Noziedznieks cietušajam atņēma mobilo tālruni un dokumentus. Uzbrucēju aizturēja netālu no notikuma vietas dežurējošie miliči. Par šo gadījumu ierosināta krimināllieta. Pēc šā notikuma Albānijas vēstniecība vērsās pie Krievijas Izglītības un zinātnes ministrijas un Voroņežas Valsts universitātes vadības ar prasību nodrošināt savu studentu drošību. Voroņežā ieradās arī Albānijas vēstniecības Krievijā ģenerālsekretārs. Vēstniecība paziņoja, ka Voroņežā patlaban mācās 12 albāņu studenti un visā Krievijā ir 120 studentu no Albānijas. Neviens students negrasās pārtraukt mācības un atstāt Krievijas teritoriju, piebilda vēstniecībā. Kā LETA jau ziņoja, 9.oktobrī Voroņežā pie sporta un veselības kompleksa "Olimpik" 15 huligāni piekāva trīs studentus no Peru, Spānijas un Krievijas. Ceļā uz slimnīcu toreiz no gūtajiem miesas bojājumiem mira Voroņežas Celtniecības akadēmijas students Peru pilsonis Angeless Urtado Enrike. Uz aizdomu pamata par piedalīšanos uzbrukumā Peru studentam Voroņežā aizturēti astoņi cilvēki, paziņoja Voroņežas prokurora vecākā palīdze Gaļina Gorškova. "Kopumā par šo gadījumu izmeklēšanā atrodas 13 personas. Tiek noskaidrota pārējo saistība ar šo noziegumu," piebilda Gorškova. Atsaucoties uz izmeklēšanas konfidencialitāti, viņa atteicās sniegt sīkāku informāciju par izmeklēšanas gaitu. Tomēr zināms, ka viens no aizdomās turamajiem ir Voroņežas Pedagoģiskās universitātes students, bet otrs mācās mehāniskajā koledžā. Voroņeža līdz ar Maskavu, Sanktpēterburgu un Rostovu pie Donas ir viena no tām vietām Krievijā, kurās izplatīta skūtgalvju kustība. Uzbrukumi cilvēkiem, kuri neizskatās pēc slāviem, tajās notiek katru nedēļu. Pēc Maskavas Cilvēktiesību biroja aplēsēm, 2005.gada pirmajā pusē skūtgalvji nogalinājuši desmit un piekāvuši vairāk nekā 20 cilvēkus. Kā liecina Maskavas Cilvēktiesību biroja aprēķini, Krievijas Federācijā patlaban darbojas septiņas nacionālistiskas ievirzes partijas un kustības. Dažos rajonos darbojas arī vietējās nacionālistu kustības. Kaujinieku kopskaits šajos grupējumos varētu sasniegt 10-15 tūkstošus cilvēku. To dalībnieki piedalījušies kaukāziešu un čigānu grautiņos. Piemēram, šā gada februārī Novosibirskas apgabala Iskitimas ciemā notika čigānu grautiņš, kurā tika izlaupītas un nodedzinātas aptuveni 40 māju. Martā nacionālisti nodedzināja čigānu mājokli Čerepovecā. Aprīlī Jaroslavļas pilsētas domes deputāta Sergeja Krivņuka organizētā "Če Gevaras vienība" sadauzīja vairākas automašīnas, kas it kā esot piederējušas čigāniem, kuri tirgojušies ar narkotikām. Tad pat Novorosijskas kazaki izdemolēja vairāku vietējo armēņu mājas. Astrahaņā šogad skūtgalvji nogalināja visus kādas dagestāniešu ģimenes locekļus. Maskavā tika piekauti divi alžīrieši - Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba akadēmijas kursanti, Novosibirskā - kāda jakutu studenta ģimene, bet Jekaterinburgā - 15 Mari republikas tautas ansambļa dalībnieki.