Vladimirs Putins televīzijas tiešraidē pavēstīja, ka pēc gada par atomzemūdeņu bruņojuma galveno triecienspēku jākļūst starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm Bulava, šādas raķetes izmēģinājums jau otro reizi pēc kārtas beidzies nesekmīgi.
Krievija neveiksmīgi izmēģina ballistisko raķeti (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dienā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins televīzijas tiešraidē pavēstīja, ka pēc gada par atomzemūdeņu bruņojuma galveno triecienspēku jākļūst starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm Bulava, šādas raķetes izmēģinājums jau otro reizi pēc kārtas beidzies nesekmīgi.
Ziņu, ka raķete veiksmīgi startējusi no Baltajā jūrā esošās atomzemūdenes Dmitrij Donskoj, jau pēc neilga laika nomainīja vēsts, ka pāris minūtes pēc lidojuma sākuma tā novirzījusies no paredzētā kursa un iekritusi jūrā, tā arī nesasniedzot mērķi Kuras poligonā Kamčatkā. "Visticamāk, iedarbojusies pašlikvidēšanās sistēma un raķete iekrita jūrā," aģentūrai Interfax pavēstījis Krievijas jūras kara flotes štāba pārstāvis. Tajā pašā laikā viņš īpaši uzsvēris, ka atomzemūdenes apkalpe savu kaujas uzdevumu izpildījusi un raķetes starts noticis kā paredzēts. Kādēļ Bulava, kas spēj nest 10 kaujas kodolblokus (katrs no tiem paredzēts atsevišķam mērķim) novirzījusies no kursa un pašlikvidējusies, tagad noskaidros īpaša komisija.
Nepilnu divu mēnešu laikā šī ir jau otrā reize, kad mācībās Bulava neizpilda kaujas uzdevumu – arī 7. septembrī raķete pēc pāris minūšu lidojuma iegāzās ūdenī. Pagājušā gada septembrī un decembrī veiktie izmēģinājumi bija veiksmīgi, un pēc 23 minūšu lidojuma Bulava sasniegusi Kuras poligonu Kamčatkā (aptuveni
11 000 kilometru no starta vietas) un iznīcinājusi mērķus, atgādina Gazeta. Ru.
Maskava iecerējusi, ka jūrā bāzējamais raķešu komplekss Bulava (Krievijā tas tiek dēvēts par ceturtās paaudzes kompleksu, kas spētu pārvarēt ASV būvēto pretraķešu aizsardzības sistēmu, savukārt Reuters eksperti salīdzina šīs raķetes ar amerikāņu bruņojumā esošajām Trident), kas izstrādāts Maskavas Siltumtehnikas institūtā, un uz sauszemes bāzējamais komplekss Topoļ veidos Krievijas stratēģisko kodolspēku pamatus līdz 2040.–2045. gadam.
Līdz 2008. gadam plānots veikt vēl vismaz desmit raķešu Bulava izmēģinājumus, lai tad to iekļautu jūras kara flotes bruņojumā. Kā šo raķešu nesēji Krievijā tiek būvētas jaunas paaudzes zemūdenes (projekts 955 jeb Borej) – Jurij Dolgorukij, Aleksandr Ņevskij un Vladimir Monomah, uz katras no kurām plānots izvietot 12 Bulava tipa raķetes, raksta Gazeta.Ru.