Laikraksts atsaucas uz ekspertu sagatavotu ziņojumu, kurā lēsts, ka Krievijā valsts mērogā darbojas septiņas nacionālistiskas partijas un kustības. To vidū ir vairākos novirzienos sadalījusies Krievu nacionālā vienotība jeb tā sauktie barkašovieši, "Koričņevaja Pora" ("Brūnais laiks"), nereģistrētā Krievijas Nacionālās lielvalsts partija, Kustība pret nelegālo imigrāciju (DPNI), Nacionāli tautiskā partija, Krievijas Brīvības partija un Krievijas Vispārnacionālā savienība. Vairākos reģionos darbojas arī reģionālas organizācijas, piemēram, kazaku apvienības, grupējums "Vitjazs" Astrahaņā un "Pilsēta bez narkotikām" Jekaterinburgā. Saskaņā ar tiesībsargāšanas iestāžu datiem minēto organizāciju paramilitāro vienību dalībnieku skaits ir no desmit līdz 15 tūkstošiem. Viņi jau piedalījušies grautiņos, kas bijuši vērsti pret ieceļotājiem no Kaukāza reģiona un čigāniem. Piemēram, šā gada februārī pret čigāniem vērsts grautiņš notika Iskitimas ciematā Novosibirskas apgabalā. Toreiz tika izlaupītas un nodedzinātas aptuveni 40 mājas. Martā nacionālisti nodedzināja čigānu ģimenes māju Čerepovcā, bet aprīlī Jaroslavļas pilsētas domes deputāta Sergeka Krivņuka organizētā "Če Gevaras vārdā nosauktā družīna" sadauzīja vairākas automašīnas, kas it kā piederēja čigānu izcelsmes narkotiku tirgotājiem. Tajā pašā mēnesī Novorosijskas kazaki izdemolēja vairākas vietējo armēņu mājas. Par šā grautiņa iemeslu tika minēts iepriekšējā dienā notikušais kautiņš, kurā tika piekauts kazaku atamans Vasilijs Petruša. Par nacionālistu tradīciju kļuvusi arī tā saukto melno sarakstu publicēšana, kuros iekļauti liberālo politiķu, cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu vārdi. Savi "krievu cilvēku ienaidnieku" saraksti ir Nacionālās lielvalsts partijai, Slāvu savienībai un DPNI. Komi republikā vietējie nacionālisti nesen piedraudējuši ar izrēķināšanos vairākiem zinātniekiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kurus apvainojuši spiegošanā par labu ASV. Laikrakstā "Russkij front" nesen parādījušies aicinājumi izrēķināties ar tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem, kas izmeklē nacionālistu pastrādātos noziegumus. Pavasarī nacionālistiski noskaņoti hakeri ielauzās vairāk nekā desmit cilvēktiesību organizāciju mājas lapās, ievietojot tur nacionālistiskus simbolus un draudus "turpmāk slēgt mājas lapas, kas propagandē toleranci, komunismu, jūdaismu un citas seksuāla rakstura dzimumu perversijas". Pēdējā laikā Krievijā par īpašu masveidīgu parādību kļuvusi skinhedu kustība. Saskaņā ar dažādām aplēsēm viņu skaits sasniedz desmit līdz 50 tūkstošus. Vienota skinhedu organizācija nepastāv, un viņi veido neskaitāmas nelielas bandas. Skūtgalvju izplatības centri ir Maskavā, Sanktpēterburgā, Voroņežā, Rostovā pie Donas un vēl vairākās lielajās Krievijas pilsētās. Tur uzbrukumi cittautiešiem notiek gandrīz katru nedēļu. Saskaņā ar Maskavas cilvēktiesību biroja aplēsēm, šā gada pirmajā pusgadā skinhedi nogalinājuši desmit un piekāvuši vairāk nekā 200 cilvēku. Tā piemēram Astrahaņā skinhedi nogalināja veselu dagestāniešu ģimeni. Sverdlovskas apgabala pilsētā Verhņaja Pišma vietējie skinhedi pilsētas "tīrīšanas" kampaņas laikā noslepkavoja trīs armēņus. Par skinhedu upuriem kļūst ne tikai ieceļotāji no Kaukāza reģiona. Piemēram, Maskavā viņi piekāva divus Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba akadēmijas klausītājus no Alžīrijas. Savukārt Novosibirskā tika piekauta jakutu studentu ģimene, bet Jekaterinburgā Mari republikas tautas ansambļa 15 dalībnieki. Vienlaikus "Novije izvestija" norāda, ka valstī nav stratēģijas cīņai ar nacionālisma ideoloģiju un ka augstākās amatpersonas aprobežojas ar vispārēja rakstura deklarācijām. Līdzīgu nostāju ieņem arī tiesībsargāšanas iestāžu vadītāji. Piemēram, Maskavas milicijas priekšnieks Vladimirs Proņins izteicies, ka neesot nekādu skinhedu grupējumu, bet ir tikai vietējie huligāni ("špana"), kas par saviem upuriem izvēlas "krāsainos".