Ukrainas prezidentam Viktoram Juščenko pienācis pēdējais brīdis izšķirties, vai nominēt premjera amatam savu sāncensi oranžās revolūcijas laikā Viktoru Janukoviču, kura koalīcijai pietiek balsu valdības apstiprināšanai, vai arī riskēt ar jaunu krīzi un atlaist parlamentu, izsludinot ārkārtas vēlēšanas.
Saskaņā ar likumu V. Juščenko sava izvēle bija jāizdara jau pirms nedēļas, tomēr viņš izmantojis nepilnības konstitūcijā un atsaucies uz pantu, kas paredz, ka prezidentam dotas 15 dienas laika (līdz 2. augustam), lai pēc valdošās koalīcijas izveides nominētu premjeru. Tiesa, konstitūcijā sacīts, ka gadījumā, ja tas netiek izdarīts, prezidentam ir tiesības atlaist parlamentu. Kaut gan pēc likuma gara runa ir par situāciju, kad parlaments nespēj apstiprināt nominēto premjeru, likuma burta tieša tulkošana ļauj V. Juščenko iespītēties un tā arī neizvirzīt V. Janukoviča kandidatūru. Normālā situācijā šādus jautājumus risinātu Konstitucionālā tiesa, taču Ukrainas gadījumā arī šis variants atkrīt, jo parlaments jeb Augstākā rada savu strīdu un amatu dalīšanas laikā ir bloķējusi Konstitucionālās tiesas tiesnešu ievēlēšanu.
Kā vēsta Praim-TASS, vakar radies iespaids, ka V. Juščenko tomēr neriskēs atlaist parlamentu un jau drīzumā tiks pavēstīts par plašas koalīcijas izveidi. Proti, valdību varētu veidot V. Janukoviča vadītā Reģionu partija, sociālisti, komunisti, kā arī V. Juščenko vadītās Mūsu Ukrainas pārstāvji. Šādā veidā opozīcijā paliktu vien bijusī premjere Jūlija Timošenko un viņas vadītais bloks, kurš īsi pēc vēlēšanām bija galvenais oranžās koalīcijas virzītājspēks.
Politiskie analītiķi gan nelolo lielas cerības, ka plašās koalīcijas valdība būs dzīvotspējīga – Ukraina tomēr nav Vācija, kur vienā valdībā bez lieliem strīdiem un skandāliem kopā spēj darboties kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti. Taču šādas plašas koalīcijas izveide var nopietni iespaidot J. Timošenko un viņas domubiedru plānus. Līdz šim viņi aģitēja par ārkārtas vēlēšanām, cerot pārtvert Mūsu Ukrainas un, iespējams, nelielu daļu Aleksandra Moroza sociālistu elektorātu, taču apzinoties, ka zaudēs Reģionu partijai. Bet tagad J. Timošenko interesēs varētu būt sagaidīt jaunās koalīcijas fiasko un kā vienīgajaii opozīcijas pārstāvei savākt visu neapmierināto balsis.
Reģionu partija tikmēr ir gatava iet līdz galam – viens no partijas līderiem Tarass Čornovils vakar paziņojis, ka prezidentu gaida impīčments, ja viņš atļausies neizvirzīt V. Janukoviča kandidatūru premjera amatam. "Reģionu partijai vēl nav nācies lietot visu savu spēku, taču tas drīz var mainīties," vēsta partijas preses dienests.
Augstākās radas atlaišanas gadījumā ārkārtas vēlēšanās partija iegūtu 300 deputātu vietas un varētu "pilnīgi konstitucionālā ceļā ierosināt prezidenta impīčmentu, izvēlēties jaunu prezidentu vai veikt izmaiņas konstitūcijā, lai prezidentu ievēlētu parlaments". Ja V. Juščenko neizvirzīs V. Janukoviča kandidatūru, partija nevilcināsies ar atbildes reakciju, apgalvo T. Čornovils. Vēlēšanās par V. Juščenko balsojuši tikai 13% vēlētāju, atgādināja T. Čornovils. Juščenko idejām piekrīt "absolūtais mazākums – viena piektdaļa vai sestdaļa Ukrainas pilsoņu", paziņoja deputāts.
Svētdien T. Čornovils draudēja V. Juščenko, ka parlaments var pieņemt viņam "ļoti nelabvēlīgus lēmumus", ja prezidents kavēsies nosaukt jauno premjeru. Turklāt, pēc viņa vārdiem, partija ir gatava pat Augstākās radas atlaišanai, lai gan to nevēlas. Savukārt otrreizēju vēlēšanu gadījumā partija atkal ir gatava izveidot koalīciju ar sociālistiem un Komunistisko partiju.
