidzīgi sniedza paziņojumu, ka fīrera vietnieks gadiem ilgi cietis no psihiskas slimības. Halucināciju iespaidā viņš nolēmis, ka varēs panākt un nodrošināt Vācijas un Lielbritānijas saprašanos. Viņa ideālistiskā rīcība nekādā ziņā neietekmēs Vācijas turpmāko cīņu pret Lielbritāniju.
Šāda reakcija nebija īsti adekvāta un lielvalsts cienīga. To apliecināja vācu tautas noskaņojums, tās atjautīgā un reizē ironiskā attieksme. Arī pats Hitlers šoreiz personīgi nokļuva visai negantas un izsmējīgas kritikas ugunīs, kas gan tikai nedaudz, bet tomēr mazināja viņa tolaik neizsakāmi lielo popularitāti vācu tautas vidū. No mutes mutē sāka cirkulēt fīrera cieņu un stāju aizskaroša anekdote. Pēc ierašanās Lielbritānijā Hess esot nogādāts pie premjera Čērčila, kurš jautājis: "Tātad jūs esat tas trakais?" Hess uz to atbildējis: "Diemžēl ne, tikai viņa vietnieks."
Vēsturnieki visai dažādi interpretē Hitlera nostāju un reakciju. Vieni uzskata, ka tā viennozīmīgi liecina, ka viņš neko nav zinājis par Hesa lidojumu un ieplānoto misiju, citi turpretī ir tieši pretējās domās. Pēdējā viedokļa piekritēji priekšplānā izvirza atziņu, ka Hitlers, saņemot informāciju par Hesa rīcību, esot nospēlējis lielisku teātri, lai paturētu slepenībā sazvērestību, par kuru zināja tikai viņš un viņa vietnieks. Ja tas tā, tad Hitlers tik tiešām varētu pretendēt uz visu laiku labākā pasaules aktiera godu.
Vai īpaši viltīgs Hitlera gājiens?
Hesa noslēpumainais lidojums uz Lielbritāniju izsauca neredzēti lielu satraukumu Maskavā. Staļins bija pārliecināts, ka šajā gadījumā runa ir par īpaši viltīgu Hitlera gājienu vai spēli, kas var noslēgties ar negaidītu iznākumu – vācu un britu izlīgumu. Arī britu izlūkdienesti centās darīt visu, lai duļķotu ūdeni un šo atziņu nostiprinātu.
Padomju ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs savās atmiņās vēlāk rakstīja: "Kad mēs izlasījām par to (Hesa lidojumu. – I. F.), vārda tiešā nozīmē apstulbām! Vienīgi to vēl vajadzēja! Ne tikai sēdās pie lidmašīnas stūres, bet izlēca arī ar izpletni, kad beidzās benzīns (..). Staļins man pajautāja, kurš no mūsu Politbiroja locekļiem būtu spējīgs izšķirties uz kaut ko tādu. Es ieteicu Maļenkovu, jo viņš taču atbild par aviāciju. Vispārēji smiekli. Staļins ierosināja nomest Maļenkovu ar izpletni pie Hitlera, lai viņš izspiestu solījumu neuzbrukt PSRS. Un te kā reiz kabinetā ienāca Maļenkovs. Mēs tā smējāmies, it kā būtu prātā jukuši.."
"Miera kurjera" misijas izgāšanās
Lielbritānijā "miera kurjeru" Hesu arestēja un nopratināja. Fīrera vietnieks neizvirzīja nekādu reālu miera piedāvājumu. Viņš runāja vienīgi vispārīgās frāzēs par britu un vācu izlīguma nepieciešamību, atsaucoties uz Hitlera vēlmēm, kas bija izklāstītas grāmatā "Mana cīņa". Britus tas, dabiski, nevarēja ieinteresēt.
Spekulācijas par Hesa misiju historiogrāfijā joprojām turpinās. Grūti izprotamas idejas šajā sakarā izvirza atsevišķi mūsdienu krievu vēsturnieki. Vladimirs Lavrovs uzskata, ka Hesa lidojuma aizkavēšanās (tas plānots it kā jau 1941. gada sākumā) bijis viens no iemesliem, ja ne pats galvenais, kas spiedis Hitleru pārcelt uzbrukuma sākumu Padomju Savienībai no 1941. gada maija vidus uz 22. jūniju. Gribētos tikai pajautāt, kā tad ir ar 1941. gada pavasara notikumiem Balkānos? Vai tie šajā ziņā tomēr nebija izšķirošie?
***
Rūdolfs Hess (1894 – 1987) nacistu partijā iestājās 1920. gadā, saņemot biedra karti nr.16
1923. gada novembrī aktīvi piedalījās nacistu organizētajā "Minhenes alus pučā"
1933. gada 21. aprīlī kļuva par fīrera vietnieku nacistu partijas lietās
1938. gada 4. februārī iecelts par Vācijas slepenās Ministru kabineta padomes locekli
viens no galvenajiem kara noziedzniekiem, kurus tiesāja Nirnbergas tribunāls