Lielbritānijas tirdzniecības un industrijas ministrs Alisters Dārlings vēl pirms uzstāšanās parlamentā ar ziņojumu par plānoto pasta nodaļu slēgšanu pavēstīja, ka pašreizējā zaudējumus radošā sistēma vairs nav "uzturama", vēsta BBC. Saskaņā ar viņa teikto pasta lietotāju skaits, salīdzinot ar 2005. gadu, samazinājies par četriem miljoniem nedēļā. Straujā pasta apmeklētāju skaita samazināšanās skaidrojama ar valdības lēmumu pensiju un bērnu aprūpes pabalstus iemaksāt iedzīvotāju bankas kontos. Tāpat pēdējos gados autovadītāja apliecības, pases un nodokļu formas iespējams iegādāties internetā ar piegādi mājās.

Klientu skaita straujā samazināšanās nozīmē to, ka Lielbritānijas valdība, uzturot reģionālās un nerentablās pasta nodaļas, ik nedēļu zaudē četrus miljonus sterliņu mārciņu. Lai mīkstinātu opozīcijas pretestību, A. Dārlings solījies pasta nozarē līdz 2011. gadam investēt 1,7 miljardus mārciņu, no kuriem vismaz 150 miljoni mārciņu būs paredzētas dzīvotspējīgo pasta biroju finansēšanai, vēsta Telegraph.

Tikmēr vietējās pašvaldības lēmumu raksturojušas kā "sirds izraušanu daudzām kopienām valsts reģionos". Opozīcija norāda, ka šāds lēmums vēl vairāk mazinās cilvēku vēlmi palikt reģionos, kam būs atņemts viens no nozīmīgākajiem sakaru pakalpojumiem. Liberāldemokrātu preses pārstāve Sjūzena Krēmere paziņoja, ka pasta nodaļu slēgšana būs "nāves zvans" daudzām kopienām. Savukārt konservatīvie uzsver, ka valdība nav spējusi izstrādāt ilgtermiņa vīziju par pasta sistēmas attīstību. "Tai nevajadzētu tikai raudzīties, kā apieties ar šā vitālā pakalpojuma panīkumu. Tai vajadzētu radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas, lai pasta biroji varētu izdzīvot paši no savas darbības, un tas ir tas, ko viņi vēlas, nevis būt spiesti izdzīvot no subsīdijām," sacīja toriju preses sekretārs Čārlzs Hendrijs.