Pazemes grūdieni bija jūtami visā Kaļiņingradā, Polijas ziemeļaustrumu daļā un arī Baltijas valstīs. Nekādas ziņas par upuriem pagaidām nav saņemtas, taču Polijā zemes svārstības bojājušas vismaz vienu ēku. Kaļiņingrandas televīzija "Premjer" ziņo, ka Baltijskas pilsētā sabrukusi viena trīsstāvu ēka. Daudzās vecajās augstceltnēs sienās redzamas plaisas. Iedzīvotāji baidījās atgriezties mājās, un daudzi gatavojās nakšņot uz ielas. Pirmie pazemes grūdieni Kaļiņingradā reģistrēti 14.05 pēc Latvijas laika. Kā paziņoja Krievijas Zinātņu akadēmijas Ģeofizikas institūts, zemestrīces stiprums sasniedza četras piecas balles pēc Rihtera skalas. Pēdējo reizi šāda stipruma zemestrīce reģionā reģistrēta 1977.gadā. Plkst.16.33 pēc Latvijas laika Kaļiņingradā tika reģistrēts vēl viens pazemes grūdiens, kura stiprums sasniedza pat 5,5 balles pēc Rihtera skalas, kam pēc dažām minūtēm sekoja vēl viens vājāks grūdiens. Kā ziņo Kaļiņingradas Ārkārtas situāciju pārvalde, pazemes grūdienu epicentrs atradās netālu no Polijas robežas Ļubļino ciematā aptuveni 20 kilometru dziļumā. Savukārt Eiropas un Vidusjūras seismoloģiskajā centrā aģentūrai LETA sacīja, ka zemestrīces epicentrs atradies apmēram 13 kilometrus no Kaļiņingradas pilsētas Laduškinas, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē netālu no Polijas robežas. Pirmās zemestrīces stiprums bijis 4,4 balles pēc Rihtera skalas. Otrās grūdienu sērijas epicentrs bijis sešus kilometrus uz ziemeļrietumiem no Primorskas. Zemestrīces stiprums sasniedzis piecas balles pēc Rihtera skalas. Pazemes grūdieni bijuši desmit kilometru dziļumā, ziņo Eiropas un Vidusjūras seismoloģiskais centrs. Kaļiņingradā pašlaik pārtrūkuši mobilo telefonu sakari, bet tas ir noticis tīkla pārslodzes, nevis zemestrīces dēļ. Kaļiņingradas iedzīvotāji baidījās atgriezties mājās, un daudzi gatavojās nakšņot uz ielas, kaut arī laika apstākļi slikti un līst lietus. Turklāt reģionā izsludināta vētras trauksme. Kā aģentūrai "Rosbalt" sacīja Kaļiņingradas ārkārtas situāciju pārvalde, pazemes grūdienus nav izraisījis kāds tehnoloģisks cēlonis un tie, visticamāk, ir dabiskas izcelsmes. Polijā Olštinā un Bjalistokā reģistrēta četras balles pēc Rihtera skalas spēcīga zemestrīce. Pazemes grūdieni bija jūtami arī Elbongā un Vraņevā. Polijas Glābšanas dienests saņēmis ziņas par vismaz vienu zemestrīcē bojātu ēku Suvalkos. Polijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta pārstāvis Pavels Vijažs aģentūrai LETA pastāstīja, ka grūdieni bijuši jūtami arī ostas pilsētās Gdaņskā un Gadiņjā un visā Polijas austrumu daļā. Viņš sacīja, ka, visticamāk, zemestrīces cēlonis bijis dabisks, taču pagaidām tas vēl nav noskaidrots. Pazemes grūdieni otrdien bija jūtami visā Lietuvā, arī Viļņā, bet visspēcīgāk - Lietuvas rietumdaļā. Ignalinas atomelektrostacijas Seismiskais dienests reģistrējis četras balles pēc Rihtera skalas spēcīgus pazemes grūdienus. Tas bijis spēcīgākais pazemes grūdiens, kāds jebkad reģistrēts Lietuvā. Vairāki Lietuvas speciālisti uzskata, ka zemestrīce ir dabiskas izcelsmes. Tomēr Lietuvas Ģeoloģiskā dienesta vadītājs Jozs Mockevičs pieļauj iespēju, ka pazemes grūdienus, kuru epicentrs atradās pie Kaļiņingradas un Polijas robežas, izraisījuši militāri izmēģinājumi. "Es nevaru to ne apstiprināt, ne noliegt. Sākotnēji mēs domājām, ka tie ir pazemes grūdieni, taču, raugoties uz epicentru, nāk prātā dažādas domas, jo tas atrodas netālu no Baltijskas [armijas bāzes]," sacījis speciālists. Mockevičs aģentūrai LETA arī norādīja - lai radītu līdzīgu efektu, būtu nepieciešams uzspridzināt 60 tonnu trotila. Viņš informēja, ka Lietuvā pazemes grūdieni nav radījuši traucējumus ne Ignalīnas atomelektrostacijas, ne Klaipēdas ostas darbā. Kā ziņots, zemestrīce bija jūtama daudzviet Latvijā. Īpaši labi to sajuta cilvēki, kas uzturējās ēku augšējos stāvos, piemēram, pamatīgu šūpošanos izjutuši Zemkopības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta un citu iestāžu darbinieki augstceltnē Republikas laukumā 2. Zinātņu akadēmijā Akadēmijas laukumā 1 darbinieki jutuši, ka šūpojas krēsli un palmas. Pazemes grūdieni bija jūtami arī Igaunijā. Igaunijas Ģeoloģijas asociācijas zinātnes direktors Jāns Kivisilds sacīja - kā viņam zināms, Igaunijā pašlaik nestrādā neviens seismologs. Igaunijas Ģeoloģijas centra ģeofiziķe Olga Heinlū minēja, ka Igauniju skārusi aptuveni trīs balles spēcīga zemestrīce. Krievijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta laboratorijas vadītājs profesors Sergejs Junga sacīja, ka zemestrīce Kaļiņingradas apgabalā nav neparasts notikums. "Šī zemestrīce ir stiprāka nekā parasti šajā reģiona daļā, bet tā nav ārkārtēja parādība," otrdien aģentūrai "RIA Novosti" paziņoja profesors. Pēc viņa teiktā, kopš 1665.gada apmēram 600 kilometru rādiusā šajā rajonā reģistrēti aptuveni 30 seismisko grūdienu. 1976.gadā šāda stipruma zemestrīce notika Osmusāras salā Baltijas jūrā. "Patlaban reģistrēto pazemes grūdienu stiprums bija no 4,5 līdz 5,5 ballēm pēc Rihtera skalas," teica Junga. Zinātnieks nenoliedza, ka grūdienu stiprums varēja sasniegt 5,7 balles, taču, pēc viņa vārdiem, "efekts virszemē nebija tik jūtams, kā varēja gaidīt, balstoties uz grūdienu stipruma rādītājiem".