Lielāko daļu no šiem upuriem prasa nevis bads, bet dažādas jaundzimušo veselības problēmas un tādas slimības kā plaušu karsonis, caureja, malārija vai masalas, ko būtu iespējams viegli izārstēt, ja bērnu organismu jau nebūtu novārdzinājis pārlieku trūcīgais uzturs, atzīst eksperti. Savā gadskārtējā ziņojumā par pārtikas nodrošinājuma situāciju pasaulē organizācija norāda, ka starptautiskā sabiedrība tālu atpaliek no tā dēvētajiem tūkstošgades attīstības mērķiem attiecībā uz bada problēmas mazināšanu līdz 2015.gadam, kas izvirzīti pēdējo gadu desmitu politiskajos sammitos. Ja visi jaunattīstības reģioni turpinās bada mazināšanas centienus pašreizējā ātrumā, tad tikai Dienvidamerikas un Karību reģiona valstis sasniegs tūkstošgades attīstības mērķus, kas paredz uz pusi samazināt bada cietēju īpatsvaru, bet nevienam reģionam nav izredžu izpildīt vērienīgāko 1996.gada Pasaules pārtikas sammita nosprausto mērķi - samazināt uz pusi bada cietēju absolūto skaitu," teikts FAO ģenerāldirektora Žaka Diufa priekšvārdā ziņojumam. Dokumentā izmantoti 2004.gada dati, kas liecina, ka laikā no 2000. līdz 2002.gadam pasaulē pusbadā vai badā dzīvojuši 852 miljoni cilvēku. Jaunākus datus organizācija plāno publiskot nākamgad. Lai risinātu šo problēmu, FAO strādā divos galvenajos virzienos - cenšas uzlabot lauksaimniecisko ražošanu trūcīgākajās valstīs un vienlaikus mēģina palīdzēt ar pārtiku visjutīgākajām iedzīvotāju grupām, galvenokārt sievietēm un bērniem. Gada laikā pasaulē grūtniecības vai dzemdību laikā mirst vairāk nekā pusmiljons sieviešu, 99% no viņām jaunattīstības valstīs, un daudzus no šiem nāves gadījumiem būtu iespējams novērst, ja šīm sievietēm būtu nodrošināts pietiekams uzturs. Par dzemdību riska faktoriem uzskatāma arī trūcīga uztura radīta mazasinība vai aizkavēta augšana. Neraugoties uz šo drūmo statistiku, FAO vadītājs izteicis cerību, ka izvirzītos mērķus iespējams sasniegt, ja tiks "divkāršoti un pārorientēti" pašreizējie pūliņi veicināt lauksaimniecību.