Plkst.12 dienā sabiedriskais transports apstājās, fondu biržas ieturēja pauzi, baznīcu zvani zvanīja, karogi tika nolaisti pusmastā un daži mediji pārtrauca savas programmas, lai godinātu mirušo piemiņu. Daudzās sabiedriskās vietās visā Eiropā cilvēki vienkārši apstājās un trīs minūtes klusumā mēģināja apzināties katastrofu, kas skārusi arī viņu tautiešus. Londona, Berlīne, Amsterdama un Roma bija to pilsētu vidū, kurās apstājās transporta satiksme. Varšavas iedzīvotāji ievēroja klusuma brīdi līdz ar Polijas parlamenta deputātiem. Berlīnē četri milzīgie Vācijas karogi pie 19.gadsimta Reihstāga ēkas bija nolaisti pusmastā. Visā Vācijā tieši plkst.12 sāka skanēt baznīcu zvani. Vācijas valdības pārstāvis teica, visās ministrijās darbs apstājies uz trim minūtēm, pārtraucot sēdes un sarunas ar apmeklētājiem. Vācijas prezidents Hortsts Kēlers paziņoja, ka 20.janvārī Reihstāga ēkā notiks nacionālais piemiņas dievkalpojums. Londonā karogi bija nolaisti pusmastā pie Lielbritānijas valdības ēkām un Bakingemas pils, bet cilvēki apstājās savās gaitās uz ielām, lidostās, metro pieturās un dzelzceļa stacijās. Dublinā Īrijas premjerministrs Bērtijs Aherns lūdza biznesa kopienu ievērot klusuma brīdi veikalos, rūpnīcās un birojos. Spānijā valsts televīzija uz trim minūtēm pārtrauca savu programmu, demonstrējot melnbaltus katastrofas kadrus, bet radio pārraidīja sēru mūziku. Fondu birža uz trim minūtēm pārtrauca tirdzniecības sesiju. Daudzi Spānijas iedzīvotāji palika mājās, kamēr politiskie līderi un sabiedrības pārstāvji ievēroja klusuma brīdi Madrides Puerta de Sol laukumā. Francijā skolēni skolās piecēlās no soliem un nolieca galvas, bet strādnieki rūpnīcās un biroju darbinieki stāvēja klusējot. Parīzē valdības ierēdņi un ministri pievienojās prezidentam Žakam Širakam Elizejas pilī un vairāk nekā piecas minūtes klusējot godināja cunami upuru piemiņu. Trešdienas rītā Širaks tikās ar ārlietu ministru Mišelu Barnjē, veselības ministru Filipu Dustu-Blazī un dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai apspriestu Francijas palīdzību cietušajiem reģioniem. Eiropas klusuma brīdim pievienojās arī Skandināvijas valstu iedzīvotāji Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Sabiedriskais transports apstājās visā reģionā un Norvēģijas raidsabiedrība NRK pārtrauca raidījumus uz trim minūtēm. Dānijā karogi bija nolaisti pusmastā, kaut gan valdība neaicināja ievērot triju minūšu klusuma brīdi, jo Dānija to jau bija darījusi sestdien. Zviedrijas premjerministrs Jērans Pēršons, kabineta ministri un opozīcijas partiju līderi pusdienlaikā pulcējās premjerministra kabinetā. "Ir noticis kaut kas tāds, ko mēs nekad neaizmirsīsim. Mēs esam zaudējuši tik daudz - tēvu, māti, vectēvu, bērnu, mazo māsu, draugu," teica Pēršons, aicinot pilsoņus apliecināt līdzjūtību. Cunami izraisītā traģēdija Āzijā vienojusi visu pasaules kontinentu tautas agrāk nepieredzētā kopības apziņā - šādu viedokli paudis Itālijas prezidents Karlo Adzeljo Čampi, kas trešdien kopā ar savu tautu godināja dabas katastrofas upuru piemiņu ar trīs minūtes ilgu klusuma brīdi. "Šīs sēras skārušas visus kontinentus," sacīja Čampi, piebilzdams, ka šajās trijās minūtēs domājis gan par bojāgājušajiem un viņu piederīgajiem, gan par bez vēsts pazudušo cilvēku tuviniekiem, kuru "cerības pavedieniņš ar katru dienu diemžēl kļūst tievāks". Kā ziņots, klusuma brīdis šodien plkst.12 bija arī Latvijā.