ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Gordons Džondro sarunā ar AP licis saprast, ka prezidenta Džordža Buša administrācija tam bijusi gatava. "Mēs esam vīlušies, ka Krievija pašlaik apturējusi savu dalību līgumā, taču tuvākajos mēnešos mēs ar Krieviju turpināsim sarunas par to, kādā veidā vislabāk šajā jautājumā panākt progresu, kas atbilstu visu pušu interesēm un garantētu drošību Eiropā," viņš sacījis. Līdzīgu viedokli, kurā pausta vēlme risināt domstarpības un atrast ceļu dialogam, pauduši arī citu NATO un ES valstu pārstāvji. Visasākie izteikumi izskanējuši no Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta puses. "Tas bija slikts lēmums, taču diemžēl tas turpina Krievijas ārpolitisko līniju, kas tiek realizēta pēdējos mēnešus un gadus. Tā bāzējas uz pretdarbību Eiropas Savienībai, NATO un demokrātiskajām vērtībām," Igaunijas Ārlietu ministrijas paziņojumu citē RIA Novosti.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins (attēlā), kurš sestdien parakstījis attiecīgu rīkojumu, to motivējis ar "ārkārtas apstākļiem, kas pārkāpj Krievijas Federācijas drošību". BBC norāda, ka Maskavas rīcība nav pārsteidzoša, jo jau šā gada aprīlī, uzrunājot Krievijas parlamenta palātas, V. Putins piedraudēja izstāties no līguma. "Faktiski mēs esam vienīgā valsts, kurai ir tā saucamie flangu ierobežojumi dienvidos un ziemeļos," uzsvēra Krievijas prezidents, atgādinot, ka pats līgums tika parakstīts 1990. gadā, kad vēl pastāvēja ne tikai PSRS, bet arī Varšavas līguma bloks, un situācijā, kad bijušās PSRS republikas jau iestājušās NATO, līgums bijis jāmaina. Vienošanās par to tika panākta 1999. gadā Stambulā, taču Rietumi līguma ratifikāciju saista ar to, kā Krievija pildīs solījumus par karaspēka izvešanu no Piedņestras un Gudautas bāzes Gruzijā.

Maskava, kas sestdien sākusi par savas darbības apturēšanu informēt līgumā iesaistītās puses (starptautiskā likumdošana dod šim procesam 150 dienu laiku), uzsvērusi, ka pašreizējais moratorijs nenozīmē, ka Krievija pavisam izstājas no līguma – ja Rietumvalstis ratificēs tā adaptēto versiju, Maskava savu viedokli var mainīt. "Tas nenozīmē, ka mēs esam aizvēruši durvis dialogam," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Praktiskā ziņā Maskavas solis nozīmē, ka Krievija uz laiku pārtrauks sniegt informāciju par bruņojuma ieviešanu, neļaus veikt militāras inspekcijas tās teritorijā un vienpusēji izlems, cik daudz bruņojuma izvietot katrā reģionā. "Krieviju dalības apturēšanas laikā to neierobežos nekādi parastā bruņojuma limiti. Taču Krievijas militārās tehnikas reālais apjoms būs atkarīgs no militārās un politiskās situācijas attīstības, ieskaitot citu CFE līguma dalībvalstu gatavības izrādīt adekvātu savaldību," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

1990. gadā noslēgtais līgums ir viens no galvenajiem pēc aukstā kara noslēgtajiem drošības līgumiem Eiropā, kas ierobežo armijas un konvencionālā bruņojuma, kā tanku, smagās artilērijas, kaujas lidmašīnu un helikopteru izvietošanu Eiropas kontinentā starp Atlantijas okeānu un Urālu kalniem, kā arī paredz virkni pasākumu savstarpējas uzticības, caurskatāmības un sadarbības nostiprināšanai.

Tas paredzēts, lai neviena no pusēm nevarētu strauji izveidot Eiropā uzbrūkošu spēku grupu, tādējādi apdraudot otras puses drošību.

Pēdējā laikā Maskavas un NATO attiecības vēl vairāk saasinājuši Vašingtonas plāni Polijā un Čehijā izvietot pretraķešu vairoga daļas – Krievija jau piedraudējusi ar "nesimetrisku atbildi" un runājusi par savu raķešu izvietošanu Kaļiņingradā un to notēmēšanu uz Eiropas valstīm.

Pagājušajā mēnesī sasauktā Krievijas un NATO sanāksme, kurā tika spriests par CFE likteni, beidzās bez rezultātiem.

***

CFE līgums

- ierobežo kaujas tanku, smagās artilērijas, kara lidmašīnu un kaujas helikopteru izvietošanu Eiropas kontinentā starp Atlantijas okeānu un Urālu kalniem

- par sākotnējo CFE līgumu vienojās NATO toreizējās dalībvalstis un Varšavas pakta valstis

- stājās spēkā 1992. gadā, un tā rezultātā par 60 000 militāro vienību samazinājās Eiropā izvietotais bruņojums

- līgumam 1992. gada jūlijā tika pievienots Noslēdzošais sarunu akts par konvencionālo bruņoto spēku personāla skaitu Eiropā (CFE 1a), kā rezultātā Eiropā tika ievērojami samazināts militārais personāls. Kopš 2001. gada tika izvests vairāk nekā 700 000 karavīru. Pašlaik līgumā apskatītajā teritorijā atrodas nepilni trīs miljoni karavīru, kaut arī maksimālais limits ir 5,7 miljoni karavīru

- tika papildināts 1999. gada novembrī Stambulā, kad 30 valstu līderi noteica konvencionālo spēku ierobežojumus katrai valstij. 1990. gada dokumentā bija noteikti spēku ierobežojumi abiem blokiem kopā

- pārskatītais līgums, kas suverēnām valstīm piešķīra absolūtas tiesības dot atļauju ārvalstu spēku izvietošanai to teritorijā, atviegloja NATO paplašināšanos Austrumeiropā

- papildinātais līgums stātos spēkā, kad to ratificētu visas 30 to parakstījušās valstis. Līdz šim līgumu ir ratificējušas tikai Baltkrievija, Kazahstāna, Krievija un Ukraina