"Astoņpadsmitgadīgais Peru students Angels Urtado Enrike Arturo ir trīspadsmitais ārvalstu students, kurš pēdējos gados nogalināts Voroņežā. Pagaidām pilsētā saimnieko neonacisti, vietējās varas iestādes vien saskata mēģinājumus nomelnot Voroņežas imidžu," raksta žurnālists Vladimirs Tihomirovs. Žurnālists, kā saka, pamatīgi iedziļinājies noziegumu hronikās. "Es neieredzu šo nolādēto pilsētu," caur asarām žurnālistam kliegšus izkliegusi studente no Spānijas Marija. "Es neieredzu Krieviju! Mēs ieradāmies šeit, lai mācītos, bet nokļuvām īsta karā!" Marija ieradusies Voroņežas apgabala slimnīcā, lai apmeklētu savus draugus, kurus nežēlīgi piekāvusi vienaudžu banda. Viņas draugiem Mario un Aleksandro ir paveicies — viņi izdzīvojuši un neiroloģijas nodaļā turpina atveseļošanos. Bet Arturo tā arī nenācis pie samaņas. Diemžēl Marija pie slimajiem draugiem tā arī netika. Pie cietušajiem ārsti vispār nevienu nelaižot, ne kursabiedrus, ne žurnālistus, ne sabiedrisko organizāciju pārstāvjus. Kā apgalvojuši ārsti: "Ko jūs gribat?! Puišiem tāpat vairs nepalīdzēsiet. Par skinhediem agrāk vajadzēja rakstīt!" Diemžēl, kā norāda žurnālists, Voroņežā par norādēm uz pieaugušo nacionālisma un ksenofobijas pieaugumu neviens "neklapējot ne ar vienu ausi". Stāsts par bojāgājušajiem jauniešiem ir vienkāršs. Uzbrukums puišiem noticis ne jau kādā nebūt tumšā vārtrūmē, bet gan vienā no ļaužu pārpildītākajām vietām — sporta kompleksā "Olimpik". Aizturēt uzbrucējus milicijai uzreiz neizdevies. Nākamo dienu laikā izveidota speciāla izmeklēšanas grupa, vienvārdsakot, veikti visi priekšdarbi krimināllietas izmeklēšanai. Tas devis rezultātus: milicijas kartotēkas sadaļā "Personas ar kriminālām nosliecēm" atpazīts vien no uzbrucējiem. Pavediens bijis rokā. Tomēr žurnālistu šokējusi tieši milicijas attieksme pret notikušo. "Visticamāk, ka notikušais ir huligāniska izrēķināšanās, tā kā cietuši ir ne tikai ārzemnieki, bet arī Krievijas studenti," paskaidrots milicijā un silti ieteikuši "neiepīt politiku". Tieši pie tādas pašas pozīcijas pieturas arī pilsētas administrācija. Tā teikt, ārzemniekus sit visur, bet ne visur to ievēro. Bet Voroņežu ievērojot tieši tāpēc, ka pilsēta šobrīd ir trešajā vietā pēc ārzemju studentu skaita Krievijā. Šobrīd vietējās universitātēs studē aptuveni 1400 studenti no Āfrikas, Dienvidamerikas un Eiropas. Tāpēc arī viņiem biežāk nekā citās pilsētās arī uzbrūkot. "Kas tur ko brīnīties," paskaidrojis kāds no operatīvās grupas darbiniekiem, kas izmeklē šo gadījumu. "Paskatieties, kā šie melnie uzvedas. Skaļi smejas, piesienas mūsu sievietēm, Kam tas patīk? Droši vien arī tiem pusaudžiem, redzot, kā šie latīņi staigā ar mūsu sievietēm, noskauda. Tad arī nolēma viņus nedaudz pārmācīt." Ne mazāk dīvaina bijusi apgabala varasvīru reakcija. Uzreiz pēc uzbrukuma notikusi speciāla sēde, kuru vadījis gubernators Kulakovs. Dienaskārtības centrālais jautājums: kam ir izdevīga Voroņežas apgabala tēla nomelnošana uz rasisma pamata un kā šo tēlu mainīt? Vienīgās, kas saredzot nacionālisma pieaugumu sabiedrībā, esot vietējās drošības iestādes. Tās apgalvo, ka īsti skinhedi pilsētā esot vien 150 jaunieši. Bet neonacisma idejām simpatizējošu esot simtiem reižu vairāk. Protams, neviens no ārvalstu studentiem oficiālajai pozīcijai netic. Turklāt paši sapratuši, ka ar pasīvu vērošanu vien nepietiks, tāpēc aptuveni 300 studenti izgājuši Voroņežas ielās ar plakātiem — "Mēs gribam dzīvot, mēs vēlamies draudzēties!" un "Pietiks mūs slepkavot". Savukārt studenti no Voroņežas valsts universitātes kopmītnēm, kas atrodas pilsētas nomalē, izveidojuši pašaizsardzības grupas. Kārtības sargi, apbruņoti ar armatūru, gāzes baloniņiem un beisbola nūjām, vakaros patrulē ap studentu pilsētiņu. Un arī pat šāda galēja rīcība ne vienmēr palīdzot. Uzbrucēji paspējot īstenot savus ļaunos nodomus tik un tā. Vietējos nacionālistus vada Jevgeņijs Laločkins, kurš šobrīd atrodoties brīvībā un mīl parunāt par krievu tautas tiesībām: "Esmu pret vardarbību, bet uzskatu, ka krievu tautai jābūt tiesībām ar spēku atbildēt ārzemniekiem, jo šobrīd Krievija atrodas ārzemnieku jūgā. Skaties: mūsu ielās brīvi staigā melnie un izvaro mūsu sievietes! Vai jums patiktu, ja jūsu sievieti izvarotu nēģeris?" "Spriežot pēc Voroņežas miliča teiktā, bijušajam rajona fīreram palikuši daudzi klausītāji," secinājis žurnālists. "Bez tam izglītības ministrs Fursenko jau piedraudējis, ka viņa vadītā ministrija varētu pārskatīt augstskolu sarakstu, ko rekomendē ārzemnieku apmācībai. Proti, federālā vara faktiski ir atzinusi neonacistu uzvaru, kuri ar kulaku teju attīrīs Voroņežu no ārzemniekiem…"