"Konflikti Āfrikas attīstībai laika posmā no 1990. gada līdz 2005. gadam izmaksājuši aptuveni 300 miljardus dolāru," teikts ceturtdien publicētajā nevalstisko organizāciju grupas pētījumā. "Tas ir līdzvērtīgs naudas daudzumam, kas tajā pašā laikā saņemta kā starptautiskā palīdzība."

Pētījumā "Āfrikas zudušie miljardi" labdarības organizācija "Oxfam", "Starptautiskā rīcības sistēma vieglo ieroču apkarošanai" (IANSA) un "Saferworld" mēģina aplēst, kāda bijusi pēdējo gadu konfliktu ietekme uz Āfrikas iekšzemes kopproduktu.

Pētījumā norādīts, ka 1990.-2005. gadā 23 valstis jeb gandrīz puse no Āfrikas 53 valstīm bijušas iesaistītas tāda vai cita veida konfliktā, kas nopietni apdraudējis attīstību.

"Oxfam" padomnieks Āfrikas politikas jautājumos Irungu Hjūtons norādīja, ka bruņoti konflikti kļuvuši par vienu no lielākajiem draudiem attīstībai kontinentā.

"Izmaksas ir šokējošas. Mūsu skaitļi noteikti ir pārāk mazi, taču tie parāda, ka konflikti Āfrikas valstu ekonomikām izmaksā vidēji 18 miljardus dolāru (8,96 miljardus latu) gadā. Šī nauda varētu atrisināt HIV/AIDS krīzi, novērst tuberkulozi un malāriju vai dot tīru ūdeni, sanitāriju un izglītību," paziņoja Hjūtons.

IANSA Āfrikas koordinators Džozefs Dube pavēstīja, ka pētījums "apraksta daļu no postošās ietekmes, kāda ir vāji regulētajai starptautiskajai ieroču tirdzniecībai un tās izraisīto šokējošo cilvēku ciešanu līmeni".

"Kā afrikānis es lūdzu visas Āfrikas valdības un ieročus ražojošās valdības atbalstīt stingru un efektīvu ieroču tirdzniecības līgumu," sacīja Dube.

Aprēķinot konfliktu izmaksas, pētījumā pieminēts 1998.-1999. gada konflikts Gvinejā-Bisavā, kura piedzīvoja ekonomikas lejupslīdi par 10,15% laikā, kad tai tika prognozēta izaugsme par 5,24%, ja vien nebūtu konflikta.

Ziņojumā teikts, ka visplašāk izmantotie ieroči Āfrikas konfliktos ir kalašņikova automāti, no kuriem 95% ir ražoti ārpus kontinenta.

Ziņojuma priekšvārdā Libērijas prezidente Ellena Džonsone Sirlīfa, kuras valsti līdz 2003.gadam 14 gadus plosīja konflikti, aicina Āfriku un pasauli nopietni strādāt pie ieroču tirdzniecības līguma.

"Šajā nozīmīgajā laikā, lai sasniegtu vienošanos par stingru ieroču tirdzniecības kontroli, ir būtiski, lai visas valdības saprastu bruņotās vardarbības cenu ekonomikai un ko tas maksājis attīstībai," norāda Sirlīfa. "Šo naudu Āfrika nevar atļauties zaudēt. Summas ir drausmīgas."

Ziņojumā norādīts, ka uzskaitītās summas nav pilnīgas, jo nav ņemta vērā ietekme uz kaimiņvalstu ekonomiku, kurām nākas saskarties ar bēgļu viļņiem un reģiona politisko nestabilitāti.