Bulgārija un Ukraina sāks izvest savus 1250 karavīrus līdz decembra vidum. Ja Austrālija, Lielbritānija, Itālija, Japāna, Polija un Dienvidkoreja samazinās vai atsauks savu personālu, līdz nākamajai vasarai no Irākas varētu tikt izvesta vairāk nekā puse neamerikāņu spēku. Japāna un Dienvidkoreja palīdz atjaunošanas darbos, Lielbritānija un Austrālija nodrošina atbalsta spēkus, bet Itālija un Polija apmāca irākiešu karavīrus un policiju. To aiziešana būtu trieciens ASV centieniem sagatavot irākiešus visbīstamāko miera uzturēšanas uzdevumu pārņemšanai un plānot ASV aiziešanas stratēģiju. Pēc 2003.gada marta iebrukuma daudznacionālajos spēkos bijis aptuveni 300 000 karavīru no 38 valstīm - 250 000 no ASV un 50 000 no citām valstīm. Koalīcija pakāpeniski izirst, jo bojāgājušo skaits palielinās un sašutušās sabiedrības pieprasa karaspēka izvešanu. Patlaban gandrīz 160 000 kareivju ASV spēkus Irākā atbalsta tikai mazliet mazāk nekā 24 000 liels militārpersonāls no 27 valstīm. Lielbritānijai ir otrais lielākais kontingents - 8000 kareivju Irākā un 2000 citur Persijas līča reģionā. Pavasarī Nīderlandei Irākā bija 1400 karavīru, bet tagad palikuši tikai 19, arī viens nīderlandiešu karavīrs Bagdādē. Ukrainas atlikušie 876 karavīri dosies uz mājām līdz 31.decembrim, izpildot prezidenta Viktora Juščenko vēlēšanu kampaņas laikā doto solījumu. Bulgārija izvedīs savus 380 karavīrus pēc 15.decembra parlamenta vēlēšanām, teica aizsardzības ministrs Veselins Bļizņakovs. Kaut arī premjerministra Tonija Blēra valdība apgalvo, ka tai neesot nekāda izvešanas grafika un britu spēki aizies vienīgi tad, kad Irākas karaspēks spēs pārņemt situācijas kontroli savā ziņā, aizsardzības ministrs Džons Rīds pagājušajā mēnesī izteicās, ka karaspēka izvešana varētu sākties "nākamā gada laikā". Sagaidāms, ka Dienvidkoreja, kas ir otrā lielākā koalīcijas partnere aiz Lielbritānijas, izvedīs aptuveni 1000 no saviem 3200 karavīriem 2006.gada pirmajā pusē. Nacionālās asamblejas balsojums šajā jautājumā gaidāms šomēnes. Itālijas militārais resors gatavojoties iesniegt parlamentam savu 2800 karavīru izvešanas grafiku. Premjerministra Silvio Berluskoni valdība paziņojusi, ka tā plāno izvest karaspēku pa 300 vīru lielām grupām, saskaņojot to ar Irākas valdību un koalīcijas sabiedrotajiem. Polijas kreiso spēku valdība, kas zaudēja 25.septembra vēlēšanās, tika plānojusi izvest savus 1400 karavīrus janvārī. Jaunais aizsardzības ministrs Radeks Sikorskis šīs nedēļas nogalē dodas uz Vašingtonu, lai risinātu sarunas par Polijas koalīcijas plāniem, un jaunā valdība līdz decembra vidum lems, vai pagarināt misiju pēc 31. decembra. "Protams, Irākā varētu palikt neliela konsultatīva stabilizācijas misija, un mūsu komandieri ir gatavi vairākiem variantiem," aģentūrai "Associated Press" teica Polijas armijas ģenerālštāba pārstāvis pulkvedis Zdzislavs Gnatovskis. Austrālijas aizsardzības spēku pavēlnieks gaisa kara spēku maršals Anguss Hjūstons paziņojis, ka 450 austrāliešu karavīri, kas dislocēti Mutannas provincē Irākas dienvidos, varētu tikt izvesti līdz maijam. Visā Irākā Austrālija izvietojusi 900 karavīru un atbalsta personāla. Daudzas koalīcijas locekles solījušas palikt Irākā visu 2006.gadu, un vismaz viena - Lietuva - apņēmusies palikt līdz 2007.gada beigām. Turklāt koalīcija piesaista arī jaunas valstis, un nesen tai pievienojās Bosnija, kas jūnijā nosūtīja uz Irāku 36 bumbu neitralizēšanas speciālistus. "Mēs saņemam amerikāņu komandieru vēstules, kurās viņi pateicas miera uzturētājiem par lielisku dienesta pienākumu pildīšanu," teica Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Ilgars Verdijevs. Azerbaidžāna nosūtījusi uz Irāku 150 karavīrus un ir viena no nedaudzajām musulmaņu valstīm, kas dod savu ieguldījumu Irākas stabilizācijā. Latvijas bruņoto spēku pārstāvji misijā Irākā ir kopš 2003.gada maija. Patlaban Irākā atrodas 135 Latvijas karavīri, kuri uzturas militārajās bāzēs Bābilā, Hillā un Bagdādē. Saeima pagarinājusi Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru misiju Irākā līdz 2006.gada 31.decembrim.