Ceturtdien 83 gadu vecumā miris bijušais komunistiskās Austrumvācijas slepenā dienesta "Stasi" priekšnieks un viena no visietekmīgākajām personām Aukstā kara laikā Markuss Volfs, informēja viņa ģimene.
Volfs savulaik tika dēvēts par cilvēku bez sejas, jo rietumvalstu izlūkdienestiem nebija viņa fotogrāfijas. Viņš no 1952. līdz 1986. gadam vadīja bailes izraisošo "Stasi" ārējās izlūkošanas nodaļu.
Volfs mira savās mājās miegā Berlīnes mūra krišanas 17. gadadienā, informēja Vofa vedekla.
Volfa vadītās Vācijas Valsts drošības ministrijas ārējās izlūkošanas departamentā "Stasi" strādāja 4000 spiegu tīkls.
Viens no "Stasi" aģentiem - Ginters Gijoms - vēlāk kļuva par Rietumvācijas kanclera Villija Branta galveno palīgu un "superspiegu".
Pēc vairākus gadus ilgas spiegošanas Bonnā aģents tika atklāts, kā dēļ 1974.gadā Brants bija spiests atkāpties no amata.
Citi Volfa aģenti Bonnā paveda vientuļas ministriju sekretāres un pierunāja viņas piegādāt "Stasi" augstākās slepenības pakāpes dokumentus.
Austrumvācijas spiegi paguva iefiltrēties arī NATO galvenajā mītnē Briselē.
Pēc savulaik publiskotajām ziņām, tieši Volfs ir slavenā rakstnieka Džona Lekarē grāmatas "Skārdnieks, drēbnieks, karavīrs, spiegs" prototips.
1990.gadā pēc Vācijas atkalapvienošanās Volfs tika notiesāts ar sešu gadu cietumsodu par spiegošanu un nodevību.
Tomēr sodāmība vēlāk tika anulēta, jo Volfs savas spiega darbības veica no tolaik neatkarīgās Austrumvācijas teritorijas.
Vēlāk Volfam piesprieda nosacītu cietumsodu par apsūdzībām nelikumīgā brīvības atņemšanā.
